6
Dikiri ↄn katɛnaa
Isarailanↄ bona Misila wɛ̃̀ wàa pla kũ basiikↄ̃oo gbɛra, Sulemanu kíblena wɛ̃̀ siikↄ̃den, a mↄ plade kũ òdi pi Zivi gũn, akũ à nà Dikiri ↄn katɛnaaa. Kpɛ́ kũ à bò Dikirinɛɛ pìi gbã̀na kà gã̀sãkuru baaakↄ̃, a yàasa baro, a lei baraakuri. Kpɛ́ pì èda vĩ a arɛ, a gbã̀na lɛɛlɛ kũ kpɛ́ pìio gã̀sãkuru baro, a yàasa sↄ̃ gã̀sãkuru kuri. À a wondonↄ bòbo, a lɛ́nↄn de yàasa, a gũn kpa kpakoto. À kpɛ́nɛnↄ bòbo à lìka kpɛ́ pìii kũ a Ludakukio kpa plapla kũ a kpɛo. À didikↄ̃ana aakↄ̃kↄ̃, kpɛ́nɛ kũ ò kú zĩtɛnↄ yàasaa kà gã̀sãkuru sↄsↄↄro, a kũ ò kú guraguranↄ suddodo, a kũ ò kú musunↄ supplapla. Dikiri kpɛ́ gbɛ̀ kũ ò kú musunↄ yàasa kĩ̀a zĩtɛ pↄ́i, de ò e ò kpɛ́nɛ pìi líkↄ̃kũnↄ didia kpɛ́ pìi gbɛ̀fↄ̃naa sari yãi.
Kũ òtɛn kpɛ́ pì bo, ò bò kũ gbɛ̀ kũ ò à zaa a yↄ̃kiaomɛ. Odi ére ke gã ke zĩkɛbↄ ke kĩni ma kpɛ́ pì bokiaro. Kpɛ́nɛ kũ ò kú zĩtɛnↄ pínki gɛ̃ki kú a gɛ̀nↄmidↄki kpamɛ. Didiki gɛ̀ɛ kpɛ́nɛ kũ ò kú guraguranↄ kũ kpɛ́nɛ kũ ò di a musunↄ kĩnaa. Kũ à kpɛ́ pìi bò à làka, à dↄ̀ kũ zà línↄ kũ sida lí lɛ̀kɛtɛnↄ. 10 À kpɛ́nɛ pìnↄ bò kpɛ́ pìi gbã̀na lɛ́mmɛ. A pínki lei gã̀sãkuru sↄsↄↄromɛ, akũsↄ̃ ò ń pɛ́pɛ kpɛ́ pìia kũ sida lío.
11 Akũ Dikiri yã ò Sulemanunɛ à pì: 12 Kpɛ́ kũ ntɛn bo díkĩna yã musu, tó ntɛni ma ↄdↄki gwa, tó n ma yãdannɛnanↄ kɛ̀, tó ń yã kũ ma dìtɛńnɛnↄ kũna ntɛn zĩ kɛa, mani lɛ́ kũ ma sɛ̀ n de Daudanɛ papannɛ. 13 Manigↄ̃ kú ma gbɛ̃ Isarailanↄ tɛ́, mani ń tónlo.
14 Kũ Sulemanu kpɛ́ pìi bò à làka, 15 à sida lí lɛ̀kɛtɛnↄ nàna a gbĩ̀ia a gũn kpɛ́mkpɛm zaa zĩtɛ ari a sakaa, akũ à pini lí lɛ̀kɛtɛnↄ kpàtɛ a zĩtɛ pínki. 16 À kpɛ́nɛ kɛ̀ kpɛ́ pìi gũn Ludakuki ũ, a gbã̀na kà gã̀sãkuru baro, akũ à sida lí lɛ̀kɛtɛnↄ nàna a gbĩ̀ia kpɛ́mkpɛm zaa zĩtɛ ari a sakaa. 17 Kpɛ́ pì kpɛ́da gbã̀na kà gã̀sãkuru bupla. 18 Sida lí kũ ò nàna kpɛ́ pìi gũn, ò ↄzĩ kɛ̀a lán tùru kũ lávu pianaao bà. A pínki bi sida límɛ, a gbɛ̀ ke dí bo gukea ò èro. 19 À kpɛ́ pì nɛ́ kɛ̀kɛ Dikiri bàka kunna kũ Isarailanↄ àkpati ditɛki ũ. 20 Kpɛ́nɛ pìi gbã̀na kà gã̀sãkuru baro, a yàasa dↄ baro, a lei sↄ̃ baro. À wura atɛ̃nɛ nàna kpɛ́nɛ pìi gbĩ̀ia pínki. À turaretitikpataki kũ ò kɛ̀ kũ sida lío nàna kũ wuraao dↄ. 21 À wura atɛ̃nɛ nàna kpɛ́da gbĩ̀ia dↄ, akũ à mↄ̀kakↄ̃ana kũ ò pì kũ wuraaonↄ lòkoloko kpɛ́nɛ gbĩ̀ kũ à wuraa nànaaa pìia kpɛ́lɛlɛ kpa. 22 À wuraa nàna kpɛ́ pìi gũngũn kpɛ́mkpɛm kũ turaretitikpataki kũ à kú kpɛ́nɛ pìi sarɛo.
23 À kù lí à kɛrubunↄ ũ mɛ̀n pla, à dìtɛ kpɛ́nɛ gũn. Kɛrubuu pìnↄ lei kà gã̀sãkuru kuri. 24 Ń dɛ̀mbɛrɛnↄ gbã̀na kà gã̀sãkuru sↄsↄↄro. Zaa dɛ̀mbɛrɛ do lɛ́a la ari a do lɛ́a dire a gbã̀na kà gã̀sãkuru kuri. 25 Kɛrubu mɛ̀n pla pìnↄ bòkↄ̃a, ò lɛɛlɛmɛ. 26 Ń pla ń pínki lei kà gã̀sãkuru kurikuri. 27 Akũ à ń kátɛ kpɛ́ pì nɛ́ gũn. Ń dɛ̀mbɛrɛnↄn poroporona, a do dɛ̀mbɛrɛ gɛ̀ɛ à pɛ̀ gbĩ̀ia dire, a do pↄ́ pɛ̀ gbĩ̀ia la, akũ ń dɛ̀mbɛrɛ kũ ò gↄ̃̀nↄ pɛ̀kↄ̃a kpɛ́nɛ pì guragura. 28 À wuraa nàna kɛrubuu pìnↄa dↄ. 29 À ↄzĩ kɛ̀ kpɛ́ pìi gbĩ̀nↄa kpɛ́da kũ a nɛ́o pínki, à kɛrubunↄ wãnzãn kɛ̀ kũ domina línↄ kũ lávu piananↄ. 30 À wuraa kpàtɛ kpɛ́ pì zĩtɛ dↄ, kpɛ́da kũ a nɛ́o pínki. 31 À kpɛ́nɛ pì gbànↄ kũ a lípɛtɛnↄ kɛ̀ kũ kù lío. A musu kɛ̀ sↄ̃ntɛ. 32 À ↄzĩ kɛ̀ kù lí gbà mɛ̀n pla pìnↄa, à kɛrubunↄ wãnzãn kɛ̀ kũ domina línↄ kũ lávu piananↄ, akũ à wuraa nànaa. 33 À kpɛ́da gbà lí kɛ̀ kusuru siikↄ̃ kũ kù lío dↄ. 34 À a gbànↄ kɛ̀ kũ pini lío nɛ́ pla. Gbàa pìnↄ nɛ́ pínki dì nakↄ̃a guragura. 35 Akũ à ↄzĩ kɛ̀ gbàa pìnↄa, à kɛrubunↄ wãnzãn kɛ̀ kũ domina lío kũ lávu pianaao, akũ à wuraa nànaa.
36 À bĩni bò à lìka a ↄnnyĩ. Bĩni pìi gbɛ̀ kũ ò ànↄ vĩ didikↄ̃ana lɛu aakↄ̃kↄ̃, akũ sida lí kũ ò zↄ̃̀nↄ kpákpa a musu. 37 Ò Dikiri kpɛ́ pì ɛ̃ pɛ̀tɛ Sulemanu kíblena wɛ̃̀ siikↄ̃den, a mↄ kũ òdi pi Zivi gũmmɛ, 38 akũ ò a lakiti kɛ̀ a wɛ̃̀ kuri awɛɛdoden, a mↄ sↄraakↄ̃de kũ òdi pi Bulu gũn lákũ à kpɛ́ zĩ dìtɛ nà. A bona kũ a kɛkɛnaao kà wɛ̃̀ suppla.