4
Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋɛwakəs kəsɔŋɛ Yesu kəciya
Mark 1.13; Luk 4.1-13
1 Ntɛ tencepər mɔ, kɔ Amera ŋa Kanu ŋeŋkekərɛ Yesu nde dətɛgbərɛ kəkɔsak kɔ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋɛwakəs kəsɔŋɛ kɔ kəciya. 2 Ntɛ Yesu elip kəsuŋ mata wəco maŋkəlɛ (40) pibi kɔ daŋ mɔ, kɔ dor dɔyɔ kɔ. 3 Ntɛ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋɛfaŋ kəsɔŋɛ Yesu kəciya mɔ, kɔ ŋender ŋoloku kɔ: «Kɔ tɔyɔnɛ a Wan ka Kanu məyɔnɛ-ɛ, məloku oŋ masar mamɛ mɔyɔnɛ cəcom.» 4 Kɔ Yesu oloku: «Yecicəs Yosoku yoloku: ‹Bafɔ kəcom gbəcərəm kəŋsɔŋɛ fum kəyi doru, mba moloku ma Kanu fəp mɔŋsɔŋɛ fum kəyi doru.›»
5 Kɔ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋeŋkekərɛ Yesu nde Yerusalɛm dare dosoku, kɔ ŋɔŋkɔ ŋɛcəmbər kɔ nde dətelempan pa kəlɔ kəpɔŋ ka Kanu kəroŋ. 6 Kɔ ŋoloku Yesu: «Kɔ tɔyɔnɛ a wan ka Kanu məyɔnɛ-ɛ, məyokɛ ma dəntɔf, bawo dəYecicəs Yosoku ancicəs:
‹Kanu kəndesom mɛlɛkɛ ɔn, ŋandetɔmpər əm dəwaca
ntɛ tɔŋsɔŋɛ ta məmpət tasar mɔ.›»Yabura 91.11-12
7 Kɔ Yesu oloku ŋi: «Mba ancicəs dəYecicəs Yosoku sɔ: ‹Ta məcɔŋəs Mariki Kanu kam kəyɔ ka tes tɛwɛy-wɛy tɔn.›»Sariyɛ 6.16
8 Kɔ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋeŋkekərɛ Yesu sɔ tɔrɔ teŋeci kəroŋ, kɔ ŋementər kɔ dɛbɛ da tɔf ya doru fəp kɔ dɔtɔt da yi. 9 Kɔ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋoloku Yesu: «Iŋsɔŋ əm yayɛ fəp kɔ məwosɛ kətontnɛn'em fɔr kiriŋ-ɛ.» 10 Kɔ Yesu oloku ŋi: «Məbɔlɛ, məna Sentani! Bawo ancicəs dəYecicəs Yosoku:
‹Mariki Kanu kam pəmar məctontnɛnɛ fɔr kiriŋ,
nkɔn gbəcərəm pəmar məcsalɛnɛ.›»Sariyɛ 6.13
11 Kɔ Ŋɔŋk Ŋɛlɛc ŋɛsak Yesu, awa kɔ mɛlɛkɛ mender mɛbəcɛ kɔ.
Yesu oncop yɛbəc yɔn Kalile
Mark 1.14-15; Luk 4.14-15; Isaŋ 4.1-3,43-46
12 Ntɛ Yesu ene a alɛk Saŋ Batis k'ambɛr dəbili mɔ, k'owur kəkɔ atɔf ŋa Kalile. 13 Yesu ɛnayi dare da Nasarɛt, k'ende pəcepɛ dare da Kaparnam ndɛ deyi kəba ka Kalile kəsək dəndo tɔf ya Sabulon kɔ Naftali, 14 ntɛ tɔŋsɔŋɛ tɔkɔ Kanu kənalokɛ kusu ka sayibɛ Esayi mɔ, tɛlarɛ:
15 «Atɔf ŋa Sabulon
kɔ ŋa Naftali dɔpɔ ndɛ dɔŋkɔ nde kəba ka Kalile,
kəŋgbɔkɔ ka Yurdɛn kəsək,
atɔf ŋa Kalile nde atɔyɔnɛ aSuyif ŋandɛ mɔ,
16 afum a di aŋɛ ŋanacɛm-cɛmnɛ a Kanu kəmbɛr ŋa kumunt mɔ,
ŋanəŋk ntɛ Kanu kəŋkafəlɛ kɔ kəntɛfərnɛ ŋa mɔ.
Aŋɛ ŋanayi kubump ka kətɔgbɛkər amera mɔ,
kɔ pəwaŋkəra pomot ŋa.»Esayi 9.1-2
17 Tɛm tatɔkɔ tɔ Yesu ɛnacop kəkawandi: «Nəsəkpər bəkəc nəlomp, bawo dɛbɛ da dəKɔm dɔlɔtərnɛ.»
Yesu ewe acɛpsɛ ɔn darəŋ acɔkɔ-cɔkɔ maŋkəlɛ
Mark 1.16-20; Luk 5.1-11; Isaŋ 1.35-51
18 Ntɛ Yesu ɔnckɔtəs kəba ka Kalile kəsək mɔ, k'ɛnəŋk dɛwɛnca mɛrəŋ, Simɔŋ nwɛ ancwe Piyɛr mɔ, kɔ wɛnc Andəre, ŋacgbal manta dəkəba, bawo awɛnt ŋɔ ŋanayɔnɛ. 19 Kɔ Yesu oloku ŋa: «Nəder nəcɛps'em darəŋ, indesɔŋɛ nu kəyɔnɛ awɛnt a afum.» 20 Gbəncana babɔkɔ kɔ ŋasak manta maŋan kɔ ŋancəmɛ Yesu darəŋ. 21 Ntɛ Yesu ɔŋkɔ pipic mɔ, kɔ ɛnəŋk sɔ dɛwɛnca mɛrəŋ Sak wan ka Sebede kɔ wɛnc Isaŋ, aŋɛ ŋanayi sɔ abil ŋaŋan disrɛ kɔ kas kəŋan Sebede, ŋaclompəs-lompəs manta mɔ. Kɔ Yesu ewe ŋa. 22 Gbəncana babɔkɔ kɔ ŋasak abil kɔ kas kəŋan, kɔ ŋancəmɛ Yesu darəŋ.
Yesu ɛnctəksɛ pəctaməs sɔ
Mark 1.39; Luk 4.44; Luk 6.17-18
23 Yesu ɔnckɔtəs atɔf ŋa Kalile fəp pəctəksɛ dəkətola Kanu da aSuyif, pəckawandi Kibaru Kətɔt ka dɛbɛ da dəKɔm, pəctamsɛnɛ sɔ docu kɔ laŋyiru fəp ndɛ dɛnayi afum mɔ. 24 Ti tɛnasɔŋɛ tewe tɔn tɛsamsər atɔf ŋa Siri fəp disrɛ. Packɛrɛ kɔ afum fəp akɔ docu yamayama dɛnasumpər, pəccu ŋa mɔ: Akɔ yɔŋk yɛlɛc yɔnctɔrəs, akɔ docu da kətɛmpɛnɛ dɛnayi, kɔ akɔ ŋanayɔ laŋyiru mɔ, Yesu ɛnctaməs ŋa fəp. 25 Kənay k'afum alarəm kəncder kəyɛfɛ Kalile, atɔf ŋa Sədare Wəco, dare da Yerusalɛm, atɔf ŋa Yude, kɔ sədare sa kəca nkɛ dec dɛmpɛ Yurdɛn mɔ.