1 Nto mii yoo, kuwēēsyētootēē ꞉Yēēsu kiriinkōōsyēk āk soong'wēk chēē chaang' āk rubiikyii. Kyoomtootē lōkōōywēk chēē kāroomēch chēbo Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. 2 Kiboontootē keey chēēbyōōsōōk alak ām baanaa. Kimii ām chēēbyōōsōōchoo ꞉chēē kikiikōōbēbēētoochi ꞉Yēēsu *tāmirmirook chēē miyootēch ākoo alak chēē kikiikōōsoobchi bōōrwoonik chēē kiboonto. Alak ām chēēbyōōsōōchooto ku Maaryaa nyēbo *kiriinkēētaab Maktaala, nyoo kikiikōōbēbēētoochi ꞉Yēēsu tāmirmirook chēē miyootēch tisab. 3 Nto ake ku Choowaan, cheebyoosyeetaab Kuusa nyoo kiiyyoonkyinē kaab Ērōōtē. Kikēēkuurē ake Susaana āk alak chēē chaang' chēē kiyēētyēēchinootēē Yēēsu ākoo rubiikyii tukuukwaa chēē kiboonto.Mat. 27:55, 56; Māārkō 15:40, 41; 16:1; Luuka 23:49, 55-56; 24:10; Yoowa. 19:25; Yēyuut. 1:14

4 Kikwaanaatee ꞉biiko kiriinkōōsyēk ku chaang' ānkōōruruukyi keey Yēēsu. Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo tyoonkōōchēēt ake kule, 5 “King'eet ꞉kāābātiintēēt ake kuyis nkoonuuk. Kōōsuuchi ꞉alake kēēltaab too. Kootartaar choo ꞉biiko chēē kibēētēē kēēlooto ankukwey alak ꞉tāriitēk. 6 Kōōsuuchi ꞉alake kitaweet. Kubiityo ꞉choo. Nto mii yoo, kusisyo ānkubēk, kuuyu kitēwērēr ꞉teng'eek. 7 Kōōsuuchi ꞉alake wōlēē miitē ꞉kātook. Yooto kubiityo ꞉kātoochoo ānkōōrēēwoon nkoonuuk kut kumanaayey āmit. 8 Kōōsuuchi ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kubiityo ꞉choo nyēē karaam ankuyey āmiik chēē chaang'.” Yu keewaany ꞉Yēēsu kurār tyoonkōōchoonoo, kumwooy kule, “Nyoo yēbē yiit, kukas.”

9 Nto mii yoo, kuteebee ꞉rubiik Yēēsu kumwoochi kiyēē ibooru ꞉tyoonkōōchoonoo. 10 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “/Kookeekweyaak akweek ōnkēt kiyēē iyeelaat kurubta keey ꞉Bāytooyiisyēētaab Yēyiin. Nteenee mākukāsēē ꞉biiko chuut alake ng'aleek tukul tyoonkōōchoy. Kuu yoo siraat kule,

11 Okany āboorwook tyoonkōōchooni. /Kikiikerkeeyee ng'ālyoontēētaab Yēyiin kēbuswēēchoo. 12 Kerkeey ꞉biiko alake kēēltaab too. Kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin, nteenee chōōnii *꞉Kēniintēēt areet akeenke ankusaree ng'ālyoontoonoo simēēyēnchi /ankiiraraach. 13 Kukerkeey ꞉biiko alake yēbo kitaweet. Kāsē ng'ālyoontēēt ankutorooch ām ng'erekweek, nteenee, māchutitooy ꞉ng'ālyoontoonoo mētēwookwaa. Nto yoo kakwa ꞉tyēmuutēk koochuchuuy keey. 14 Kerkeey ꞉biiko alake teng'eek chēē kibiityēē ꞉kātook. Kāsē ng'ālyoontēēt, nteenee, bēng'tēē tukuukaab kōōrooni, bāytit āk muchastaab tukuuk chēbo leles. Irēēwoonē ꞉tukuuchoo tukul ng'ālyoontēētaab Yēyiin kumayey kiy.1Tēm. 6:9-10 15 Kerkeey ꞉alake teng'eek chēē kāroomēch. Kāsē ng'ālyoontēēt ānkukiilchi ām manta āk mooyēēt nyēē lēēl. Yēyiisyēē ng'ālyoontoonoo ām muytaayeet sukuyi keey.”

16 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwoochi rubiikyii subak kule, “Māmii ꞉chii bēsyēēt ake nyēē tābē taariit ankuwunyee tēr, nto kurērē. Nteenee /kēētābē taariit /ānkiikoochi yēē tōrōōr sukulēbkēchi biiko choo kwoonii kō,Mat. 5:15; Luuka 11:33 17 kuuyu, kiyēē wunyaat, mākutook, nto nyoo iyēēnoot, +/makeeng'aany.Mat. 10:26; Luuka 12:2 18 Kunyi, māchē ōyēbchinē yiit ng'aleek ām kēēlto nyēē karaam, kuuyu nyoo yēyiisyēē kiyēē boonto, +/mākēētāsyi ake, nto nyoo māyēyiisyēē, +/mākiinēmunēē mbo kiyēē isōōtē kule boonto.”Mat. 25:29; Luuka 19:26

19 Nto mii bēsyēēt ake, kumii ꞉Yēēsu kwoomchinē biiko lōkōōywēk, kuyit ꞉kaamet ākoo mbo ng'eetaabkaamet. Nteenee kimēēmuuchē kut kuba kō wōloo kimii ꞉Yēēsu kuuyu kikiikiich keey ꞉biiko miisin. 20 Yooto, /kēēmwoochi Yēēsu kule, “Mii ꞉koomēt āk mbo ng'eetaabkoomēt kukuuriing' ām saang' kumāchē kukasing'.” 21 Kukētyi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Chii ake tukul nyoo kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankuyey kuu wōloo māktooy ꞉Yēyiin nyēē moomo nto ku ng'eetaabiya.”Luuka 11:28

22 Nto mii bēsyēēt ake, kulaany ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii mwēēnkēēt ānkumwoochi rubiik kutākyi mwēēnkēēt biitēēt nyiin ake. 23 Kumii kwooytōōs, kunam Yēēsu ꞉rwoonik. Kutākumii rwoo, kuchō ꞉wusōōnēēt nyēē nyikiis ānkuwus bēēko kusyōōlchi mwēēng' kut kimii ꞉mwēēnkēēt wokuling'tooy. 24 Yu kakas ꞉rubiik kuu nyooto, kuba yēē kimii ꞉Yēēsu ankoong'eet kule, “Mokoryoontēēt, Mokoryoontēēt, ing'eet! Ntēē kākēēbēku!” Kung'eet ꞉Yēēsu ānkōōburyoong'to wusōōnēēt āk bēēko. Kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko areet akeenke.Tyēēn. 89:9

25 Yooto, kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “‑Mōōkoosēēnoo keey?” Kinam kuut rubiik ānkumuuyo miisin ankuteebee keey kule, “Chii nee ꞉chiito nyi iburyoong'tooy mbo wusōōnēēt āk bēēko ānkukāsyinē?”Mat. 14:31

26 Kuyit ꞉Yēēsu biitēēt nyiin ake nyēbo yēēmēētaab Kataara,*Mwooyē ꞉siruutēk alake kule, ‘Kerkeesa’ nto ‘Keraasa’. 27 Yu kāloong'unēē ꞉Yēēsu mwēēng', kuchō ꞉chiito ake nyēē kimii kibchuraat nyēē kikiikooyiimaan *꞉tāmirmirook chēē miyootēch ām bēsyōōs chēē chaang'. Kiminyootē ꞉chiichoo kochonkoos chēē /kikēēmuchinē biiko. 28 Yu kayit yēē kimii ꞉Yēēsu, kōōnchō ānkōōryookyi keey ng'wēny, ānkubōloobōl kule, “Imāchēēnoo nee ōō, Yēēsu Lakwataab Yēyiin nyoo Iyweyaat? Āsooyiing' kule ‑'meenyaliilaa.”Māārkō 3:11 29 Kimwooyē ꞉chiichoo kuu nyooto, kuuyu kimii ꞉Yēēsu kōōbēbēētooy tāmirmirook chēē miyootēch choo kikiikooyiimset. /Kikiikeeratee chiichoo nyōrōōrōōnik ākoo tiinkēēnik kule simāmwēy, nteenee king'ētyēē tukul ankusoor suurkwēēn.

30 Kuteebee ꞉Yēēsu chiichooto kule, “/Kēēkuurēēniing' ng'oo?” Kumwooy kule, “/Kēēkuurēēnoo ‘Lukēēt.’ ” Kimwooy kuu nyooto, kuuyu kiboonto lukēētaab tāmirmirook chēē miyootēch. 31 Kisaaysaay ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kumakwet icheek kuba wōlēē +mābokunyāliil kibchuulyo.

32 Kimii ꞉ākwootiit nyēbo tōōrōōk yēbo lekemeet ake nyēē kilēēkitēē yooto. Kusoom ꞉tāmirmiroochoo Yēēsu kuchāmchi icheek bokōōwut tōōrōōchoo. Kuchāmchi ꞉Yēēsu. 33 Kuchuwunee ꞉tāmirmiroochoo chiichoo ānkōōwut tōōrōōchoo. Yooto, kōōtiiriis ꞉tōōrōōchoo kōōtuultēē keey lekem ānkubokutōōrchi keey tōōliil kuliny ꞉bēēko ānkubēk! 34 Kukāsē ꞉biiko chēē kiriibē tōōrōōchoo kuu nyooto, kumwēy ankubokwaamtaat kiyēē kiyeyakay ām rōōrōōkiisyēk tukul āk kiriing'.

35 Kuba ꞉biiko yooto bokukas kiyēē kaakuyeyakay. Kuyitē, kunyōōru chiichoo kikiikooyiimset ꞉tāmirmirook chēē miyootēch kukaakukaramiit ankoolaakaat ānkumii kēēbuurto keey Yēēsu. Kimuuyo ꞉bichoo miisin yu kakas kiyēē kiyeyakay.

36 /Kēērārchi bichoo wōlēē /kākiisoobto chiichoo. 37 Yu kakas ꞉bichoo kuu nyooto, kumwoochi Yēēsu kung'eetee saang'aata, kuuyu kikiikumuuyo miisin. Kung'eet ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii kumāchē kooyeey biitēēt nyoo kākwoonēē. 38 Nto baanta nyoo kāng'ēētyo, kusaaysaay ꞉chiichoo /kākiisoobē kule kubeeta keey tukul. Nteenee kimwoochi ꞉Yēēsu kule, 39 “Iwē kang'uung' ankuweemwaayte kiyēē kāākuyēwuung' ꞉Yēyiin.” Nto mii yoo, kung'ēētyo ankuba. Kiwo ꞉chiichoo ankuwokwaamtaat ng'aleechaa ām wōlooto tukul.

40 Yu kayit ꞉Yēēsu ākoo rubiikyii biitoonooto kibēētii, kutorooch ꞉biiko chēē kimii kukānyiisyē. 41-42 Kimii ꞉chiito ake yooto nyēē /kikēēkuurēē Chāyirō nyēē ki kāāntōōyiintēētaab *kōōtaab saayeet. Kiboonto ꞉boontoonoo chēēbnyii nyēbo kēnyiisyēk taman āk āyēēng'. Ki lakwanyii ꞉nyooto baateey. Kimnyaanaat ꞉lakwanaa nyēē kikiikukasakay miisin. Kikutunyēē ꞉boontoonoo taayeetaab Yēēsu ānkuriirchi kuwēēto keey kanyii. Kucham ꞉Yēēsu.

Kikiikiichaat ꞉biiko Yēēsu miisin yooto kubēētii. 43 Kimii ꞉nkinee koorkēēt ake baanaa nyēē kikiikumnyaan ām kēnyiisyēk taman āk āyēēng' kusāyē ꞉korotiik. Kikiikōōbootyi tukuukyii tukul cheebsaakitiisyek āmāsobē. 44 Kuchōōnēē ꞉koorkoonoo lēt ānkutiiny *maaseekaab kotootyēētaab sireetaab Yēēsu. Yu kātiiny maaseechaa, kōōyyoong'iis ꞉korotiik!

45 Yooto kumwooy ꞉Yēēsu kule, “Ng'oo nyi kāākutiinyo?” Kutuuch keey ꞉chii ake tukul. Kumwoochi ꞉Bētērō Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ikāsē oob kule keekiich keey ꞉biiko ām yēē imiitē?” 46 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Ānkētē man kule kāākutiinyo ꞉chii, kuuyu kāākuyēyiis ꞉kāāmuukēywēēkyuu.”Luuka 6:19

47 Yu kakas ꞉koorkoonoo kule kāākōōnkēt ꞉Yēēsu kiyēē kaakuyeyakay, kumuy kut kubōōtānē. Kuwo ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwoochi kiyēē keesach sukutiiny siraanaa āk wōlēē kāsobto areet akeenke. 48 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey ii, chēē, 'kēēsob. Kunyoo, iwēētē bāybooyyēēt.”Luuka 7:50

49 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kuyitu ꞉chiito ake nyēē kichōōnēē kaab Chāyirō ānkumwoochi Chāyirō kule, “Boontēēt, ‑mateeyiim kāānēētiintēēt, ntēē kaakung'et ꞉lakwang'uung'!” 50 Kisiil yiit Yēēsu ꞉ng'aleechaa. Yooto, kumwoochi kwaaniitaab lakwanaa kule, “‑Mēēmuy, nteenee ikaaseenaa keey baateey. Mākusob ꞉leekweet.”

51 Yu kabokuyit ꞉icheek tukul kaab Chāyirō, kumwooy ꞉Yēēsu kule, “‑Mēēwut ꞉chii ake tukul kōyi mii ꞉lakwani. Āmāchē baateey Bētērō, Yoowaana, Yāākōbō āk sikiikaab leekweet.” 52 Ki chaang' ꞉biiko kayaata chēē kiriirtōōs ānkōōnchōōytōōs. Kumwoochi ꞉Yēēsu bichooto kule, “‑Mātōōriiryē! Manaame ꞉lakwani nteenee mii kāruchi keey.” 53 Kiroorchi ꞉bichoo Yēēsu kuuyu kiinkētē ꞉icheek kule kaakume man ꞉leekweet. 54 Kuwo ꞉Yēēsu yēē kimii ꞉lakwanaa ankunam āwut ānkukuur kule, “Chēēmining', ing'eet!” 55 Yooto bakeenke kusob ꞉chēēboo. Kung'eet kōōyyo. Kumwaayta ꞉Yēēsu /keebay lakwanaa. 56 Kiilat ꞉kwaan āk kaamet. Nteenee kiichiich ꞉Yēēsu icheek kumāmwoochi chii ake tukul kiyēē kaakuyeyakay.