14
Pol kɔ Barnabas nde dare da Ikoniyon
Dəndo dare da Ikoniyon, Pol kɔ Barnabas ŋambɛrɛ kəlɔ ka dəkətola da aSuyif. Kɔ ŋaloku moloku mmɛ mɛnasɔŋɛ aSuyif kɔ aKresi alarəm kəlaŋ Yesu mɔ. Mba kɔ aSuyif ayeŋki səbomp aŋɛ ŋambɛrəs afum atɔyɔnɛ Suyif mɛr kəter ka awɛŋc aŋa alaŋ. Ti disrɛ, Pol kɔ Barnabas ŋambɔləsɛ kiyi kəŋan dəndo dare dadɔkɔ. Kɔ ŋalok-lokɛ kəgbɛkər mera yaŋan teta Wəbɛ. Kɔ Wəbɛ ɔsɔŋ ŋa fənɔntər fəyɔnɛ mes mɛwɛy-wɛy kɔ mɛgbɛkərɛ, pəc-mentər sɔ kaŋce ka mes mɔkɔ Pol kɔ Barnabas ŋaŋc-cam teta kəmar ka Wəbɛ. Kɔ kənay ka afum a dare dadɔkɔ ŋayersɛnɛ. Alɔma ŋanayinɛ aSuyif, alɔma ŋayinɛ asom a Yesu. Mba, aSuyif kɔ acikəra kəbəp ka abɛ aŋan ŋanalompəsnɛ kəkɔ-tɔrəs Pol kɔ Barnabas kəcacas kəŋan masar haŋ ŋadif ŋa. Ntɛ Pol kɔ Barnabas ŋane ti mɔ, kɔ ŋayɛksɛ kəkɔ-yacnɛ nde Listər kɔ Dɛrbɛ, sədare sa atɔf ŋa Likayoni, kɔ səkəsək sayi. Dəndo sɔ ŋaŋc-cam toloku tɔtɔt ta Yesu.
Pol kɔ Barnabas nde dare da Listər
Fum wəlɔma ɛnayi Listər pəyɔnɛ wəbəc, wɛcək wɔn wɛnafi. Kəyɛfɛ ntɛ aŋkom kɔ mɔ, ali ɔŋc-kɔt fɛ. Ɛnandɛ, pəc-cəŋkəl moloku ma Pol. Kɔ Pol ɛŋgbətnɛ kɔ. Ntɛ ɛnəŋk a wəbəc ɔyɔ kəlaŋ nkɛ kəntam kəyac kɔ mɔ, 10 kɔ Pol olokɛ kɔ dim dɔpɔŋ: «Məyɛfɛ! Məcəmɛ wɛcək wam kəroŋ, məlomp!» Kɔ wərkun nwɛ oyoknɛ, k’ɛyɛfɛ k’ɛŋcəmɛ kəkɔt.
11 Kɔ kənay ka afum akakɔ ŋanəŋk ntɛ Pol ɔyɔ mɔ, kɔ afum kənay ŋampɛnɛ cəbebe ŋac-loku cəLikayoni: «Canu cəntəŋkəlɛ afum kɔ cəntor nnɔ ndorosu!» 12 It’ ɛnasɔŋɛ ŋawe Barnabas «Sus», ŋawe Pol nkɔn «Hɛrmɛs», bawo Pol nkɔn eŋc-cepərɛnɛ moloku. * 13 Wəloŋnɛnɛ ka Sus ɛnakɛrɛ mura kɔ yɛnɛkəs nde dəkəbɛrɛ da kəlɔ ka dəkəloŋnɛ nkɛ kəyi nde dare dəkusu mɔ. Pənabas kɔ kəloŋnɛ mi, nkɔn kɔ kənay ka afum nnɔ Pol kɔ Barnabas ŋayi mɔ.
14 Mba ntɛ asom a Yesu Barnabas kɔ Pol ŋane ti mɔ, kɔ ŋawal-wali yamos yaŋan, kɔ ŋambɛrɛ afum dacɔ ŋac-kulɛ-kulɛ: 15 «Anapa! Ta ake tɔ nəyɔnɛ tantɛ-ɛ? Səna sɔ, afum ŋɔ səyɔnɛ, palompəs su tin tayi pəmɔ nəna. Səlok’ un toloku tɔtɔt ntɛ tɔŋsɔŋɛ nəsak mes mɛyama-yama mamɛ! Nəkafələr Kanu fɔr nkɛ kəyi wəyeŋ mɔ, Kanu nkɛ kəlompəs kɔm, antɔf kɔ kəba, kɔ ca yɔkɔ yeyi ki mɔ fəp. 16 Dɛtɛmp dɔkɔ dɛnacepər mɔ, Kanu kənawosɛnɛ afum a tɔf ya doru fəp ŋac-tam kəcəmɛ dɔpɔ darəŋ dɔkɔ ŋaŋfaŋ mɔ. 17 Ali ntɛ nkɔn Kanu kənatɔ-sak kəc-mentər’ un dɔtɔt dəmɔyɔ ma Ki mɔ, bawo kəŋc-sɔŋ un wəcafən, kəŋc-sɔŋɛ sɔ yɔbɔf yonu kəkom pəlarəm, kɔ kəŋc-sɔŋ un sɔ yeri yɛlarəm, kɔ kəŋc-las’ un sɔ pəbotu dəbəkəc.» 18 Ali ntɛ Pol kɔ Barnabas ŋanaloku moloku mamɔkɔ mɔ, pəcuca pɛnayi ŋa kəyamsər ka kənay kaŋkɔ kəloŋnɛ cəna nkɛ ŋanafaŋ kəyɔnɛ ŋa mɔ.
19 Kɔ aSuyif alɔma ŋander kəyɛfɛ Antiyɔk ŋa Pisidi kɔ Ikoniyon mɔ, kɔ ŋasɛp haŋ kɔ ŋantalər kənay ka afum akakɔ. Ntɛ tɔ kɔ kənay ka afum aŋɛ ŋayɛfɛ kəcacas Pol. Tɛləpəs kɔ ŋaliŋəs kɔ haŋ dare kəsək, ŋacɛm-cɛmnɛ a efi. 20 Mba ntɛ acɛpsɛ a Wəbɛ ŋanadenɔŋkər Pol mɔ, k’ɛyɛfɛ, k’oluksərnɛ dare. Dɔckɔsɔk kɔ ŋaŋkɔ dare da Dɛrbɛ, nkɔn kɔ Barnabas.
Kəlukus ka Pol kɔ Barnabas Antiyɔk atɔf ŋa Siri
21 Ntɛ Pol kɔ Barnabas ŋambəp dare da Dɛrbɛ kɔ ŋaŋcam dəndo toloku tɔtɔt ta Yesu. Kɔ ŋasɔtɔ di afum alarəm aŋɛ ŋanalaŋ teta Yesu mɔ. Ntɛ tɔ kɔ ŋalɛk dɔpɔ kəlukus ka Listər, Ikoniyon kɔ Antiyɔk ŋa Pisidi. 22 Kɔ ŋacəpəs acɛpsɛ darəŋ bəkəc, ŋac-gbiŋər ŋa kəyinɛ kəlaŋ, ŋac-loku: «Kɔ səna, mɛnɛ səcepərɛnɛ pəcuy pɛlarəm a səc-bɛrɛ nde dɛbɛ da Kanu deyi mɔ.» 23 Kɔ ŋayɛk-yɛkɛ ŋa abeki dəkəloŋkanɛ fəp da alaŋ. Ntɛ ŋalip kətola Kanu kɔ kəsuŋ mɔ, Pol kɔ Barnabas ŋasɔŋ ŋa Wəbɛ nwɛ ŋanagbɛkər kəlaŋ mɔ kəbum kəŋan. 24 Kɔ ŋaŋcepər dɔpɔ da atɔf ŋa Pisidi kɔ ŋambɛrɛ atɔf ŋa Paŋfili. 25 Ntɛ ŋalip kəloku toloku ta Wəbɛ dare da Perke mɔ, kɔ ŋantor dare da Atali.
26 Dəndo Atali, difɔ Pol kɔ Barnabas ŋanalɛk abil kɔ ŋaŋcali kəkɔ Antiyɔk ŋa Siri, dare ndɛ anatolanɛ ŋa kəmar ka Kanu teta yɛbəc nyɛ ŋanalip mɔ. 27 Ntɛ ŋambɛrɛ mɔ, kɔ ŋaloŋka alaŋ a Antiyɔk fəp, kɔ ŋalɔm tɔkɔ Kanu kənayɔnɛ ŋa mɔ, kɔ tɔkɔ nkɔn Kanu kənasɔŋɛ atɔyɔnɛ Suyif kəlaŋ mɔ. 28 Pol kɔ Barnabas ŋawon dəndo dare dadɔkɔ kɔ acɛpsɛ a Wəbɛ Yesu darəŋ.
* 14:12 Dinɛ da aKresi «Sus» ɛnayɔnɛ wəbɛ ka canu, kɔ «Hɛrmɛs» ɛnayɔnɛ wəcepərɛnɛ kɔn moloku.