8
Apäkä qokä-täŋä hui, iiyqä huiwi ämaqä hŋque mäŋgi yaŋä äwikqeŋqä* Pipa Grikä pmeqeuqä kukŋuä iu äqänäŋqä huiuŋi, kukŋuä 8:1-11 iuŋi maqŋqä eä.
Iŋgaŋi ämaqä eeqänäŋi quwqä aŋiuŋqä ae äweqaŋguwäŋga, Jisasi Iqu qoqoŋä Olipä yätuŋqä ekqe.
Ziŋuitäŋi Iqu iqi ävämetä, hiqäva-imäkqä aŋiuŋqä aŋgumä äukqe. Iqu ququawä iqi pmetaŋga, qokä-apäkä eeqänäŋi Iqueŋqä äpqaŋguwäŋga, Iqu quamä äpme näqŋqä motquetŋqä ipäqäkqe. Iqu i motquetqätaŋga, ämaqä kukŋuä-suqeŋqä näqŋqä iquatä, Parisi iquatäŋi, apäkä hui ätuma äpäpu, qokä-apäkä iuqä hiŋuä iqi äkitqätekuwi. Apäkä ii, qokä-täŋä eäqä-qe, ämaqä hŋqutä-mända huiwä yaŋä iŋgaŋginyä äquŋguwi. Iwä iŋgaŋi Jisasi Iqueŋi tii ätukuwi. “Ämotqueqä Iquki, apäkä qokä-täŋä täsi, qokä huizitä huiwä yaŋä inyätqätaŋginyä äqunäŋuwiqä. Kukŋuä-suqä Mosisi iqu änätapkqä iuŋi, ‘Apäkä suqä iiŋä iqaŋguwä iuauŋi, hikä pizqä päsqäŋqä’ ätnäŋqe, Kukŋuä-suqä 22:22, Hiqäva-imäkqä 20:10 si änäänyä ätnä?”
Qu kukŋuä i ätukuwi, Iqu kukŋuä äänä ätätqä Iquesa ämapu, kukŋuä mitpnuwä iŋqä yamwiqä äwikuwi. Iiŋä tquaŋguwäŋga, Jisasi Iqu äuesäuä, Iqueqä hipaitä qua hiŋä bu tuwaŋuä äqäkqe.
Qu yatŋqä äpakänä vqaŋguwäŋga, Iqu pämä ätqäuqe, tii ätukqe. “Ämaqä hesaŋä hŋqu suqä quvqä mimäkqä itŋqä etaŋgutqe, iqu apäkä täsiŋi, hikä kiŋganäŋi, iqu-ganä äpäsänä.” Iwä Iqu kukŋuä iiŋä ätuäqe, aŋgi äuesäuqe, qua hiŋä bu tuwaŋuä äqäkqe.
I tqaŋgi äwipiyi, qu eeqänäŋi hŋqunä-hŋqunä iqiŋi äväma äukuwi. Ga ämaqä quväukuä kuapänäŋä-täŋä iqua hiŋuiqä äwqaŋguwäŋga, ämaqä huizi qänaki äukuwi. Mä Jisasi Iqu iqi yqänä äuesäutaŋgi, apäkä ii Iqueuä hipeŋuä iqi yqänä ätqäumiŋqe. 10 Itaŋi Iqu pämä ätqäuqe, tii ätukqe. “Apäkä iiki, ämaqä eeqänäŋä täqi ätqäuŋuwi, äŋgi uwqäuä? Si kukŋuä mikitätŋqe, hmanda?”
11 I tquaŋga, ii ätukqe. “Naqä Iqukiyä, oeyä, hŋqu hmanjqä.”
Ga Jisasi Iqu iiŋi tii ätukqe. “Nyi-pqe kukŋuä mämiktqä da imqänä. Si äuŋi, qänakŋi suqä quvqe mimäkqä pa iqätŋqä” ätukqe.
Jisasi Iqu qua täu We-huŋqä Vqä Iquvi
12 Aŋgumŋi Jisasi Iqu qokä-apäkä iuŋi tii ätukqe. “Qua täu we-huŋqä vqe, Nyi Qäqunjqä. Ämaqä Nyi änyuvändmitätqä iqu, qaŋi heawiqä du mäwqä itä, iqueqä quuvqeuŋi we-huŋqä-täŋä-queyqä.”
13 I tquaŋga, Parisi iqua qätä äwipiyi, Iqueŋi tii ätukuwi. “Si kukŋuä awi, Tqä-täuŋqänänä ätätqäŋinyä. Iiŋqe ämaqe, quuvqä makiqiyqä ipŋqäuä.”
14 Ga kimaŋi, tii ätukqe. “He ‘Si Tqä suqeŋqä änatnyä’ ändquwi, naqä-qakuänäŋä ändqäuä. I etaŋgi Nyi Ŋqä-näuäŋi, aŋä äväma äpqeŋqätä, ŋŋ aŋä äumqeuŋqe näqŋqä eŋänä. Nyi näqŋqä iiŋä ämeŋqetaŋi, ämaqe Nyaqä kukŋui quuvqä eqäpŋqe. Iŋäqe he Nyaqä aŋä qakuiuŋqetä äkiuŋqä-pqä uwqaŋgundqe, he änyä maqŋqä ipŋqäuä. 15 He ämaqeu iwäsäupiyäŋgaŋi, suqä qua täutaŋiŋqänä näqŋqä epu, iwäsäuquenjqä. Iŋäqe Nyi ämaqä hŋqueŋi, miwäsäuqä danä itŋqeqä. 16 Iŋi Nyi ämaqä hŋqueqä suqeŋqä iwäsäuqaŋgundqe, he Nyaqä iwäsäuqä iiŋä iqueŋqe, quuvqä heqäpŋqänänji. Ii tiiŋä dutayi. Nyi Ŋqä-näuänä miwäsäuqä iqä. Apiqu änändowatkqä Iqu, Nyitä wäuŋuä anä itqäuä. 17 Kukŋuä-suqä he Mosisi iquesa ämepu qänaknä itqäŋuwä iuŋi, kukŋui tii ätnä. ‘Ämaqä hŋquaqu kukŋui asitaŋinä ätqiyi, iquaquiyqä kukŋuiŋqe quuvqä heqäpŋqe!’ Kukŋuä-suqä 17:6; 19:15 18 Nyi Ŋqä-näuäŋqä awä ätätŋqä Iqunji. Itaŋga huiziqu, Apiqu Nyi änändowatkqä Iqu, Nyiŋqä awä inä ätätqäuä.”
19 Iŋgaŋi Parisi iqua yatŋqä tii äwikuwi. “ ‘Ŋqä Apiqueyqä’ ätŋi, ga Iqu äŋgi pmenä?”
Itaŋi Jisasi Iqu ivatuwänäqe, kima tii ätukqe. “He Nyinyqätä, Ŋqä Apiquenyqätäŋi, änyä maqŋqä yqänä eäŋäuä. Iŋäqe he Nyinyqä näqŋqä hiqä-säpi, Apiquenyqä-pqe näqŋqä inä iqäpniŋgä.”
20 Hiqäva-imäkqä aŋä ququawä iqiŋi, Jisasi Iqu mbqä pŋqä witaŋgqä-täŋä qäqi äpme, qokä-apäkä iuŋi näqŋqä ävätä, kukŋuä iiŋi ätmuiŋqe. Iqu ätnäŋä iqi qäyä pmetaŋgi, iŋgaŋi Iqueqä haŋä-iqä meqe, qäyu matimäuqä änä etaŋgi, ämaqä hŋqu Iqueŋi, a makiqätqä ikqe.
Jisasi Iqu, “He aŋä Nyi umqä iuŋi, matimäuqä ipnuwiqä” ätukqeŋqä
21 Aŋgumŋi Jisasi Iqu quŋi tii ätukqe. “Nyi eväma umqänä. Hŋga-mändaŋi, he Nyinyqä qävqä yanä-tpu ipqe, hiqä suqä quvqe yqänä äwiŋqä iutanä päkombnuwiqä. He aŋä Nyi umqä iuŋi, matimäuqä ipnuwiqä.”
22 Israitqä Jerusälemä iu hiqäva-imäkqä naqä iqua, ii tqaŋgi äwipiyi, quwqä-quwä tii ätŋguwi. “ ‘He aŋä Nyi umqä iuŋi, matimäuqä ipnuwiqä’ ätqe, äänä etaŋgi tqiyä? Iqueqä-kiuä päknätŋqä ätqutiyä?”
23 Itaŋga Iqu tii ätukqe. “He qua butaŋuenä etaŋgä, Nyi haqä yätutaŋunjqä. He qua täutaŋä iquenä etaŋgä, Nyi qua täutaŋunä manä. 24 Iiŋä etaŋgi ‘Hiqä suqä quvqä yqänä äwiŋqä iutanä päkombnuwiqä’ ae etqeqä. Ii tiiŋä etaŋgiyi. Nyi Ŋqä-näuä äpmeŋqä Iqunäŋqä§ Jisasi Iqu “Nyi Ŋqä-näuä äpmeŋqä Iqunäŋqe” ätqe, ii Goti Hanjuwä Iqueqä yoqä eŋqä-paŋiqä. Yoqä iiŋi, Goti Iqu Mosisi iqueŋi awä ätukqe. (Aŋgumä Itmakqä 3:14) quuvqä manjiqiyqä iqaŋgpqe, he heqä suqä quvqe yqänä wiqä, äpäkombnuwiqä.”
25 Iqu kukŋuä i tquaŋga, “Si Tquki natnyä?” ätuäpu, yatŋqä äwikuwi.
Iwä Iqu, “ ‘Nyi Iqunjqä’, ae äyä etqe. 26 Nyi heqä suqä quvqeŋqe, kukŋuä kuapänä ätätmä ewäsäumätmä, itmä-qe, Nyi änändowatkqä Iqu, aaŋä naqä-qakuinä Tqä-qu etaŋgi, Iqueqä kukŋui Nyi qätä äwiyätŋqenä, qokä-apäkä qua täuŋiu ätuätŋqeqä.”
27 Iqu Iqueqä Kaniquenyqä tuätqätaŋgqä iiŋqe, qu kŋui mämeqä ikuwi.
28 Iutaŋi Iqu tiiŋä ätukqe. “He Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqunä indmepu, haqeqä ämanjiyäpiyäŋgaŋi, he Nyiŋqe, Nyi Ŋqä-näuä äpmeŋqä Iqunäŋqä näqŋqä epŋqäuä. Ga tiiŋä-pqeŋqä näqŋqä inä epŋqäuä. Nyi nätmatqä hui Ŋqä kŋuä iutanä mimäkqä danä itŋqeqä. Oeyä. Nyi kukŋuä eeqänäŋi, Apiqu ämändquakqenä ätätŋqeqä. 29 Nyi änändowatkqä Iqu, Nyitä anä äpmenä. Nyi nätmatqä Iqueuä äwiŋqeu qäyunä imäktŋqä iutaŋi, Ŋqä-näuänä pmetmŋqä hiŋuinä maŋqäŋqä itŋqeqä.” 30 Jisasi Iqu kukŋuä ii tätqätaŋga, kuapänäŋi Iquenyqä quuvqä eqäkuwi.
Kukŋuä naqä-qakuä iqu, he ämiqä huiziqueqä äwiŋqä iuta huätä ewewqatäŋqiyä
31 Iŋgaŋi Iqu Israitqä Jerusälemä iu hiqäva-imäkqä iquautaŋä Iquenyqä quuvqä heqiyqaŋguwä iquauŋi, tii ätukqe. “He Nyaqä kukŋui mävquatämäuqä, a yäŋänäqŋqä äkiqätpqe, ga he Ŋqä wäuŋuäŋqä ämetqueqä-quenä pmepŋqäuä. 32 Ga inä ma, kukŋuä naqä-qakuiŋqä näqŋqä eäpu, itaŋga kukŋuä iiŋä iqu, he ämiqä huiziqueqä äwiŋqä iuta huätä ewewqatäŋqiyä.”
33 I tquaŋga, qu kimaŋi tii ätukuwi. “Ne awiqu Aprähamä iqueqä hueqä-himqä iquneyqä. Hea hŋgaŋä-pqe, ämaqä hŋqueqä wäuŋuä-wiyqä hiŋgi eätanä, iqueqä äwiŋqä yäpä imä mäpmeqä danä ituŋqueqä. I hitaŋgi ‘Kukŋuä naqä-qakuä iqu, he ämiqä huiziqueqä äwiŋqä iuta huätä ewewqatäŋqiyä-qe,’ suŋqä natnyä?”
34 Iqu iquauqä kukŋui kimaŋi, tiiŋä ätukqe. “Aaŋä naqä-qakuänäŋä etqä. Ämaqä eeqänäŋä suqä quvqä imäkätqäŋuwi, qu suqä iqueqä äwiŋqeuŋi qänaki vqä iquaiqä. 35 Ga ämiqä hŋqueqä äwiŋqeuŋi qänaki vqä iqua, iquauqä ämiqä iqueqä aŋiuŋi näweqä mäpmeqä itqäŋuwiqä. Oeyqä. Ymeqenä pmetpŋqäuä. 36 Iŋäqe Ymeqä Iqu he ewewqatqaŋguti, he suqä quvqä iqueqä äwiŋqeuŋi qänaki mävqä pmetpnuwiqä. 37 Nyi näqŋqe. He Aprähamä iqueqä hueqä-himqä iquenä etaŋgqä-qe, Nyaqä kukŋui heyaqä äwqä yäpä iŋgisaŋi mäwiqä etaŋgi, he Nyi ämbäkpŋqä itqäŋäuä. 38 Nyi Ŋqä Apiqu ae ämändquakqeuŋi, kukŋuä awi nätmatqä iiŋqä ätätqäŋänä. Ŋŋ he heqä suqä Nyi ämbäkpŋqä itqäŋuwi, ii hiniqu tqaŋgi äwikuwiunä imäkätqäŋäuä.”
39 Iŋgaŋi iqua kima tii ätukuwi. “Neqä awiqu, Aprähamä iqueqä.”
Ga Jisasi Iqu iquauŋi ätukqe. “Iiŋi naqä-qakuä he Aprähamä iqueqä kawäkenä hiqä-säpi, suqä asänäŋä Aprähamä iqu imiŋqä-pa, ii itqäpniŋgä. 40 Kukŋuä naqä-qakuä Nyi Goti Hanjuwä Iquesa qätä äwikqe, eeqänäŋi qäyä etätŋqä-qe, täŋgaŋi he Nyi pizqä bäkpŋqä itqäŋäuä. Suqä iiŋä ii, Aprähamä iqueqä suqä manä. 41 He hiqä hiniqueqä suqä iunä imäkätqäŋäuä” ätukqe.
Iwä qu Iqueŋi tii ätukuwi. “Ne neqä nipaqa qokitä hiŋgi hiqaqä äwäyäkipu mänanyquä ikuwiqä. Oeyqä. Neqä Apiqu, Goti Hanjuwä Iqunänjqä.”
42 Iŋgaŋi Iqu tii ätukqe. “Goti Hanjuwä Iqu heqä hiniqu etaŋgutqe, he Nyiŋqä eŋguänänjqä. Ii tiiŋiuta etqä. Nyi Goti Iqutä anä äpmamiŋueä, äyä äquvepkqeqä. Nyi änyiŋqä Ŋqä dutanä äquvepkqä ma, Goti Hanjuwä Iqu änändowatqaŋgi äquvepkqe. 43 Ga kukŋuä Nyi tqaŋgqe, he näqŋqä äŋguänä maeqä iquwi, ii he Nyaqä kukŋui meqäŋqe, maeŋgaŋgqä iutayi. 44 He Setänä, heqä heniqueqä ymeqä-quenji. Ga he iqueqä äwiŋqeunä yäŋä äqänäpu qänaknä iquenjqä. Iŋgata tii täŋgaŋqe, iqu ämaqä päsqäŋqä äpmenä. Itaŋga iqu suqä naqä-qakuä iuŋi qänaknä miqe, tiiŋä dutayi. Suqä aaŋä naqä-qakuä di, iqutä mäwiqä imiŋqe. Kukŋuä quaŋgä ätmiŋqe, ii aaŋä iqueqä yäŋiyi. Iqu ämaqä quaŋgä kukŋuä tqä-qu eä, itaŋga iqu quaŋgä kukŋuä tqeutaŋä kaniquvi. 45 Iiŋiŋqe Nyi kukŋuä aaŋä naqä-qakuänäŋä di etqaŋgqetaŋi, he Nyaqä kukŋui quuvqä maeqiyqä da äyä itqäŋä. 46 He ‘Iqu suqä quvqä imäkqä-queyqä’ kŋuä eyätŋqä etaŋgutqe, ga Nyaqä suqä quvqä imäkätŋqe, ätnäŋä iqi ätäpu, maepiyä. Ä Nyi kukŋuä awä naqä-qakuä dinä ätätŋqä etaŋgundqe, iŋi Nyaqä kukŋui quuvqä maeqiyqe, suŋqä itqäŋäuä? 47 Goti Hanjuwä Iqueqä ymeqä iqua, Iqueä kukŋui qätä äwiyätqäŋuwi. Ä he Iqueä kukŋui qätä mäwiyqä iquwi, ii tiiŋä etaŋgiyi. He Iqueqä ymeqä-quenä maeqä epiyä dutanji.”
Jisasi Iqu Iqueqä-kiuäŋqätä, Aprähamä iquenyqätä, ätkqeŋqä
48 I tquaŋga, Israitqä Jerusälemä iu hiqäva-imäkqä naqä iqua, Iqueŋi kima tii ätukuwi. “Ne tii äktqunä. ‘Si ämaqä Sämaliyataŋä* Israitqä Jerusälemä iu hiqäva-imäkqä iqua, Sämaliyataŋä iquauŋqe, “Ämaqä quvqä iqä iquaiqä” kŋuä indqänmiŋuwi. Iqukiyqä. Ga dŋä quvqä hŋqu äktqäunä.’ Iiŋi ne naqä-qakuä äktqu?”
49 Itaŋi Jisasi Iqu kimaŋi tii ätukqe. “Nyi dŋä quvqä hŋqu mandqäuqä inä. Hmanjqä. Itaŋgi Nyi Apiqueä yoqenä haqeu mamäutqätaŋga, he Nyaqä yoqe mändi äŋgittqäyätqäŋäuä. 50 Nyi Ŋqä yoqe, haqeu mämamäŋqä itqäŋänä. Ŋŋ, Nyi yoqä naqä mamqeŋqä äwinyäŋqe, Hŋqunänjqä. Iqu ämaqä eeqänäŋä iquau Iwäsäuqä Iqueyi. 51 Nyi aaŋä naqä-qakuänäŋä etqänä. Ämaqä hŋqu Nyaqä kukŋui qänaknä imitätqe, mapäkoŋqä hea ique-ique pmetäniqeqä.”
52 Iŋgaŋi iqua kima tii ätukuwi. “Si e änatŋä imŋi, täŋgaŋi, tiinji. Dŋä quvqä hŋqu Si äktqäuŋqä iiŋqe, ne näqŋqä ae equnä. Aprähamä iqu-pqä, Goti Iqueqä hiŋuä-tqä iqua-pqe, ae äpäkoŋguwä-qe, Si tii änatnyä. ‘Ämaqä hŋqu Nyaqä kukŋui qänaknä imitätqe, iqu mapäkoŋqä hea ique-ique pmetäniqeqä.’ 53 Änääŋgä? Si neqä awiqu Aprähamä, ae äpäkoŋgqä iqueŋi ämäwqätäutnä, änatnä? Ä Goti Iqueqä hiŋuä-tqä iqua-pqe ae äpäkoŋguwiqä. Si ‘ “Nyi tqunä” ätqänä,’ kŋuä kiyqiyä?”
54 Jisasi Iqu kimaŋi tii ätukqe. “Nyi Ŋqä yoqe haqeu ämamänmitmqe, ii nätmatqä hiŋgiŋqä eŋqä-paŋi. Iŋäqe Ŋqä Apiqu, Iqu Nyaqä yoqe haqeu ämanmäutqänä. Iquenyqe, he ‘Neqä Goti Hanjuwä Iqueqä’ äyä ätqäuä. 55 Iŋäqe he Iquenyqe maqŋqä epu ätqäuä. Nyi, Ŋqä-näuäŋi Iquenyqe näqŋqä eäŋänä. Ga ‘Nyi Iquenyqe maqŋqeqä’ etmqe, ii Nyi ämaqä quaŋgätqä he eŋqä-paŋunä emqänä. Itaŋgi Nyi Iquenyqä näqŋqä ae eämä, itaŋga Nyi Iqueqä kukŋuä iunä qänaknä itqäŋä. 56 Heqä tawiqu Aprähamä iqu, Nyaqä hiunji hiŋuä qunäniqeŋqä kŋuä indqänätäqäŋgaŋi, iqu yeeqä äwinymiŋqeqä. Itaŋi iqu hiŋuä i äqunäqe, aquvänä ikqeqä.”
57 Iwä iqua qätä i äwipiyi, tii ätukuwi. “Si Tqä quväukui 50 änä qäyä etaŋgi, Aprähamä iqueŋi Si hiŋuä äquŋgŋätanä?”
58 Ga Jisasi Iqueä kimaŋi, “Nyi naqä-qakuänäŋä etqänä, Aprähamä iqu matimäuqäŋgaŋi, Nyi Ŋqä-näuä Äpmeŋqä Iqunjqä” ätukqe.
59 I tquaŋgqeŋqä, qu hikä ämepu Ique päsanä-tpu iqaŋguwäŋga, Iqu zä imäknä hiqäva-imäkqä aŋä täkŋiuŋi äväma, yäpaqäŋgisa äukqe.

*^ Pipa Grikä pmeqeuqä kukŋuä iu äqänäŋqä huiuŋi, kukŋuä 8:1-11 iuŋi maqŋqä eä.

8:5 Kukŋuä-suqä 22:22, Hiqäva-imäkqä 20:10

8:17 Kukŋuä-suqä 17:6; 19:15

§8:24 Jisasi Iqu “Nyi Ŋqä-näuä äpmeŋqä Iqunäŋqe” ätqe, ii Goti Hanjuwä Iqueqä yoqä eŋqä-paŋiqä. Yoqä iiŋi, Goti Iqu Mosisi iqueŋi awä ätukqe. (Aŋgumä Itmakqä 3:14)

*8:48 Israitqä Jerusälemä iu hiqäva-imäkqä iqua, Sämaliyataŋä iquauŋqe, “Ämaqä quvqä iqä iquaiqä” kŋuä indqänmiŋuwi.