12
Bāwu ꞉Yēēsu bēsyēētaab Sabaato
(Māārkō 2:23-28; Luuka 6:1-5)
Nto mii bēsyēēt ake yēē ki *Sabaato, kumur ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mbareet ake nyēē kibo nkoonuuk. Kyoomootiin rubiikyii ꞉kēmēy yooto, kutoow kuswech mētēwookaab nkoonuuk ankwaam. Kiruu. 23:24-25 Nto bērē kukas *꞉Farisaayeek kuu nyoo, kumwoochi Yēēsu kule, “Kas, ntēē miitē ꞉rubiikuuk kwiiryēē kiruutyēēt nyoo māchāmu /kēēkēsiis yēē bēsyēētaab Sabaato.” Chuy. 20:8-10 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Manoosuman ꞉akweek, kiyēē kiyey ꞉Bāytooyiintēēt Tāwuti yoo kyoomē ꞉kēmēwuut ākoo lukēēnyii? Kiwo *Kōōtaab Yēyiin /ānkiikoochi mukaatiinek choo /kikēēchāmchinē mbo *kibkōrōs nkit kwaam. Kyaam ꞉Tāwuti mukaatiinechaa ānkōōkoochi nkicheek biikaab lukēēnyii kwaam. Laawi. 24:5-9; 1Sām. 21:1-6 Nto mbo subak ii, manoosuman ꞉akweek ām siruutēkaab *Muusa kule iryēē kiruutēk ꞉mbo kibkōrōs yoo yēyiisyēē Kōōtaab Yēyiin ām bēsyēētaab *Sabaato ‑/āmākēēyibē kule kaleel? Kāāyiit. 28:9-10 !Kāāmwoowook, miitē yu ꞉chii nyēē wōō kubiir Kōōtaab Yēyiin.
Nto ōnkētē kiyēē kiibooru ꞉Yēyiin yoo kimwooyē ām siruutēk kule, ‘Ākāykooyē chamateet kusiir kōrōsēēk,’ Osee. 6:6 nto kāmōōng'āloolēē nyēē miyaat biich chēē māboonto lēēlis. Mat. 9:13 Bāwu *꞉Wēritaab Chii bēsyēētaab Sabaato.”
Kiisoobiis ꞉Yēēsu ām bēsyēētaab Sabaato
(Māārkō 3:1-6; Luuka 6:6-11)
Kutas taay ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii ākoy kōōto ake nyēbo saayeet. 10 Kimiitē kōyooto ꞉chiito ake nyēē kisōnkōchoot ꞉āwut. Yooto kuteebee *꞉Farisaayeek chēē kimii kōyooto Yēēsu kule, “Ara chāmwēēch ꞉kiruutēk /kiisoobso yēē bēsyēētaab *Sabaato?” Kitēēbē ꞉bichoo kuu nyooto kutēchē Yēēsu subokōōyyoong'tēē kōōk. 11 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Yoo boonto ꞉chii ām akweek kēēchiiryēēnyii ānkōōsuuchi ꞉kēēchiiryoonoo ng'wēēn yēē bēsyēētaab Sabaato, ichuutu oob bakeenke ām ng'wēēn? Luuka 14:5 12 Bo koomānuut ꞉chii miisin kusiir kēēchiir. Kunyoo, chāmwēēch ꞉kiruutēk keeyey kiy nyēē karaam bēsyēētaab Sabaato.” Luuka 13:15-16
13 Yu keewaany Yēēsu kumwooy ng'aleechaa, kumwoochi chiichoo kisōnkōchoot ꞉āwut kule, “Chuul āwut.” Yu kachuul, kukaramiit kuu nyiin ake. 14 Kukāsē ꞉Farisaayeechaa kuu nyooto, kuchuytooy saang' ānkubokuyēchinē Yēēsu ruurumuut koowaang'ta. Māārkō 11:18; Yoowa. 7:1 15 Nto yu kēēnkēt ꞉Yēēsu ng'aleek chēē kimii ꞉bichoo kuchōbē, kung'eetee yooto.
Kiyibchi ꞉Yēēsu biiko manta
Kirub ꞉biiko chēē chaang' Yēēsu ānkōōsooboot bōōrwoonik chēē kiboonto ꞉biiko wōlēē wōō. 16 Nto yooto kōōkāloonchi ꞉Yēēsu bichooto, kumāmwoochi chii kiy kurubta keey āk ꞉inee. Māārkō 5:43 17 Kiyityiin ꞉yooto āk yoo kimwooyē ꞉Yēyiin kubununēē wōōrkooyoontēēt *Isaaya kule,
18 “Chiinyuu nyēbo yiisyēēt ꞉nyi nyēē kyaakwey.
Āchāmē ānkāāng'ērēkyinē.
+Māāng'oobchi Tāmirmiryēēnyuu
ānku inee ꞉nyēē mākuyibchi bōrōryōōsyēk tukul manta. Mat. 3:17
19 Mēēbērē mākuwookuutyēē chii nto kubōloot,
āmēēbērē /mākēēkāsyi kēēltaab too kubōlootē.
20 Mākoy kwiiri tōōywoo nyēē ng'asng'as,
nto kōōmiis nōmōryoo nyēē meeymeeyaat,
ākoy kukas kule kēēbēliis ꞉manta.
21 Mākōōkoosēē keey inee ꞉biiko tukul ām kōōrēēt kumukuul.” Isaaya 42:1-4
‑Mēēntosuur ꞉chii Tāmirmiryēētaab Yēyiin
(Māārkō 3:20-30; Luuka 11:14-23; 12:10; 6:43-45)
22 Nto mii yoo /kiimutyi Yēēsu chiito ake nyēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch ankukoraat āmēēmuuchē kung'alaal. Yooto kōōsoob ꞉Yēēsu chiichoo kukasta ankootyaak kung'alaal. 23 Yu kakas ꞉biiko tukul chēē kimii yooto kiyēē kiyeyakay, kumuuyo miisin ānkumwooy kule, “Ara *Kāārārookiintēēt ꞉chiichi nyoo kōkēēkānyoonu?” Mat. 20:30-31 24 Nteenee yu kakas *꞉Farisaayeek ng'aleechaa, kumwooy kule, “Māwuu nyoo, ntēē yēyiisyēē ꞉chiichi *Bēēlsēbuul nyoo bāytooyiintēētaab tāmirmiroochooto yoo ibēbēētooy tāmirmiroochu miyootēch.” Mat. 9:34 25 Kuuyu kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kiisōōtē ꞉bichoo, kumwooy kule, “Yoo kaakubar keey ꞉lukēētaab booryēēt nyēbo kōōrēēt ake, kuburyētē ꞉kōōroonoo. Nto yoo kaakukwiil keey ꞉nkinee mbo kiriing' nto ku kayta ake, kuburyētē. 26 Kunyi, yoo ākoo miitē ꞉Kibrōkōsyoontēēt kubooryēē keey nkit ii, kōōyyoonyē man ꞉bāytooyiisyēēnyii? 27 Nto yoo āyēyiisyēē ꞉anii *Bēēlsēbuul ābēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch, kuyēyiisyēē ng'oo ꞉rubiikwook yoo ibēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch? Oteebee, baa, akweek kumwooy chēbo man. 28 Nteenee yoo āyēyiisyēē Tāmirmiryēētaab Yēyiin ābēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch kōōbooru kule kōōkuyityook ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.
29 Nto subak ii, imuuchāksē kule nee kutur ꞉chiito ake kaytaab murēnēēt ake nyēē tinyē nkuruuk ānkōōnēm tukuukaab chiichooto? Yoo kamarat chiitaab kayta, māturē kōōto.” Isa. 49:24-25
30 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwoochi biiko kule, “Chii ake tukul nyoo māmii komosnyuu, ku nyooto ꞉nyēē miitē kubāloo. Nto chii ake tukul nyoo māyēētyēēchoo kiiruruukiisyē, ku nyooto ꞉nyēē isērēētē.” Māārkō 9:40 31 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Kāāmwoowook, /kēēnyōōchinē kaat chiito ām ng'ōōki ake tukul āk kōchōōng'nāt ake tukul, nteenee ‑/mākēēnyōōchinē kaat nyoo intosuurē Tāmirmiryēētaab Yēyiin. 32 Chii ake tukul nyoo kang'alaalee *Wēritaab Chii nyēē miyaat, /kēēnyōōchinē kaat, nteenee chii ake tukul nyoo koobuch Tāmirmiryēētaab Yēyiin, ku ‑/mākēēnyōōchinē nyoo kaat ra nto mbo ām bēsyōōsyēk choo kwoonii.” Mat. 12:24
33 Kimwooy subak ꞉Yēēsu kule, “Yoo karaam ꞉kēētit ku kāroomēch ꞉nkicheek lokoyeekyii nto yoo miyaat ꞉kēētit ku miyootēch ꞉nkicheek lokoyeekyii. Kunyi /kiinkētēē kāroomnyēētaab kēētit lokoyeekyii. Mat. 7:16-18 34 Ōyēku sōō ng'oomng'ook nyēē tyaa! Choolwookichu, ōmuuchē ꞉akweek omwaay ng'ālyoo nyēē karaam bēsyō? Kiyēē chōōnēē kuutiitaab chii ku nyēē mii mētinyii. Mat. 3:7 35 Yoo karaam ꞉mētitaab chii kuyēyē tukuuk chēē kāroomēch, nto yoo miyaat ꞉mētit kuyēyē tukuuk chēē miyootēch. 36 Kāāmwoowook, makukwaanee chii kubo ng'ālyoo nyēē mayemaat nyēē kiikumwooy, yoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. 37 Kunyi, mākubēēr ꞉ng'aleekuuk yoo ibēērē keey nto yēmē /kiiruustiing'.” Yāāk. 3:6-10
+/Mākiing'woonchi biiko choo tāyē Yēēsu
(Luuka 11:29-32)
38 Yooto kumwoochi *꞉Farisaayeek alake ākoo kāānēētikaab kiruutēk Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, kēēmāchē iyēwēēch kiy nyēbo kwōng'uut nyēē iboorunēēnēēch kule iboontē kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy.” Yoowa. 6:30 39 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kibrōkōsiis āk choo chuunnyēē Yēyiin ꞉chēē tēēbē /kiiboorchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'al baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo wōōrkooyoontēēt Yoona. Mat. 16:1-4 40 Kuu yoo kibēēnnyēē ꞉Yoona mooyēētaab tyoony bo araaray bēsyōōsyēk sōmōk, mākubēēni ꞉nkinee *Wēritaab Chii ng'wēny bēsyōōsyēk sōmōk. Yoona 1:17; Mat. 16:21; 27:63 41 Mākōōyyoong'iis ꞉biikaab Ninaawi bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek ankooruusta biiko chēē wuu chutēchu, kuuyu kiweek ꞉icheek yoo kyoomchinē ꞉Yoona lōkōōywēk. Nteenee mii yu ra ꞉nyēē wōō kusiir Yoona. Yoona 3:5-10 42 Mākōōyyo ꞉cheebyoosya nyēē kibāytooy kōōrēētaab Sōōy bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chutēchu, kuuyu kichōōnēē ꞉inee lōōyin chokuyēbchinē yiit ng'aleekaab ng'oomnān choo kimwoowu ꞉Sōlōmōōn. Nteenee mii yu ra ꞉nyēē wōō kubiir Sōlōmōōn.” 1Bāy. 10:1-10
Imuuchē kōōyēēchi ꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat chiito
(Luuka 11:24-26)
43 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo /kāākiibēbēēto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat kuchuwunee chiito, makoombakaatee suurkwēēnēēt nyēē kilay ꞉asiis kuchēēng'ē wōlēē kēēmuunyēē. Nto yoo kāmānyōōr wōlēē kāminy, 44 kumwooyē kule, ‘Kaykay ayeey wōloo kyāāminyē.’ Yoo kēēyēēw, kunyōōru wōlooto kumasaat ankuyeytaat nyēē karaam. 45 Yooto, kōōyēēyē ānkuwokuchōōntooy keey tāmirmirook alak tisab chēē miyootēch kusiir inee ānkōōwut ꞉tukul chiichooto. Kunyi, miyātiitu ꞉chiichoo kusiir yoo kibo taay. Kunyoo mākuwuuyiit nyooto ām wōlēē miitē ꞉biiko choo kiikuchuunnyēē Yēyiin.” 2Bēt. 2:20
Tuubchēēt Yēēsu nyēbo man
(Māārkō 3:31-35; Luuka 8:19-21)
46 Nto yu tākumiitē ꞉Yēēsu kung'āloolchinē biiko chēē chaang', chokōōyyoonyēē ꞉kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet saang' kumāchē kung'āloolchi. 47 Kumwoochi ꞉chiito ake Yēēsu kule, “Mii ꞉koomēt saang' ākoo mbo ng'eetaabkoomēt kumāchē kung'ālooluung'.” 48 Kuwāl ꞉Yēēsu kule, “Ng'oo nyēē moomo anii ānku ng'oo ꞉chēē mbo ng'eetaabiya?” 49 Yooto koong'welyeel rubiikyii ānkumwooy kule, “Bichu kēēboontē keey ꞉chēē mbo ng'eetaabiya ānku mbo moomo. 50 Chii ake tukul nyoo yēyē ng'aleek choo māchē ꞉Baaba ām kibkōōnkōy, nyēē ng'eetaabiya anii, cheebiya anii ānku moomo anii.” Mat. 6:10

12:1 Kiruu. 23:24-25

12:2 Chuy. 20:8-10

12:4 Laawi. 24:5-9; 1Sām. 21:1-6

12:5 Kāāyiit. 28:9-10

12:7 Osee. 6:6

12:7 Mat. 9:13

12:11 Luuka 14:5

12:12 Luuka 13:15-16

12:14 Māārkō 11:18; Yoowa. 7:1

12:16 Māārkō 5:43

12:18 Mat. 3:17

12:21 Isaaya 42:1-4

12:23 Mat. 20:30-31

12:24 Mat. 9:34

12:29 Isa. 49:24-25

12:30 Māārkō 9:40

12:32 Mat. 12:24

12:33 Mat. 7:16-18

12:34 Mat. 3:7

12:37 Yāāk. 3:6-10

12:38 Yoowa. 6:30

12:39 Mat. 16:1-4

12:40 Yoona 1:17; Mat. 16:21; 27:63

12:41 Yoona 3:5-10

12:42 1Bāy. 10:1-10

12:45 2Bēt. 2:20

12:50 Mat. 6:10