7
Judama hiyawu lakan li uri wolok Jisas Jerusalemik or iri
Provins Judiak fehenda Judama Jisasin mandingormekurik li mbari osik orok or ikurik hishiri ambu ri. Yanga Galilikop ormu yara. + Urik Judama hiyawu wasilaka os shikor akak li lihi li andarin li undari wolok osmu nara. + Urik Jisas maha orhi limu mbara, �Mir provins Judiak hiyawu oson li ukwa mishi orok ika. Uhu mbele mbele ma undahi ambu ondon orok unak mirin tiyanda ma ondo kwambu mihin li heyeka. Os ma lar hiushamak or nakwak or hishi nahi, mbele mbele ma undahi ambu ondon kormbak or unak ma amber li heyeka. Hako mir wahau, mbeek ondon kormbak unda ambu mir.� Maha orhi ondo nga mbeek or Avui Wasilaka kamahanda ma ria, karem hishiri ambu lir, wahau. Uri osik erem limu mbara. +
Karem li mbarik ormu mbara, �Orok a ikwa wolok nawa ambu sir. Hako jir men orok ji ikwak nawa sir. Ma ondo mbeek jirin wapkava hishinda ambu lir. Hako an mbele mbele kavakava os li undan kormbak a saweri osik anin wapkava hishinda lir. Hako jir ji ika, hiyawu laka os Jerusalemik li uwa mishi orok. Ana ikwa wolok nawa ambu sir. Os orok a ikwa wolok si nawakop amu iwa.� Karem or mbarik li irik yanga Galilik ormu lira.
10 Maha orhi ondo masmas li ishirikop or kuma iri ri. Hako mbeek kormbak iri ambu ri, men wanyihi iri ria. 11 Hiyawu oson li uri wolo Judama lida lihi ondo Jisasin li lasaha limu mbara, �Ma oto mbeya?� 12 Hako ma musha mendek Jisasin limu mbara, �Ma oto ma jivi ria.� Hako lal limu mbara, �Wahau te! Haimba handambanda ma ria.� 13 Karem lihi ambek maintukurkop limu mbara. Mberem ushirik? Las avak Judama lida lihi ondo lirin li jinda ngashi. Karem mbaha li ajehe olmu maintukurkop mbara.
14 Hiyawu oso am nindik si narik Jisas tempel akak or layihi mashin ormu sawera. 15 Urik Judama li misihi wavu lihi mushak li hishihi limu mbara, �Ma roto skulik iri ambu ri. Hako katai angop skul unda hom sawenda re!� + 16 Urik Jisas ormu mbara, �Mashi kaso os jirin a sawewa mbeek anhi mashi ambu sir, wahau. Ma or mbashirik a rahanda orhi mashi sira. + 17 Os ma lar mashi Avui Wasilakahin or tiyakunak or hishi nahi, avak or yarikwa sir, mashi kas a mbawa kaso mbeek anhinjik a hishihi a sawewa ambu sir, wahau. Mashi ome Avui Wasilakahi nom os amu sawenduwa. 18 Ma or wavu orhik tasawan sawenda ma oto or men hi orhi nom hauowenda ri. Hako ma lar os or mba, �Hi anhin ji hauowewa hala! Ma or mbashirik a rahanda hi orhi nom ji hauoweka!� Karem mbawa ma oto jivi mende ria. Mashi ome nom sawenda ria, mbeek mbafirimbanda ambu ri. + 19 Maskop Moses lo Avui Wasilakahin jirin hari ri. Hako jir mbeek lo oson tiyanda ambu jir. Unda osik anin ji mandingormekwak jimu mbanduwa.� +
20 Urik limu mbara, �Lawe mirin mandingormekwak mbandu? Mir wasimalengamba tolonda hom mbaw te!� +
21 Urik ormu mbara, �Sabat wolok ma roton a mbarik jivik or nari osik os jimu anin wapkava hishinduwa. 22-23 Hako anin sawenak a misi, masamsishin ji koronda wolo os Sabat7:22-23 wolok si na nahi, mberem jivai undu? Masamsishin koronda oj mo koronda ambu oj? Jir koronda oja. Mberem ushiwak? Moseshi lon ji tiyakmbaha ji hishinda osik masamsishin Sabat wolok koronda oja. Hako lo oso mbeek Moses hari ambu sir, oso angop mas araje Abrahamhikop nahandari sir. Hako os erem ji uwa oso os jir nga mu Sabat wolok lerawun landuwa. Hako mberem ushiwak anin ji wapkava hishinduwa, ma oton a mbarik Sabat wolok jivik or nandarin? + 24 Mbele mbele misokomekop ji heyeshihi ji mbawa hala! Yawur ji heyehe hishihi jivai mbaka.�
�Jisas lawe mende ria?�
25 Urik Jerusalemik fehe ma lal limu mbara, �Mberema, ma toto lida nihi li mandingormekurik li mbari or te. 26 Hako ji heyeka, tor mashin kormbak sihi sawendu te! Mberem ushiwak lida nihi orin li pantlekwan li halandu? Ma roto Krais, Avui Wasilaka kamashirik hulaima nokopman jivinakmbaha tari marmbe? Karem hishindal? Uhu orin li pantlekwan olmu halanduwa. 27 Hako ma toto kotontlo orhi angop ni heyenda sir. Hako Krais Avui Wasilaka kamahanda ma oto or tawakop kotontlo orhin mbeek ni heyekwa ambu sir,� karem wavu lihi musha mushak li hishihi limu mbara. +
28 Urik Jisas tempel aka orok or sihi mashin ormu sawera. Uhu ormu mbara, �Jir an lawe, karem ji hishindu? Uhu kotontlo anhi os a rahanda nga am jimu hishindu mo wahau? Hako an mbeek anhinjik a tari ambu nir. Avui anhi mbashirik a tari nir. Or mbele mbele omek nanda tontlo oria. Hako jir mbeek orin heyenda ambu jir. + 29 Hako an angop or nga shi lihi angop a heyenda ri. Uhu or mbashirik a rari nir.�
30 Karem or mbarik Judama lida lihi orin krawu akak li ewekmbaha limu mbara. Hako or hakuri wolok si nari ambu osik ma lal mbeek orin tolori ambu lir. + 31 Hako ma musha mashi orhin li misihi limu mbara, �Ma toto mbele las ma undahi ambu mushak or uwak nimu heyenduwa. Avui Wasilaka kamahanda ma oto mbele mbele ma undahi ambun warje nga nor uhu ma roton tikrikundar?� Karem limu mbara.
32 Farisi li misiri ma amber Jisas nom limu mbara. Uhu bikpris ondo nga li tirsaha ma ol tempel akan washilinda ma ondon li mbashirik Jisasin li tolokurik limu ira. 33 Urik Jisas ormu mbara, �An mbeek jir nga nambek torok a likwa ambu nir. Avui anhi or mbashirik a rahanda onik indik orhik a ikwa nir. 34 Unak avak anin lasafukwa jir. Hako os a iwa mishi mbeek ji heyekwa ambu sir. Uhu kuyanga os a iwa mishi orok ikwa ambu jir.� +
35 Karem or mbarik limu mbara, �Mbeek or ishinak orin ni heyekwa ambun or mbanduwa? Las avak or ihi nihi ma ol yanga Grikik linda ondo nga or linda ngashi. Uhu ol orok fehenda man mashin or sawenda ngashi. 36 Uhu mberemhi mashin or mba, �Anin avak lasafukwa jir. Uhu os a ihi na liwa mishin heyekwa ambu jir.� Mberemhi mashi kas karem or mbandu?� Karem lihi ambek limu mbara.
Jisas Masikome Avui Wasilakahin or hakurin or mbari
37 Hiyaw sumbu wasilaka oson li ukuri wolok Jisas tempel akak or ihi wasilakak ormu mbara, �Os ji uksem ha nahi, anhik ji taha ji uksem aka. + 38 Os mashi anhin ji misindiya nahi, uksembe ermba ermbak nanda oso sunguwavu jihik avak jeruku hom nakwa sir, os Avui Wasilakahi jekambak li kayendari hom.� + 39 Uksembe os or mbari oso Masikome Avui Wasilakahin or mbari sira. Orhi mashin misindiyanda man or hakurik nor mbari sira. Hako oso wolo Jisas mbeek or haha usaha hevenik indik or iri wolok nari ambu sir. Uri osik Masikome Avui Wasilakahi mbeek misambik or ta namber. +
40 Karem or mbarik ma lal limu mbara, �Omendinga sira. Ma oto profet oria.� + 41-42 Hako lal limu mbara, �Or Krais Avui Wasilaka kamashirik hulaima nokopman jivinakmbaha or mbashirik tahanda ma ria.� Hako lal limu mbara, �Wahau te. Avui Wasilaka jekamba orhi orok karem li kayeri sir, �Krais ma or hulaima nokopman jivinakwa ma oto King Devithi krahak or takaha Devithi kotontlo Betlehem orok talakwa ri. Os Avui Wasilaka ma oton or kamahandakop mbeek provins Galilik7:41-42 usahawa ambu ri, wahau.� � + 43 Karem li mbaha wavu apsaham apsham limu hishira. 44 Uhu lal orin krawuk li ewekmbaha mbari lir. Hako ma lar mbeek orin tolori ambu ri.
Judama lida lihi ondo Jisasin wavu lihik li eweri ambu
45 Bikpris nga Farisi nga ma ol tempel akan washilindari ma ondon li mbashirik Jisasin li tolo laharakurik limu ira. Li ihi fuhu tapas indiyok limu tara. Urik limu silira, �Mberem ushiwak orin ji halashi randu?� 46 Urik limu mbara, �Ma lar mbeek oto mbanda hom mbanda ambu ri.� + 47 Urik olmu mbara, �Ma amber angop or haimba handambari lir. Jirin er nga haimba handambawa or? 48 Hako nir lida jihi nirin ji heyeka! Nir lar mbeek orin tiyanda ambu nir, wahau. + 49 Ma ol hishiyarinda ngashi ambu ferfar nanda ondo nom orin tiyanda lir. Erem li unda osik kumak Avui Wasilaka kavak or nakwa lir.�
50 Karem li mbarik ma lar or usasihi ormu mbara. Ma oto Farisi lar oria. Hi orhi Nikodemus. Mas Jisasin nirik ta heyendari ma ria. Or sihi ormu mbara, + 51 �Wa lo nihi mberem si mbandu? Ma lar semben ni mbaha krawuk ni ewekmbaha mbanda os? Wahau. Masmas armek ni misihi ni eweheyehe nivai mbaka, lo karem mbanda osa.� 52 Karem or mbarik limu mbara, �Wa mir er nga Galilik fehenda om? Os mashi Avui Wasilakahin armek mi heye nahi, mir er nga karem mbakwa mira, profet lar mbeek Galili yok takwa ambu ri,� karem limu orin ngriambara. +
Hulatolhakandari nokove las Jisasik li laharari
53 Urik ma amber yanga yanga lihik limu ira.7:53
+ 7:1 Jn 5:18 + 7:2 Wkp 23:34 + 7:5 Ap 1:14 + 7:15 Mt 13:54; Lk 2:47 + 7:16 Jn 12:49; 14:10 + 7:18 Jn 8:50 + 7:19 Ap 7:53; Ro 2:21-24 + 7:20 Jn 8:48; 10:20 7:22-23 7:22-23 Lo Moseshi karem mbanda sir, nijava jikishulayin si washirik niri 7-pela li ishirik de namba 8-ik si na nahi, jikisi otohi masamsishin li koroka (Wok Pris 12:3). Os de namba 8 oso Sabat wolok si na nahi, lerawu oson lari lir. Hako masamsishin koronda oso lerawu sira. Uhu lo anandi Moses or kayeri karem mbanda sir, Sabat wolo lerawun ji lawa hala. Hako os masamsishin li korokuri wolo Sabatik si na nahi, lerawu oson lari lir. Uhu lo os Sabatik lerawun li lakundari ambu oson tleri lir. + 7:22-23 Jn 5:8-10,16; Stt 17:9-13; Wkp 12:3 + 7:27 Jn 7:41; 9:29 + 7:28 Mt 11:27; Jn 8:55 + 7:30 Jn 7:44 + 7:34 Jn 8:21; 13:36 + 7:37 Wkp 23:36; Ais 55:1; Jn 4:14 + 7:38 Ais 58:11 + 7:39 Jn 16:7; 20:22; Ap 2:4 + 7:40 Jn 6:14 7:41-42 7:41-42 Lir li hishiri Jisas kotontlo orhi yanga Nasaret sira. Nasaret oso provins Galilik nandari sir. + 7:41-42 Sng 89:3-4; Mic 5:2; Jn 1:46 + 7:46 Mk 1:22 + 7:48 Jn 12:42 + 7:50 Jn 3:1-2 + 7:52 Jn 7:41-42 7:53 7:53 Jekamba ol mas li kayendari lal mbeek 7:53—8:11 ngashi ambu lir.