14
Yaj ca'yaj Juan nø'yø'opyapø
Jicø tiempo'omo aṉgui'mbapø Herodesis myusu tina'ṉ nø chøc Jesusis. Y Herodesis ñøjayaj myenosti aṉgui'myajpapø:
―Yønømete Juan nø'yø'opyapø visa'upø. Jetcøtoya muspa chøc milagro'ajcuy.
Porque Herodesis vi'ña'ṉi o yac nuctøj Juan y yac mocstøju cadenaji'ṉ y yac somdøju. Entonces ijtuna'ṉ Herodesis myuqui Felipe, y ijtuna'ṉ Felipe'is yomo Herodías. Herodesis yac somdøj Juan porque jic yomo Herodiasis jetse syunu. Jetse syunu porque Jua'nis ñøjapyana'ṉ Herodes:
―U mi nø'ijtay mi muṉgui Felipe'is yomo porque cojate.
Sunbana'ṉ yaj ca' Juaṉ Herodesis, pero ña'chajpana'n vøti pøn, porque mumu pø'nis vya'ṉjamyaju que Jua'ṉis cha'maṉvacpa Diosis 'yote. Pero cuando o cosø'ṉayaj Herodesis cyumpli'años, Herodiasis yom'une ejtzu vejyajtøjupø'is vyi'naṉdøjqui, y yac tzi'ṉu Herodesis. Entonces Herodesis ñøjay papiñomo que maṉba chi' ti sunba vya'cø, nømu que va'cø cyastigatzøc Diosis o'ca ji'n chi'i. Entonces papiñomo'is myama'is chajmay ti syunba va' vya'cø, y papiñomo'is ñøjay Herodes:
―Tø tzi'ay nø'yø'opya Jua'nis cyopac pulatu'omo.
Entonces maya' aṉgui'mba Herodes, porque na'tzpa yaj ca'ø. Pero como chambøjcay Diosis ñøyi que maṉba chi' ti syunba vya'cø, y ñe'cji'ṉ po'csyaj mesacø'mo, je'is myañaju que jetse chajmayu, entonces 'yaṉgui'mu va'cø chi'yajø. 10 'Yaṉgui'mu va'cø cyo'cøtø'csø Juan preso'omo. 11 Y cuando cyo'cøtøcsu, ñømijnayaj cyopac pulatu'omo y chi'yaj papiñomo y je'is myama chøcøtzi'u. 12 Entonces parejo vityajpapøji'ṉ Juan nu'cyaju y pyøjcayaj cyoṉna y ñijpayaju. Entonces después maṉ chajmayaj Jesús o'ca yaj ca'tøj Juan.
Pyø'nøy mosay mil pøn Jesusis
13 Cuando Jesusis myusu, tzu'ṉ jeni, barco'om tøjcøyu tyumgø'y, maṉ emøc. Ni i ja ityømø maṉu. Pero cuando myusyaj vøti pø'nis, maṉ pya'tyaj Jesús. Tzu'ṉyaj ne'cø cumguy nas vitpa maṉyaju maṉ mye'chaj Jesús jut pya'tyajpa. 14 Entonces cuando put Jesús barco'om, is vøti pøn. Entonces tyoya'ṉøyaju. Pya'tyaj ca'eta'mbø, yac tzocyaju. 15 Cuando tza'i'ajnømu, cyønu'cyaj Jesús ñøtuṉdøvø'is, ñøjayaju:
―Yø'c tza'momdite, ni ti ja itø, y maṉbam tzu'i'ajnømi. Yaj cu'tcumye'chaj vøti pøn ityajumø cumguy.
16 Pero Jesusis ñøjayaj ñøtuṉdøvø:
―Ji'ndyet pyena va'cø myaṉyaj emøc; mitz tzi'yaj cu'tcuy.
17 Y je'is ñøjayaj Jesús:
―Nø'ijta'møjtzi na's mosay pandite, y metzcuy coque.
18 Jesusis ñøjayaju:
―Yø'c nømindamø.
19 Y 'yaṉqui'myaj Jesusis pøn:
―Po'cstam mu'como.
Entonces pyøc Jesusis mosay pan y metzcuy coque y quengui'm møji tzajpomo, y cyømasa'nøyu. Entonces vyen pan vye'ndzi'yaj ñøtuṉdøvø y ñøtuṉdøvø'is vye'ndzi'yaj sone pøn. 20 Y mumu cu'tasyaju. Y entonces cuando cu'tyaju'cam, piṉdasyaju macvøstøjcay vaca cyu'tzacyajupø panji'ṉ. 21 Puro pøndi myayaj mosay mil cyu'tyaju'is pan. Ja myayaj yomo y une.
Jesús o vit nø'vingøsi
22 Jicsye'cti Jesusis yac tøjcøyaj ñøtuṉdøvø barco'omo yac vi'na jacyaju nø'cøtu'møṉ mientras ñe'c ñøjayaj vøti pøn va'cø myaṉyaja'am. 23 Yac maṉyaju'cam vøti pøn, entonces ñe'c Jesús qui'm cotzøjcøsi va'cø 'yo'nøy Dios tyumgø'y. Cuando tzu'i'ajnømu, Jesús tyumdi tzø'y jeni. 24 Mientras que barco nømna'ṉ myaṉ marcucmø, nømna'ṉ yac tze'ṉmin tze'ṉmaṉ barco nø'is, porque sava'is ja yac tu'ṉaj barco. 25 Cuando maṉba'ctøc sø'ṉbønømi cuando pi'tzøctøc, Jesusis cyønu'cyaju, nø'vingøsna'ṉ nø vyijtu. 26 Cuando isyaj ñøtuṉdøvø'is nø' vingøs nø vyijtupø, chøcna'chaju, y na'tze vejyaju nømyaju:
―Anima nø vyijtu.
27 Pero Jesusis 'yo'nøyaju ñøjayaju:
―Uy chocomochi'ajtame, øjti chøṉø; uy ña'tztame.
28 Entonces Pedro'is ñøjayu:
―Øjtzø mi Ngomi, o'ca mijtzete, aṉgui'mø jetseti nø' vingøsi va'cø vitque't øjtzi; hasta jut mi ijtumø mijtzi, jendi va'cø nu'que't øjtzi.
29 Jesusis ñøjayu:
―Yø'c minø.
Y mø'n Pedro barco'omo y nø' vingøsi vijtu va'cø ñu'c Jesuscø'mø. 30 Pero cuando isu que pømi nø pyoy sava, chøcna'tzu; y cøvøṉdzo'tz nø'cø'mø. Entonces na'tzeveju, ñøjayu:
―Øjtzø mi Ṉgomi, mi tø yaj cotzoca.
31 Jicsye'cti jyascøtøjcøy cyø'cøs Jesusis; ñøjayu:
―Ji'ndyet mi 'yomba va'ṉjajmoye. ¿Ticøtoya mi myetzaṉgui'pspa?
32 Entonces cuando tøjcøyaj barco'om, poya'ṉjej sava. 33 Entonces ityajupø barco'omo cyutcøne'cayaj Jesús y ñøjayaju:
―Viyuṉete mijtzete Diosis 'Yune.
Yac tzojcu Jesusis ca'eta'mbø Genesaret nasomo
34 Entonces jyacyaj mar, maṉyaj marcøtu'møṉ, y nu'cyaj Genesaret nasomo. 35 Y como ispøcyaj Jesús jiṉda'mbø pø'nis, cyø'vejyaj ote mumu tometa'mbø lugajromo que nu'c Jesús. Jetcøtoya ñømijnayaj jeni mumu ca'eta'mbø. 36 Y ñøjayaju:
―Tø yac pi'quisay aunque sea mi nducu aṉbena.
Y pi'quisayaju'is tyucu cøyin dzocyaju.