3
¿Wach u chac ʼuri chake, we yoj oj aj Israel winak? ¿Wach i ʼutz ʼuri cu ʼan chake we ʼantal i retal circuncision chake? Nim i cu ʼan chake; qʼui i ʼutz petnak pakawi yoj chi oj aj Israel winak. Are i nabe u ʼanom chake are iri: i Dios xu ya u tzij chake yoj chi oj aj Israel. ¿Wach cu ʼan ni Dios we ʼo jujun chake yoj quiqui kel u tzij-le? ¿Xataba cu yojo wach u sujum chake we xa cumal ique? N-cu yoj taj. I Dios lic cu ʼan na pacha i u bim, tupu conojel i winak n-quiqui ʼan taj pacha i qui bim, ʼis toʼ que tʼoronic. Ketaʼam chi i Dios lic cu ʼano pacha i u bim, man queje iri tzʼibtal can chupam u wuj:
(I mam David ujer queje xu bij iri che i Dios:)
I winak quiqui bij na chi niʼpa i ca bij, lic katzij;
are quiqui tzucuj a mac, queʼel na chi n-ti a mac*.
(Queje ile tzʼibtal canok.)
Mok ʼo i quiqui bij: “Bay, i ka mac atzalal yoj cu rik ni u chac che i Dios,” mok que cha. “Cu rik u chac che, man ʼilbal-re chi nim ni rutzil i Dios chuwach i kutzil yoj. We n-caka ʼan ti ka mac, n-ca ʼalijin ta ʼuri we lic ʼutz i Dios. Rumal-i, n-ʼus taj we i Dios coj u ya pa tojpen, man xa are jun pawor ka ʼanom che,” mok que cha. (I xin bij-le are pacha i quiqui bij i winak; n-are ti pacha cu bij i Dios.) N-queje ti usucʼ ile pacha i quiqui bij, man que u ya na pa tojpen. I Dios, we n-que u ya ti ajmaquib pa tojbal qui mac ¿wach u ʼonquil i ʼatbal tzij ʼuri cu ʼan piquiwi i winak chuwach i jyub taʼaj coʼon panok?
Mok ʼo jun cu bij, “Bay, i yin, we in aj tʼoronel mas ca ʼalijin ʼuri chi Dios lic ʼutz, man ire lic n-ca tʼoron taj. Rumal-i, mas cocsax ni u ʼij ire rumal in mac yin. ¿Wuchac ʼuri i Dios quin u ya pa tojbal mac?” mok cu bij. Xak mok ʼo i ca binic: “ʼUtz we quin ʼan i n-ʼus taj, man ʼutz cocsax ni u ʼij i Dios rumal i quin ʼano,” cu bij. ¿ʼUtz ile? N-ʼus taj. Xui-ri, ʼo i que binic chi queje ile in bim yin; ique xa tzel quin quilo. Niʼpa i quiqui bij ile, lic ca majawic quiqui toj ni qui mac.
Konojel ʼis oj ajmaquib chuwach i Dios
Bay, yoj chi oj aj Israel winak ¿xataba mas oj ʼutz chiquiwach i ne te aj Israel? N-oj ta mas ʼutz chiquiwach. Ya in bim chic chiwe chi n-ta coʼono we oj aj Israel winak, o we n-oj ta aj Israel, ʼis oj ʼo puʼab i mac atzalal. 10 Ketaʼam ile man queje iri tzʼibtal chupam u wuj i Dios:
I winak, n-ta jun we n-ti u mac chuwach i Dios, mi ta jun;
11 mi ta jun cu ta u be, mi ta jun cu tzucuj i Dios.
12 Conojel je ʼelnak che u be i Dios; conojel je sachnak chic.
Mi ta jun ca ʼanaw i ʼutz, mi xa ta jun.
13 Lic n-ʼus ti que chʼawic; i qui tzij pacha u chuyal u julil camnak, jaktajnak;
ruʼi qui chiʼ que qui tʼor i winak.
I tzij chi quel pa qui chiʼ pacha venen re jun cumatz;§
14 i que chʼawic, toʼ cʼa; toʼ cʼokonic quiqui ʼano*.
15 Lic sicʼaj i cakan chi be chu ʼonquil i camic;
16 xa ipa que icʼaw wi, toʼ cʼax, toʼ bis quiqui ya canok;
17 n-que bin ta pa be re i ʼutz chomalil chiquiwach.
18 N-que oc ta ʼil che i Dios, n-quiqui chʼob ta pichʼok.
(Queje ile tzʼibtal can chupam u wuj i Dios.)
19 I aj Israel winak, ʼo na que che, ronojel wach cu bij i wuj re u ʼatbal tzij i Dios. Rumal-i, ique xak junam cuʼ conojel i winak chuwach i jyub taʼaj, n-quiqui laʼ tu wach che i Dios are cu ʼat tzij piquiwi. 20 Mi ta jun winak, ʼutz queʼel chuwach i Dios we xa rumal u ʼanom pacha cu bij i ujer ʼatbal tzij. I ʼatbal tzij-le xa cu ʼalijinsaj chique chi ʼo i qui mac.
I kelbal chi sak xa rumal u cubibal ka cʼux che i Jesucrísto
21 Péro woʼor i Dios u ʼalijinsam chake wach i módo coʼonbej oj ʼutz chuwach ire; cakilo chi n-are ti ujer ʼatbal tzij chi ca ʼanaw ʼutz chake chuwach i Dios. I wuj tzʼibtal can cumal i je ajbil u tzij i Dios, xak cu ʼalijinsaj chake wach u ʼonquil ca ʼantajic. 22 Are i módo u yijbam i Dios chi coʼonbej oj ʼutz chuwach ire, are we caka cuba ka cʼux che i Jesucrísto. Que oʼon ʼutz chuwach ire niʼpa i qui cubam qui cʼux che i Crísto, n-ta coʼono xa pachinok. 23 Man conojel i winak je macun-nak; rumal-i, n-ta que che u ʼij u chomal i Dios. 24 Xui-ri i Dios, coʼon chake oj ʼutz chuwach ire, pacha jun sipon u yom chake rumal i rutzil u cʼux. Queje ile xu ʼano xa rumal i Jesucrísto chi u tojom chic i kelbal chi sak. 25 I Dios xu ya i Jesucrísto pacha jun qʼuexelaj; rumal u quiqʼuel ire, ʼo i cuybal ka mac we caka cuba ka cʼux che. Are xcam i Jesucrísto tojbal-re i ka mac, i Dios xu ʼalijinsaj chi lic sucʼul i cu ʼano. Oʼonom-lok, rumal u nimal u cʼux, toʼ xe ril i winak che i qui mac, n-ta xu ʼan chique. 26 Péro woʼor, n-queje ta chic cu ʼan i Dios ile. U chʼobom chi cu ʼalijinsaj chake chi lic sucʼul i cu ʼano. ʼO ni u tojic i ka mac chakawach, xui-ri i Dios u yijbam i tobal-ke chuwach i cʼax-le. Rumal-i, cakil u be chi Dios lic ʼutz, xak coj u yijba chi oj ʼutz chuwach ire, niʼpa i caka cuba ka cʼux che i Jesucrísto.
27 Rumal ʼuri, n-ta chic u chac we caka ʼan nim che kib; maka bij chi ka chʼacom i kelbal chupam i ka mac rumal tak i ʼutz caka ʼan yoj. Ile n-are ta rumal u cojic i ujer ʼatbal tzij, man tojtal chic i ka mac xa rumal u cubibal ka cʼux che i Jesucrísto. 28 Cakil ʼut, chi xa rumal u cubibal ka cʼux che i Jesucrísto chi Dios ʼutz coj rilo; n-are ta rumal i coj tijin chu ʼanic pacha cu bij i ʼatbal tzij tzʼibtal can rumal i mam Moises.
29 I Dios, ¿xataba ire xui i ka Dios yoj chi oj aj Israel winak? ¿Xataba n-are ti qui Dios i ne te aj Israel winak? ¡Are pues! Katzij xak qui Dios ique. 30 Xa jun i Dios; n-ta coʼono we ʼo i retal circuncision chique o we n-taj. Xui-ri, je niʼpa i qui cubam qui cʼux che i Jesucrísto, i Dios que u yijba chi je ʼutz chuwach ire. 31 Mok ʼo jun cu bij chi, xa rumal u cubibal ka cʼux che i Jesucrísto, coj tijin chu yojic i ujer ʼatbal tzij. ¡N-caka yoj taj! Xa caka tzʼakatsaj u wach, we caka cuba ka cʼux che ire.
* 3:4 Sálmo 51:4 3:12 Sálmo 14:1-3, 53:1-3, Eclesiastes 7:20 3:13 Sálmo 5:9 § 3:13 Sálmo 140:3 * 3:14 Sálmo 10:7 3:17 Isaías 59:7-8 3:18 Sálmo 36:1