10
Cyøpiṉ Jesusis macvøstøjcay apostoles
Entonces macvøstøjcay ñøtuṉdøvø vyejay Jesusis va'cø miñajø, y chi'yaj aṉgui'mguy va'cø yac tzacyaj pøn yatzi'ajcuy y va'cø mus yac tzocyaj toya isyajupø aunque jujchepø ca'cu'is.
Yøṉømete macvøstøjcapya apostolesis ñøyipø: Vinbø, Simøn, y mismo Simøn yac ñøyi'ajyajque'tuti Pedro; metzcu'yombø Andrés Simo'nis myuqui; tu'ca'yombø Jacobo; macsycu'yombø Juan, Jacobo'is myuqui. Jacobo y Juan Zebedeo'sta'm 'yune. Mosa'yombø Felipe; tujta'yajcuy Bartolomé, cu'ya'yajcuy Tomás; tucutujta'yajcuy Mateo, cobratzøjcopyapø; macstujta'yajcuy Jacobo, Alfeo'is 'yune; majca'yajcuy Lebeo ñøyi'ajque'tuti Tadeo. Mactu'majcuy Simón cananista; y macvøstøjca'yajcuy Judas Iscariote oyu'is chi'ocuyaju Jesús 'yenemigo'is cyø'omo.
Jesusis cyø'vejyaj ñøtuṉdøvø
Jesusis cyø'vejyaj yøṉ macvøstøjcay pøn y yøcse 'yaṉgui'myaju:
―U mi maṉdamu ityajumø pøn lo que ji'ndyet Israel pøn, ni u mi ṉgya'ṉdøjcøtyam Samaria pø'nis cyumgu'yomda'm. Sino maṉdamø Israel pø'nomo, porque jetse ityaju como tocoyajupø borregose. Maṉdamø y tza'maṉvactam yø'cse: Nø tyome'aj tiempo va'cø 'yaṉgui'm tzajpombø Dios. Pero mitz yac tzoctam ca'eta'mbø; yac visa'tam ca'yajupø; y yac tzoctam yach putzi'øyajupø; yac libre'ajyaj pøn ñø'ityaju'is yatzi'ajcuy. Mi ⁿvya'ctzi'tøju vøjpø tiyø, jetseti va'ctzi'taṉgue't vøjpø tiyø.
”Uy ñømaṉdam ni jujchepø tumin mi mbolsa'omo, ni oropø, ni platapø, ni cobrepø. 10 U mi nømaṉdam tucu cotcuy tuṉgøtoya, u mi nømaṉdam ni tum camisya, jetse nømaṉdam mi ṉgoso jana ni tiyø, ni u mi nømaṉdam ni cutyacusepø. Porque como yospapø pøn tiene que va'cø pyønøtyøjø, jetse mitz maṉba mi mbyø'nøtyandøjque'te.
11 ”Pero aunque jutipø cumgu'yomo o ribera'omo mi ndyøjcøtyamba, aṉgøva'ctam o'ca it vøjpø pøn mi mbyøjcøchoṉdamba'is. Tzø'tyam je'is tyøcmø hasta que mi ndzactamba je cumguy. 12 Cuando mi nu'ctamba tyøcmø, vøpøpit yuschi'tamø. 13 Y o'ca tøjcomda'mbø vøjta'mbote, tzi'yaj dyus vøjpø. Y o'ca ji'n vyøjta'm, u mi ndzi'yaj dyus. 14 Y o'ca ji'n mi mbyøjcøchoṉdame o'ca ji'n mi myajnandyame, entonces tzac'yenbøtamø je tøjcomda'mbø o je cumgu'yomda'mbø; y mi ṉgøtijtøy mi ṉgoso cumguy pyo'yoji'ṉ como seña que yatzita'mbøte. 15 Viyuṉsye mi ndzajmatya'mbøjtzi que cuando Diosis maṉba cyøme'chaj pøn cyojaji'ṉ, menosti manba toya'isyaj Sodoma y Gomorra cumgu'yomda'mbø. Y ja mi mbyøjcøchoṉdamøpø'is más maṉba toya'isyaje.
Maṉba yacsutzøcyajtøji Jesusis ñøtundøvø
16 ”¡Cøma'nøtyamø! Nø mi ṉgø'vejtamu mi ṉgui'satyøjpamø, y maṉba mi ijtam peligro'omo como borrego yatzipø copøngucmø. Por eso ijtam qui'psocu'yøyupø como tzan qui'psocu'yøyuse, pero ijtaṉgue't como palomase que ni ti ji'n tø maṉba tzøjcaye. 17 Tzøcta cuenda, porque pø'nis maṉba mi ñuctame, y aṉgui'mba'is vyi'naṉdøjqui maṉba mi ñømaṉdandøji, y maṉba mi ñacstochøctandøji Israel pø'nis tu'mguy tøjcomo. 18 Y maṉba mi ñømaṉdandøji aṉgui'myajpa'is vyi'naṉdøjqui y gobierno'is vyi'naṉdøjquita'm porque mi ndø va'ṉjamdamba ancø. Jetse muspa mi ndza'mistame jujche øtz ndzøcpase, va'cø myusyajø je'tista'm y va'cø myusyajø lo que ji'ndyet Israel pø'nis ti ndzøcpøjtzi. 19 Cuando mi ñømaṉdandøjpa aṉgui'mba'is vyi'naṉdøjqui, u ma mi nø'uṉgui'ajtamu ti maṉba mi ndzajmayaje, jujche maṉba mi aṉdzoṉdame. Porque jicsye'c Diosis maṉba mi nchi'tam qui'psocuy jujche maṉba mi 'yaṉdzo'ṉotyame. 20 Entonces ji'ndyet mi ne' onde mi ndzamba, sino ndø Janda'is 'Yespiritu'is mi nchi'tamuse qui'psocuy.
21 ”Maṉba it pøn maṉba'is chi'ocuyaj mismo tyøvø va'cø yaj ca'tøjø. Maṉba it jata maṉba'is chi'ocuyaj mismo ñe 'yune va'cø yaj ca'tøjø. Maṉba it une maṉba'is ñøquipyaj mismo jyata y myama hasta va'cø chi'ocuyajyajø va'cø yaj ca'yajtøjø. 22 Porque mi ndøvø mi ndø va'ṉjamdamba ancø, por eso vøti pø'nis maṉba mi ṉgui'satyame. Pero o'ca mi ndondamba hasta que yajpa jetsepø toya'iscuy, maṉba mi ṉgyotzoctame. 23 O'ca mi ⁿyacsutzøctamba tum cumgu'yomo, pochactamø, maṉdam ne'co cumguy. Y ja mi ṉgøtpøjatyamøctøc mumu Israel cumguy cuando vitu'que'tpa øjtzi aunque i'is Tyøvø.
24 ”Como øtz maestro chøṉø y comi chøṉø ji'n ø cøna'tzøyaje, jetse mitz mi 'yaṉma'yombapø y mi ṉgyoyospa y menos ji'n ma mi ṉgyøna'tzøyaje. 25 Vøjø o'ca nø 'yaṉmayupø itpa como myaestrose. Jujche yacsutzøcyajpøjtzi øjchøṉ maestro y øjchøṉ comi, jetse maṉba mi ⁿyacsutzøctandøjque'te. Øtz jatase y mitz ø unese mi nø'ijtamba. Y o'ca nømyajpa que øtz yatzipø chøṉø como yatzi'ajcuy ñøyipø'is Beelzebú yatzise, entonces maṉba nømyaje que mitz jetseti mi yandzita'mgue't.
Ji'n mus tø na'tz pøn
26 ”Por eso u mi ñatztam maṉba'is mi ⁿyacsutzøctame pøn. Porque aunque tiyø aṉgøvø'nupø maṉba queje; mumu tiyø ji'n ndø musipø, jøsicam maṉba queje. 27 Lo que mi nu'm ndzajmatya'møjtzi, entonces muspa mi ⁿvejpø va'cø myan aunque i'is. Lo que mi nu'm dzajmatyamba mi ṉgojicø'mø, jet møji vejpø' va'cø myustøj mumu pøn. 28 Yaj ca'opyapø ji'n mus mi na'ndzø, porque sisti yaj ca'pa, y mi espiritu ji'n mus yaj ca'aye. Pero na'tzamø muspapø'is mi mbyatztøjcøtyam infierno'omo maṉbamø tocoyaj mi sis y mi espiritu.
29 ”Aunque metzcuy che'ta'mbø paloma ndø ma'ajpa mosay centavocøsi, pero ni tum ji'n queque nascøsi o'ca ji'n syun ndø Janda Diosis va'cø cyeca. 30 Jetse mi ṉgyoquendaṉgue'tpa mijtzi Diosis. Y mijtzi hasta jujche it mi ⁿvay mi ṉgopajcomo cyomuspa Diosis. 31 Por eso u mi ña'tztamu. Porque Diosis vyi'naṉdøjqui más mi ⁿvyaletzøctamba que vøti nambaloma.
Va'cø ndø tzamø que ndø va'ṉjamba Cristo
32 ”O'ca mi ndzamba aunque i'is vyi'naṉdøjqui o'ca mi ndø va'ṉjamba, entonces øtz maṉba ndzamque't tzajpomopø ndø Janda'is vyi'naṉdøjqui que mi ndø va'ṉjamba. 33 Pero o'ca mi ndzamba aunque i'is vyinaṉdøjqui que ji'n mi ndø va'ṉjame; entonces øtz maṉbati ndzamgue't tzajpombø ø Janda'is vyi'naṉdøjqui que ji'n mi ndø va'ṉjame.
Maṉba naqui'sayajtøji Jesúscøtoya
34 ”U mi ṉgui'pstamu o'ca mi'nøjtzi va'cø yac ijnøm vøjø nascøsi. Ja mi'nøjtzi va'cø yac ijnøm vøjø, sino porque minu aṉcø øjtzi, maṉba quipnømi. 35 Porque eyapø'is va'ṉjamba øjtzi y eyapø'is ji'n va'ṉjame, por eso une'is maṉba qui'say jyata; yom'une'is maṉba qui'say myama; saque'is maṉba qui'say syaque mama. 36 Y mismo tøjcomda'mbø'is maṉba na nøqui'sayajtøji.
37 ”Por eso tiene que va'cø mi it dispuesto va'cø ndzac mi janda y mi mama o'ca je'is mi ṉgui'sapya øtzcøtoya; porque si no, entonces ji'n mus mi it øtzji'ṉ. Jetsetique't tiene que va'cø mi it dispuesto va'cø mi ndzac mi ⁿune o'ca je'is mi ṉgui'sapya øtzcøtoya. Porque si no, ji'n mus mi it øtzji'ṉ. 38 Y o'ca mi ña'tzpa va'cø mi ndyoya'isø mi ndø pa'tu aṉcø como øtz mase toya'is cruscøsi, entonces ji'n mus mi it øtzji'ṉ. 39 Cyoquenba'is vyin, maṉba tocoye; chi'ocuyajpa'is vyin øtzcøtoya, jet maṉba quene.
Mumu maṉba coyojtøji
40 ”Mbyøjcøchoṉba'is mijtzi, jetseti pøjcøchoṉgue'tpa øjtzi. Y pøjcøchoṉba'is øjtzi, jetseti pyøjcøchoṉque'tpa cø'veju'is øjtzi. 41 Pyøjcøchoṉba'is tza'maṉvajcopyapø porque Diosis cyø'veju, Diosis maṉba cyoyoje. Igual como cyoyojpa tza'maṉvajcopyapø, jetseti maṉba cyoyojque't pyøjcøchoṉba'is tza'maṉvajcopyapø. Pyøjcøchoṉba'is vøjpø pøn porque vøjpø pønete, vøjpø pø'nis pyøcpase cyoyoja, jetseti maṉba pyøjque't cyoyoja. 42 Viyuṉse mi ndzajmatyamba que o'ca it ø nønduṉdøvø aunque pobre y ni ti aṉgui'mguy ja ñø'itø, y aunque i'is vya'ctzi'pa usyøc mamba nø' porque ø nønduṉdøvø aṉcø, entonces mati pyøjque't cyoyoja vya'ctzi'u'is nø'.