9
Anututä Noakät topmäk-topmäk täŋkuk
* Stt 1:28 Täŋpäŋ Anututä Noakät nanakiye man yeri nikek ŋode yäwetkuk; In nanak weŋbäyak täŋirä kome kaŋ tokŋewän. Täŋpäkaŋ tom ägwäri, barak, gämok gwakgwak kome terak kuŋat täkaŋ u ba gwägu tom u kuduptagän in ketjinken peyat. Ude täŋira inta umun pähap nadäŋpäŋ api kuŋatneŋ. Imaka irit kuŋat-kuŋat ikek u nakta tamitat. Bian tokän peŋ tamiŋkuro udegän apiŋo imaka imaka kudup nakta tamitat.
* Stt 17:10-14; Wkp 19:26; Lo 12:16,23, 15:23 Upäŋkaŋä tom nägäri nämo piwä kwani u nämo näneŋ, nägät u irit täŋo kehäromi nikek unita. Nadäkaŋ? Nägät pikpik täŋo kowata u näkä api däpmäŋ tärewet. Äma kubätä noripak kubä ureko uwä kowata näkä bureni-inik api täŋpet. Ba tom kubätä äma kubä ureko uwä kowata udegän näkä api däpmäŋ tärewet.
* Stt 1:26; Kis 20:13 U imata, äma kubä täŋo iŋam dapun nämo.
Anutu näkŋa bumik täŋpani unita äma kubätä noripak kubä utpewän nägäri piwän kuneŋo unitäŋo kowata äma-tägän udegän äma u utpewän nägäri api piwän kuneŋ.
* Stt 1:28 Täŋpäkaŋ Noa, intäwä yeri nikek täŋpäŋ bäyaŋ weŋirä kome kaŋ tokŋewän.
Anututä ude yäŋpäŋ Noakät nanakiye ŋode yäwetgän täŋkuk; Näkä apiŋo in ba yerijiyekät bok, topmäk-topmäk täyat. 10 Täŋpäŋ imaka kome terak irit kuŋat-kuŋat ikek inkät penta gäpe gänaŋ naniktä äpuŋo, barak, tom ägwäri ba yepmäŋ towiwani u kudup inkät topmäk-topmäk täyat yäk. 11 Näk inkät topmäk-topmäk täyat uwä ume putputtä imaka kome terak kuŋat täkaŋ ba kome ini äneŋi nämoinik api awähuret.
12 Anututä ude yäŋpäŋ äneŋi kubä ŋode yäwetgän täŋkuk; Näk inkät imaka kuŋat-kuŋat ikek kuduptagän inkät bok it täkaŋ, ba imaka kuduptagän kämi ahäkta yäwanikät bok, topmäk-topmäk täyat unitäŋo kudän ŋode; 13 Näkŋo gämok wära kudän gubam terak peyat. Peyat u kaŋkaŋ topmäk-topmäk komekät täŋkuro unita kaŋ juku piwut. 14-15 Näkä täŋpewa gubam gwägätpäŋ gämok wära ahäŋirän näkä inkät ba imaka irit kuŋat-kuŋat ikek mebäri mebäri ukät topmäk-topmäk täŋkuro u api nadäwet. Nadäŋira ume putputtä kome terak imaka irit ikek kudup wari nämo api däpek. 16 Täŋpäŋ gubam terak gämok wära parirän kaŋpäŋ kome terak imaka irit kuŋat-kuŋat ikek inkät topmäk-topmäk tärek-täreki nämo täŋkuro u api nadäwet. 17 Anututä ude yäŋpäŋ Noa ŋode iwetkuk; Kome terak imaka irit kuŋat-kuŋat ikek in kuduptagänta topmäk-topmäk täyat unitäŋo kudän u api kak täneŋ.
Noa nanakiye täŋo manbiŋam
18 Noa nanakiye gäpe gänaŋ naniktä äpuŋo unitäŋo wäpi Siem, Ham, Jafet. Täŋkaŋ Ham uwä Kenan täŋo nani. 19 Noa nanakiye yaräkubä uken naniktä komen äma äbori äbori ahäŋ patpat täŋpäŋ komeni komeni it yäpmäŋ kuŋkuŋ.
20 Noa uwä ketem piä täkta, äma ude itkuk. Täŋpäŋ Noa u yäput peŋpäŋ päya kubä wäpi wain, u piä täŋkuk. 21 Täŋpäkaŋ kämiwä wain ume yäpmäŋpäŋ naŋkaŋ täŋguŋguŋ taŋpäŋ yottaba gänaŋ moräŋ patkuk. 22 Moräŋ parirän Kenan täŋo nani Ham unitä nani Noa moräŋ parirän kaŋpäŋ noripakiyat äpmo biŋam yäwetkuk. 23 Yäweränkaŋ Siem kenta Jafet tek kubä yäpmäŋpäŋ mädeni käda ämetpäŋ yäpmäŋkaŋ nan moräŋ parirän käde yäŋ nadäŋpäŋ mäde kädagän päro ämet imiŋkumän.
24 Täŋpäŋ Noa u waintä urirän patkuk kädagän akuŋpäŋ nanaki gweki Hamtä imaka täŋ imiŋkuko unita nadäŋpäŋ ŋode yäŋkuk;
25 Tagwäntä Kenan terak kaŋ ärowän!
U äpaniinik itkaŋ noriye täŋo piä täŋ yämiktagän.
26 Ude yäŋpäŋ äneŋi ŋode yäkgän täŋkuk;
Yawe, Siem täŋo Anutu u iniŋ oretna!
Täŋkaŋ Kenan u Siem täŋo piä täŋ imiktagän.
27 Täŋpäkaŋ Anututä Jafet täŋkentäŋ imiŋirän komeni taŋigän kaŋ pipiyäwän.
Täŋirän Jafet täŋo yeriniyekät Siem täŋo yeriniye bok kaŋ irut.
Täŋpäkaŋ Kenan täŋo uwä piä täŋ imiktagän.
28 Täŋpäkaŋ gwägu pähaptä paorirän Noa uwä äneŋi obaŋ 350 ude it yäpmäŋ kuŋkuk. 29 Kuŋarirän obaŋ 950 ude täreŋirän kumbuk.

*9:1: Stt 1:28

*9:4: Stt 17:10-14; Wkp 19:26; Lo 12:16,23, 15:23

*9:6: Stt 1:26; Kis 20:13

*9:7: Stt 1:28