5
Tã́aↄ dia sàwaↄnɛ
(Mat 8.28-34, Luk 8.26-39)
Aa kà Gadala bùsuu ísida baale. Kɛ́ Yesu bↄ̀ gó guu gↄ̃̀ↄ, tã́adee bↄ̀ gɛvĩkĩi à mↄ̀ daiaàlɛ. Ìↄ ku gbɛ̀'ɛ pↄ́ dɛ mia ũↄ guuɛ. Baa mↄdaona lí fↄ̃ aà kũ̀ lↄo. Asa wìↄ aà ye ń mↄdaonaↄ, wìↄ aà daliu mↄ̀ↄmↄↄɛ, ãma ì mↄpiↄ kɛ̃́kɛ̃ɛ, ì lípiↄ gboogboo. Gbɛ̃e gbãa i ka à aà zùukɛo. Gwãasĩna ń fãanɛo píi ìↄ bɛbɛ gɛvĩkĩi ń sĩ̀sĩpↄlɛↄɛ, ìↄ wiilɛ, ìↄ azĩa lili ń gbɛo.
Kɛ́ à Yesu è kãaa, ↄ̃ à bàalɛ̀ mↄ̀ wùlɛ aà aɛ. 7-8 Ɔ̃ Yesu mɛ̀ tã́api gowà, ↄ̃ à wii gbãa lɛ̀ à mɛ̀: Yesu, Lua Musude Nɛ́, bↄ́mɛ wá daaai? Ma nanɛ Luazi, ńsu ǹ ma wɛtão. Ɔ̃ Yesu aà là à mɛ̀: N tↄ́n kpelewai? Ɔ̃ a wèwà à mɛ̀: Ma tↄ́n Dasi, asa wá dasiɛ. 10 Ɔ̃ aa awakpà Yesuɛ maamaa aa mɛ̀ asu ń yá ń bↄ́lɛ bùsupiuo.
11 Gↄↄ bee sàwakusan waiↄ ku we, aalɛ pↄble sĩ̀sĩpↄlɛu. 12 Ɔ̃ tã́apiↄ wabikɛ̀ Yesuwa aa mɛ̀: Wá gbaɛ sàwaↄ guu wà dinɛ́. 13 Yesu ń gbá zɛ́, ↄ̃ tã́apiↄ gò gↄ̃ɛpiwa aa dì sàwapiↄnɛ. Ɔ̃ sàwa wai pↄ́ kà ↄ̀aa kwi taawapiↄ wì ń bao, aa pìla sòonawa aa sì ísidau, ↄ̃ aa gàga we. 14 Ɔ̃ an dãnaↄ bàalɛ̀ gɛ̀ yã́pi oinɛ́ wɛ̃́lɛu ń bualoũↄ. Ɔ̃ wà bↄ̀lɛ gɛ̀ yã́ pↄ́ kɛ̀pi gwai. 15 Kɛ́ aa mↄ̀ Yesu kĩ́i, aa gↄ̃ɛ pↄ́ tã́a diɛ̀ dasi yãapi è zↄ̃lɛa we, a ula daa, aà ĩ́anapi wèewà, ↄ̃ vĩa ń kṹ. 16 Gbɛ̃́ pↄ́ yã́pi è ń wɛ́oↄ yã́ pↄ́ tã́adepi ń sàwaↄ lè dàu aa sìunɛ́. 17 Ɔ̃ wà wabikɛ̀ Yesuwa aà bↄnɛ́ ń bùsuu.
18 Kɛ́ Yesu lɛ́ gɛ̃ gó'ilɛna guu, gↄ̃ɛpi wabikɛ̀wà à e taaànↄ. 19 Yesu i weio, a òɛ̀: Ta n bɛ n gbɛ̃́ↄ kĩ́i, ní yã́ pↄ́ Dii kɛ̀nɛ onɛ́ píi ń lá à wɛ̃nadↄ̃̀nɛo. 20 Ɔ̃ gↄ̃ɛpi tà, àlɛ yã́ pↄ́ Yesu kɛ̀ɛ kpàwakɛ Wɛ̃́lɛmɛnkwi bùsuu, ↄ̃ yã́pi kɛ̀ gbɛ̃́piiɛ dabuyã ũ.
Zailu nɛ́ vua ń nↄɛ pↄ́ ↄkã̀ Yesu ulawao
(Mat 9.18-26, Luk 8.40-56)
21 Yesu ɛ̀a bùa ísidawa ń góo, ↄ̃ wà kã̀aaaàzi dasidasi ísidalɛ. 22 Lousisikpɛ gbɛ̃zↄ̃ↄ Zailu mↄ̀ we. Kɛ́ à Yesu è, à wùlɛ aà gbázĩ, 23 ↄ̃ à awakpàɛ̀ maamaa à mɛ̀: Ma nɛnↄɛna lɛ́ kãsãnakɛ. Mↄ ǹ ↄnawà aà gbã́gbã, iↄ ku. 24 Ɔ̃ Yesu dàaànↄ zɛ́u. Bíla tɛaàzi, aalɛ naɛwà.
25 Nↄɛe ku we, au lɛ́ bↄlɛwà à kà wɛ̃̀ kuɛpla. 26 Ɛsɛdeↄ aà dà taasiu maamaa, à a ↄ̃a blè píi. I aafiaʼeo, ì kɛkɛ àↄ ká'ilɛɛ. 27 Kɛ́ à Yesu bao mà, ↄ̃ à bíla kɛ̃̀aa à sↄ̃̀aàzi aà kpɛ oi. Ɔ̃ à ↄkã̀ aà ulawa, 28 asa à mɛ̀: Baa aà ula, tó ma ↄkã̀wà, má gbã́gbãɛ. 29 Ɔ̃ aà aubↄlɛapi zɛ̀ gↄ̃̀ↄ. À dↄ̃̀ a mɛ guu kɛ́ a gbãgbã ń a gyãpio. 30 Wegↄ̃ↄ Yesu dↄ̃̀ azĩawa kɛ́ gbãa bↄ̀agu, ↄ̃ à lìli bíla guu à mɛ̀: Démɛ ↄkã̀ ma ulawai? 31 Ɔ̃ aà ìwaↄ òɛ̀: Ń è lá bíla lɛ́ naɛma, ↄ̃ ńlɛ mɛ démɛ ↄkã̀maia? 32 Ɔ̃ Yesu wɛpã̀ bílaa kɛ́ à gbɛ̃́ pↄ́ yã́pi kɛ̀ e. 33 Nↄɛpi lɛ́ lualua ń vĩao, asa a dↄ̃ yã́ pↄ́ kɛ̀ a mɛu, ↄ̃ à mↄ̀ wùlɛ aà gbázĩ, à a sĩana òɛ̀ píi. 34 Ɔ̃ Yesu òɛ̀: Nↄɛ, ma náai pↄ́ ń kɛ̀ mɛ́ n gbãgbã. Ta bɛ aafia, n gyãpi wèeman we.
35 Lá Yesu lɛ́ yã́ bee o, wà bↄ̀ lousisikpɛ gbɛ̃zↄ̃ↄpi bɛ wà mↄ̀ wa òɛ̀: N nɛ́pi kɛ̀sai. Ńsu tákpa mɛtuluzi pão. 36 Ãma Yesu i swã́sɛ ń yã́io. A ò gbɛ̃zↄ̃ↄpiɛ: Ńsu to n sↄ̃ vĩo, ma náaikɛ lé. 37 I wei gbɛ̃e gɛ́ zɛiɛo, sema Piɛɛ ń Zaakio ń Zaaki dãuna Zãao. 38 Kɛ́ aa kà gbɛ̃zↄ̃ↄpi bɛ, Yesu è aà bɛ lòo, wàlɛ ↄ́ↄlↄ, wàlɛ búbuapɛ maamaa. 39 Kɛ́ à gɛ̃̀ kpɛ́u, à ń lá à mɛ̀: Bↄ́yãi á kĩ́i dↄ, álɛ ↄ́ↄlↄi? Nɛ́pi i gao, àlɛ i'oɛ. 40 Kɛ́ aalɛ aà kɛ pↄ́ↄpↄↄ, ↄ̃ à ń yá ń bↄ́lɛ píi. Ɔ̃ à nɛ́pi de ń aà dao sɛ̀ ń gbɛ̃́ pↄ́ aa mↄ̀ sãnuↄ, à gɛ̃̀ńnↄ gu pↄ́ nɛ́pi kuu. 41 Ɔ̃ à aà ↄ kũ̀ a òɛ̀: Talita kuũ! (Bee mɛ̀ nɛnↄɛna, má ònɛ fɛlɛ.) 42 Wegↄ̃ↄ nɛ́pi fɛ̀lɛ táa'ò, asa aà wɛ̃ kà kuɛpla. Yã́pi ń kṹ gbãa maamaa. 43 Ɔ̃ Yesu gìnɛ́ fĩ́afĩa aasu o gbɛ̃e mao. Ɔ̃ à mɛ̀ wà pↄblea kpawà.