3
Jā ní natúhún Jesús jíín Nicodemo
De íyó iin tēe grupo fariseo, nání dē Nicodemo, de cúñáhnú dē nūū nchivī nación dē hebreo.
Tēe yáhá nī nquiji dē nūū Jesús iin jacuáā, de nī ncāhān dē jíín yā: Maestro, ja jínī ndá sá jā maá Yāā Dios nī ntají yā níhín jā stéhēn ní tūhun yā nūū ndá sá. Chi tú nduú íyó Yāā Dios jíín ní, de mā cūú sāhá ní ni iin tiñu ñáhnú tá cúu nūū sáhá ní jā stéhēn ní poder ní, ncachī dē.
De nī ncāhān Jesús: Jāndáā cáhān ni jíín nú jā tú mā nácacu jeé iin nchivī, de mā cūú quīvi ji ndahá Yāā Dios jā tatúnī yā nūū ji, ncachī yā jíín dē.
De nī ncāhān Nicodemo jíín yā: ¿De nāsa cuu nacacu iin tēe de tú ja nī jahnu dē? ¿A cuu nūcūhun tucu dē chījin naná dē de nacacu tucu dē? ncachī dē.
De nī ncāhān Jesús: Jāndáā cáhān ni jíín nú jā tú mā nácacu iin nchivī, de mā cūú quīvi ji ndahá Yāā Dios jā tatúnī yā nūū ji. De jā nácacu ji cúu jā ndúndoo cuāchi ji tá cúu nūū sáhá ndute, de cundeē Espíritu Santo inī ánō ji.
Jā cácu sáhá nchivī, chi sēhe nchivī cúu. Sochi jā cácu sáhá Espíritu yā, chi sēhe yā cúu.
Mā sáhvi inī nū cani inī nū nāsa cúu tūhun nī ncāhān ni jíín nú jā cánuú nacacu jeé ndá nú.
De tāchī chi quéne ní-ni cúu nūū cúnī maá, de jíni nú jā cáyu, sochi nduú jínī nū ní jondē vāji ní jondē quīhīn. De suni súcuán cúu ndācá nchivī jā nácacu sáhá Espíritu, chi nduú jínī nū nāsa sáhá yā tiñu ñúcuán, ncachī yā.
De nī jīcā tūhún tucu Nicodemo: ¿De nāsa cúu túsaá?
10 De nī ncāhān Jesús: Maá nú cúu iin maestro jā cúñáhnú nūū ndá táhán ó Israel, ¿de á nduú jícūhun inī nū tūhun yáhá, á naá cúu?
11 Jāndáā cáhān ni jíín nú jā tūhun jā jícūhun inī ni cúu jā cáhān ni jíín nú. De nácani cájí nī sīquī tiñu jā ní jinī ni. Sochi nduú cándíja ndá nú tūhun jā cáhān ni.
12 Chi nī ncāhān ni tūhun nāsa sáhá Yāā Dios inī ñayīví, de nduú cándíja ndá nú. ¿Túsaá de nāsa cuu candíja nú de tú cāhān ni tūhun nāsa sáhá yā jondē andiví?
13 Chi ni iin nduú ní ncáa andiví jā cunī nāsa íyó ñúcuán, chi mátúhún-ni nduhū, Yāā nī nduu tēe. Chi andiví ndéē ni, de nī ncuun nī vāji nī.
14 De tá cúu nūū ní jata caa Moisés iin cōō cāa, tá nī jica ndá nchivī nūū ñuhun tíhá, suni súcuán maá nī, Yāā nī nduu tēe, cánuú jā cundita caa nī yīcā cruz.
15 De súcuán cánuú tácua ndācá nchivī jā candíja ji jā scácu nī ji, mā tánū tāhvī ji, chi sa cutecū ji níí cání andiví.
Ndasí nī ncundáhví inī yā nchivī ñayīví
16 Chi Yāā Dios nī ncundáhví ndasí inī yā nchivī ñayīví. De jā ñúcuán nī ntají yā Sēhe yā nī nquiji, vísō mátúhún-ni yā íyó, tácua ndācá nchivī jā cándíja ji jā scácu yā ji, mā tánū tāhvī ji chi sa cutecū ji níí cání andiví.
17 Chi nduú ní ntájí Yāā Dios Sēhe yā inī ñayīví jā stánū tāhvī yā nchivī, chi sa jā scácu yā ji.
18 Nchivī jā cándíja ji jā scácu yā ji, mā tánū tāhvī ji. Sochi nchivī nduú cándíja, ja nī ntānū tāhvī ji, chi nduú ní ncándíja ji maá Sēhe Yāā Dios, jā mátúhún-ni yā íyó.
19 Maá Yāā jā stúu inī ánō nchivī, ja nī nquenda yā inī ñayīví. Sochi nchivī nī jētahān cā inī ji caca ji modo nūū neē nsūú cā jā stúu yā inī ánō ji, chi tiñu sáhá ji cúu tiñu néhén. Jā ñúcuán cúu jā tānū tāhvī nchivī jāá nduú cándíja.
20 Chi ndācá nchivī jā sáhá tiñu néhén, nduú jétahān cuitī inī ji luz yā. De nduú jéhe ji tūhun jā stúu yā inī ánō ji, chi nduú cúnī ji jā natūu tiñu néhén jā sáhá ji.
21 Sochi nchivī jā sáhá tiñu ndāā, jéhe ji tūhun jā stúu yā inī ánō ji, tácua natūu jā ndācá tiñu sáhá ji cúu tiñu jétahān inī Yāā Dios, ncachī yā.
Jā ní ncāhān tucu Juan tūhun Jesús
22 Ñúcuán de Jesús jíín ndá tēe scuáha jíín yā, cuāhān yā región Judea. De nī ndeē yā ñúcuán jacū tiempo jíín ndá dē, de scuénduté ndá dē nchivī.
23 De suni scuénduté Juan, ndéē dē lugar jā nání Enón ñatin ñuū Salim, chi ñúcuán íyó cuāhā ndute. De nī nquiji ndá nchivī nūū dē, de nī scuénduté dē ji.
24 Súcuán nī nsāhá dē jondē ncháha ca quīvi dē vecāa.
25 Ñúcuán de sava tēe scuáha jíín Juan ndasí nī ncāhān ndá dē jíín sava táhán dē hebreo sīquī ní iin cúu modo vāha cā jā cuenduté nchivī jā ndundoo ji nūū Yāā Dios.
26 De nī nquiji ndá dē nūū Juan, de nī ncāhān dē: Maestro, tēe jā ní īyo jíín ní yūte Jordán ichi nūū quénda ncandiī, jā ní nacani ní tūhun dē nūū sá, mitan de scuénduté maá dē, de ndiviī nchivī jéhēn ji nūū dē.
27 De nī ncāhān Juan: Ni iin tēe mā cūú sāhá dē tiñu Yāā Dios de tú mā tétíñú yā dē.
28 Ndá máá nú chi nī jini nú jā ní ncāhān cājí nī jāá nsūú maá nī cúu Cristo, chi cúu nī iin jā ní ntají Yāā Dios jā cosō nūú nacani tūhun jā quiji yā.
29 De tá sáhá nchivī vico tándāhá, de maá tēe tándāhá cúu jā ndéca ñasíhí. De amigo tēe tándāhá chi íyó jíín dē, de níni tūhun cáhān dē. De cúsiī ndasí inī dē jā níni dē tūhun cáhān tēe tándāhá. De saá-ni nduhū, chi cúu nī tá cúu amigo tēe tándāhá. Chi nī nquenda maá Cristo, de cúsiī ndasí inī ni jā níni nī tūhun cáhān yā.
30 De cánuú jā nduñáhnú cā maá yā de nuu cā maá nī, ncachī Juan.
Jā ní nquiji yā jondē nūū sūcún
31 De Yāā jā váji jondē andiví, cúñáhnú yā nūū ndihi. Chi ndācá jā ní ncacu inī ñayīví yáhá, sēhe ñayīví cúu, de maá-ni tūhun ñayīví cáhān. Sochi Yāā jā váji ichi andiví, chi cúñáhnú yā nūū ndihi nchivī.
32 De nácani yā tūhun jā ní jinī yā jíín jā ní jini yā. De nchivī chi nduú cándíja ji tūhun cáhān yā.
33 Sochi tú iin nchivī cándíja ji tūhun cáhān yā, suu cúu jā jétúhún ji jā Yāā ndāā cúu Yāā Dios.
34 Chi Yāā jā ní ntají Yāā Dios vāji, chi maá-ni tūhun Yāā Dios cáhān yā. Chi Yāā Dios nduú jéhe yícuāhá yā Espíritu yā nūū Yāā jā ní ntají yā.
35 Maá yā jā cúu yā Tatá, ndasí mānī yā jíín Sēhe yā, de ndiviī nī nchihi yā ndahá Sēhe yā jā tatúnī yā nūū.
36 Nchivī jā cándíja maá Sēhe yā jā scácu yā ji, cutecū ji níí cání andiví. De nchivī jāá nduú cúnī candíja sēhe yā, mā cútecū ji, chi sa cuāha Yāā Dios castigo jā ndoho ji níí cání.