17
Jesús eyati quenu
Cøjtu'cam tujtay jama, ñømaṉ Jesusis Pedro y Jacobo, y Jacobo'is tyøvø Juan. Y maṉyaj ne'ti ye'ṉupø cotzøjcøsi. Y jiṉø Jesús eyati quenu je'is vyi'naṉdøjqui. Syø'ṉ vyinaca como jamase, y tyucu popo'aju como nø syø'ṉuse. Jicsye'c quejyaj Moisés y Elías. Jena'ṉ nø chamdzamneyaju Jesusji'n. Entonces Pedro'is ñøjay Jesús:
―Ø Ṉgomi, vøj tø tzø'tyam yø'qui. O'ca mi sunba mijtzi, ma'ṉbø ndzøctam tu'cay pe'chtøc øjtzi, tum mitzcøtoya, tum Moisescøtoya, y tum Eliascøtoya.
Mientras jetse nømna'ṉ cham Pedro'is, min sø'ṉbapø o'na y o'nacøtøjcømø tzø'yaju. Jicsye'c myañaj ote nø vyejput o'na'omo, nømu:
―Yøṉ øjtzø ⁿUne lo que sunbapø øjtzi, je'is tzi'pa gusto. Cøma'nøtyam a ver ti nø chamu.
Cuando Jesusis ñøtuṉdøvø'is myañaju jetsepø ote, japcønecyaj nascøsi porque na'tzaṉgøtyaju. Entonces min Jesús y pi'quisyaju y ñøjayaju:
―Te'nchu'ṉdamø; u ña'tztame.
Quende'ñaju, entonces na Jesusti isyaju.
Entonces mø'ñaju cotzøjcøsi y Jesusis 'yaṉgui'myaju:
―U mi ndzajmatyam ni iyø ti mi istamu hasta que øjtzi visa'pøjtzi oyu'cam ca'e øtz mumu Pø'nis chøṉ Tyøvø.
10 Entonces ñøtuṉdøvø'is 'yoc'va'cyaj Jesús ñøjayaju:
―¿Ti'ajcuy nømyajpa 'yaṉmayajpapø'is Moisesis aṉgui'mguy que Elías tiene que va' vi'na minø?
11 'Yaṉdzoṉyaj Jesusis:
―Viyuṉsye Elías maṉba vi'na mini y maṉba vyøjøtzøc mumu tiyø. 12 Pero mi ndzajmatyaṉgue'tpati'tzi que Elías oyu'am, y ja ispøcyaj ipø pønete. Pero chøjcayaju ti syuñajpase pø'nis. Jujche pø'nis yac toya'isyaj jicø, jetseti pø'nis maṉba yac toya'isyajque'te øjtzi mumu Pø'nis chøṉ Tyøvø.
13 Jicsye'c ñøtuṉdøvø'is cyønøctøyøyaju que Jesusis nømna'ṉ cham nø'yøyopyapø Juan que Eliasse minu.
Yac tzoc Jesusis tu'pyapø jaya une
14 Cuando Jesús ñøtuṉdøvøji'ṉ nu'cyaj ityajumø vøti pøn, tyo'møy Jesús tum pø'nis y cutcøne'cay Jesusis vyi'naṉdøjqui. 15 Y ñøjmayu:
―Øjtzø mi Ṉgomi, toya'ṉøjay ø ⁿjaya une porque ñø'ijtu tu'ca'cuy y vøti ispa toya, jø'nø jønø quecpa juctyøjcomo y jetsetique't nø'cø'mø. 16 Y nømijna'yøjtzi ø ⁿune mi nønduṉdøvøji'ṉ, pero ja mus yac tzocyajø.
17 Entonces Jesusis ñøjayu:
―¡Mi mbyønda'm ji'n mi vya'ṉjajmondyamepø'is y yatzi mi ṉgui'psocutya'm! Aburritzøcpa øjtzi va'cø it mitzji'ṉ, ṉgo'i'nbati mijtzi va'cø mi nømaṉjandyam pasencia. Nømindam yø'c je nga'e.
18 Entonces Jesusis 'yojnay yatzi'ajcuy y yac put ṉga'e'is choco'yomo, y misma hora tzojcu.
19 Después ne'ti 'yo'nøyaj Jesús ñøtuṉdøvø'is y 'yocva'cyaju:
―¿Ti'ajcuy ja mus nømbujtam øjtzi yatzi'ajcuy?
20 Y Jesusis ñøjayaju:
―Porque ji'n mi va'ṉjajmotyam vøjø. Porque viyuṉse mi ñøjandya'mbøjtzi: O'ca mi nø'ijtam va'ṉjajmocuy que møja'ajpa como mostaza tømbu møja'ajpase, y mi nøjandyamba yøṉ cotzøc: “Tzu'ṉ yø'qui y maṉ emøc”; y cotzøc maṉba maṉ emøc. Y ja it ni tiyø ji'n musipø mi ndzøcø. Muspa mi ndzøc mumu tiyø. 21 Pero yøcsepø yatzi'ajcuy ji'n sun pyutø. Tiene que va'cø ndø o'nøtyam Dios jana cu'tipø va'cø mus ndø macputø.
Jesusis chamvøjøtzøjcu que maṉba yaj ca'tøji
22 Cuando tumø'om vityaj Jesús ñøtuṉdøvøji'ṉ Galilea nasomo, Jesusis ñøjayaju:
―Pø'nis chøṉ Tyøvø øjtzi maṉba tzi'ocuyajtøj pø'nis cyø'omda'm. 23 Y pø'nis maṉba yaj ca'yaj øjtzi, y tu'cay jamapit minba yac visa'tøji.
Y ñøtuṉdøvø maya'comø'ñaju.
Tiene que va'cø cyøcoyojtøj masandøc
24 Cuando Jesús nu'cyaju ñøtuṉdøvøji'ṉ Capernaum cumgu'yomo, cyømiñaj Pedro cobratzøjcoyajpapø'is, y 'yocva'cyaj Pedro:
―¿Ji'n cyoyoj impuesto mi maestro'is masandøjcøtoya?
25 Y 'yaṉdzoṉ Pedro'is ñøjmayu:
―Jø'ø, cyøcoyojpapøtite.
Entonces cuando tøjcøy Pedro tøjcomo, Jesusis 'yo'nøy vi'na Pedro, ñøjayu:
―¿Ti mi ndzamba, Simón? ¿Icøsi vya'cayajpa cøcoyojocuy nascøsta'mbø aṉgui'mba'is? ¿Mismo ñe cyumguy tøvøcøsi, o emøcpø pøngøsi?
26 'Yaṉdzoṉ Pedro'is:
―Emøcta'mbø pøn vya'cayajpa va'cø cyøcoyojyajø vyin.
Y Jesús nømu:
―Entonces mismo cyumguy tøvø ji'n vya'cayaje va'cø cyøcoyojyajø. 27 Pero va'cø ni iyø jana ni ti chajmayø, maṉ majromo va' maṉ syuyø. Y vinbø coque mi nu'cpa, pøcø y aṉvajcay coque'is 'yaṉnaca. Jeni maṉba mi mba'j tumin. Nømavø je tumin va'cø mi ngøcoyojay mi mbarte y ø ne.