3
Yesu ɛntaməs wərkun dɔsɔk da kəŋesəm ndɛ ampusɛ Mariki mɔ
Kɔ Yesu olukus nde dəkətola Kanu da aSuyif. Dəndo, wərkun wəlɔma ɛnayi di pədɛmtər kəca. Kɔ aFarisi*WəFarisi/aFarisi = Kəgba k'abeki aSuyif aŋɛ ŋacepərər ŋasektərɛnɛ sariyɛ kɔ mɔyɔ mokur ma aSuyif mɔ. ŋaŋkɔkcɛ kɔ pəyɔnɛ a Yesu ɔŋkɔtaməs kɔ dɔsɔk da kəŋesəm ndɛ ampusɛ Mariki mɔ-ɛ, ntɛ tɔŋsɔŋɛ ŋayemsɛnɛ kɔ mɔ. Awa, k'oloku wərkun nwɛ ɛnadɛmtər kəca mɔ: «Məyɛfɛ məcəmɛ nnɔ afum dacɔ.» Kɔ Yesu eyif ŋa: «Cəke cɔ Sariyɛ səwosɛ dɔsɔk da kəŋesəm ndɛ ampusɛ Mariki mɔ-ɛ: Kəyɔ ka pətɔt ba, ka pəlɛc? Kəyac fum ba, ka kədif kɔ?» Mba kɔ akakɔ ŋancaŋk. Awa, kɔ Yesu ɔmɔmən ŋa dəcəro fəp faŋan dəmɛtɛlɛ disrɛ, kɔ kətɔyɔnɛ kəŋan nɔnɔfɔr kəntɔrəs kɔ dɛbəkəc. K'oloku wərkun nwɛ: «Mətenci kəca!» Kɔ wərkun nwɛ entenci ki, kɔ kəca kɔn kəntamnɛ. Kɔ aFarisi ŋawur dəkətola Kanu daŋan kəkɔnəŋkɛnɛ kɔ afum a Herodu ntɛ tɔŋsɔŋɛ ŋatəŋnɛ tedifɛ ta Yesu mɔ.
Afum alarəm ŋander Yesu
Kɔ Yesu ɔŋkɔ ntende dəkəba kɔ acɛpsɛ ɔn darəŋ. Kɔ kənay k'afum kəncəmɛ Yesu darəŋ, aŋɛ ŋanayɛfɛ tɔf ya Kalile kɔ Yude mɔ, aka Yerusalɛm, aka Idume, aka mokuru ma kəŋgbɔkɔ ka Yurdɛn kɔ akɔ ŋayi Tir kɔ Sidɔŋ kəsək mɔ. Kənay k'afum kaŋkɛ ŋancne mes fəp mmɛ Yesu ɔncyɔ mɔ, kɔ ŋander nnɔ eyi mɔ. Kɔ Yesu oloku acɛpsɛ ɔn darəŋ a ŋalompsɛ kɔ abil ŋin, ntɛ tɔŋsɔŋɛ ta kənay kədegbəcərɛnɛ kɔ mɔ. 10 Bawo ɛnctaməs afum alarəm, akɔ ŋanayɔ docu mɔ fəp ŋancmɛpnɛ kɔ ntɛ tɔŋsɔŋɛ ŋatam kəgbuŋɛnɛ kɔ mɔ. 11 Ntɛ yɔŋk yɛlɛc yɛncnəŋk Yesu mɔ, yonctontnɛnɛ kɔ dəntɔf, yockulɛ-kulɛ: «Məna, Wan ka Kanu məyɔnɛ!» 12 Mba Yesu pəctiŋ-tiŋ yi, pəcmɔnɛ yi kəloku afum nwɛ ɔyɔnɛ mɔ.
Yesu ɛyɛk-yɛk asom ɔn wəco kɔ mɛrəŋ
13 Kɔ Yesu ɛmpɛ nde tɔrɔ kəroŋ, k'ewe akɔ ɛnafaŋ mɔ, kɔ akakɔ ŋander nnɔ eyi mɔ. 14 K'ɛyɛk-yɛk afum wəco kɔ mɛrəŋ, k'ɔsɔŋ ŋa tewe ta «asom», ntɛ tɔŋsɔŋɛ ŋayi kɔ nkɔn, pəcsom ŋa kəkɔdəŋk Kibaru Kətɔt mɔ, 15 k'ɔsɔŋɛnɛ ŋa sɔ dɛbɛ dɛbɛlsɛnɛ yɔŋk yɛlɛc. 16 Mewe ma afum wəco kɔ mɛrəŋ aŋɛ ɛnayɛk-yɛk mɔ mamɛ: Simɔŋ nwɛ Yesu ɛnasɔŋ tewe ta Piyɛr mɔ, 17 Sak wan ka Sebede, kɔ Isaŋ wɛnc ka Sak aŋɛ ɛnasɔŋ tewe ta «Bowanɛrsɛs» mɔ. Itɔ tatɔkɔ «Awut a pəkulɛ-kulɛ pa dɛwɛ». 18 Kɔ Yesu endeŋər sɔ Andəre, Filip, Bartelemy, Matiye, Tɔma, Sak wan ka Alfe, Tade, Simɔŋ wəKanaŋ, 19 kɔ Yudas wəka dare da Keriyot nwɛ ɛnader pəbɛr Yesu aterɛnɛ ɔn dəwaca mɔ.
Afum a Yesu ŋafaŋ kəkekərɛ kɔ dɛkɛr
20 Ntɛ tencepər mɔ, kɔ Yesu olukus nde ɛnayi decikəra mɔ, kɔ afum ŋaloŋkanɛ sɔ. Yesu kɔ acɛpsɛ ɔn darəŋ ŋanatam fɛ kədi yeri yati. 21 Ntɛ aka kəlɔ disrɛ a Yesu ŋane ti mɔ, kɔ ŋawur kəkɔsumpər kɔ, bawo ŋanaloku: «Dotoŋkulu deyi kɔ.»
Yesu ɛŋgbɛkəl yem nyɛ amboncɛ kɔ mɔ
22 Atəksɛ sariyɛ s'aSuyif aŋɛ ŋanayɛfɛ Yerusalɛm mɔ ŋaloku: «Yesu ɔyɔ Bɛlsɛbul, wəkiriŋ wəka yɔŋk yɛlɛc! Nkɔn ɔŋsɔŋɛ Yesu kəbɛləs ka yɔŋk yɛlɛc!» 23 Kɔ Yesu ewe ŋa pəctəksɛ ŋa mes pəctubcɛnɛ mi mɔlɔm: «Cəke cɔ Sentani səntam kəbɛləs Sentani-ɛ? 24 Kɔ atɔf ŋeyerɛnɛ ŋisərka-ɛ, atɔf ŋaŋɔkɔ ŋɔfɔsɔtam kəcəmɛ. 25 Kɔ aka kəlɔ kin ŋayerɛnɛ taŋan-ɛ, kəlɔ kaŋkɔ kəfɔsɔtam kəcəmɛ. 26 Awa, kɔ Sentani səyɛfərnɛ sisərka-ɛ, səfɔtam kəcəmɛ gbiŋ. Ta si teŋlip tɛm tatɔkɔ. 27 Ali fum ɔfɔtam kəbɛrɛ kəlɔ ka wəka sɔkət disrɛ, pəfoŋət daka dɔn ta onuŋkɛnɛ pəsekət wəka sɔkət wəkakɔ-ɛ, a pədefoŋət daka da kəlɔ kɔn. 28 Kance icloku nu ti, andeŋaŋnɛnɛ afum kiciya kɔ kəlɔməs nkɛ ŋalɔməs Mariki mɔ fəp, 29 mba nwɛ o nwɛ ɔŋlɔməs Amera Ŋecempi ŋa Kanu mɔ, afɔdekɔŋaŋnɛnɛ kɔ, endesarɛ kiciya kaŋkɔ doru o doru.» 30 Kɔ Yesu oloku ŋa ti, bawo ŋanaloku: «Ŋɔŋk ŋɛlɛc ŋeyi kɔ.»
Iya kɔ awɛnc a Yesu
31 Iya kɔ awɛnc a Yesu ŋander, ŋacəmɛ dabaŋka, kɔ ŋasom pawenɛ ŋa Yesu. 32 Kənay ka afum kənandɛ kəkɛl kɔ, k'aloku kɔ: «Iya kam, awɛnc əm aŋa arkun kɔ aran ŋancəmɛ dabaŋka, mən'ɔ ŋayi kətɛn.» 33 Kɔ Yesu oloku: «Iya kem k'awɛnc im aŋa, are ŋɔ-ɛ?» 34 K'ɔnkɔtɛnɛ fɔr kəmɔmən ka akɔ ŋanandɛ ŋakɛl kɔ mɔ, k'oloku: «Iya kem k'awɛnc im aŋa ŋ'akaŋɛ! 35 Bawo nwɛ o nwɛ endeyɔ tɛfaŋ ta Kanu mɔ, nkɔn ɔyɔnɛ wɛnc im, wəkirɛ kɔ iya kem.»

*3:2 WəFarisi/aFarisi = Kəgba k'abeki aSuyif aŋɛ ŋacepərər ŋasektərɛnɛ sariyɛ kɔ mɔyɔ mokur ma aSuyif mɔ.