8
Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēbo makereen
(Māārkō 1:40-45; Luuka 5:12-16)
Yu kārēkunēē ꞉Yēēsu lekem barak, kurub ꞉biiko chēē chaang'. Yooto kuchō ꞉chiito ake nyēē kiboonto makereen ānkukutunyēē taayeetaab Yēēsu ānkumwooy kule, “Mokoryoontēēt, yoo ichāmē, isooboo sāātililiitu kuuyu ānkētē kule imuuchē.” Yooto nanyuun kuchuul ꞉Yēēsu āwunyii kutiiny chiichoo ānkumwooy kule, “Āchāmē, kunyi itililiitu!” Kusob ꞉chiichoo areet akeenke. Nto mii yoo kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “‑Mēētēbii kut imwoochi chii ng'aleechu, nteenee wēēboorchi keey kibkōrōs ānkiikoochi tukuuk chēē kabeelee kōrōsēēk kurub kuu yoo kimwooyē *꞉Muusa sukōōboor yooto kule 'kēētililiitu.”Laawi. 14:2-32; Māārkō 5:43; Luuka 17:14
Kiikoosēē keey Yēēsu ꞉chii nyēē kimā Yuutāyiin
(Luuka 7:1-10)
Yu kayit ꞉Yēēsu Kaabernaam, kuchō ꞉chiito ake nyēē ki kāāntōōyiintēētaab lukēētaab booryēēt nyēbo Rooma ānkumwoochi Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, miitē ꞉motwooriintēēnyuu kaa kusubsubē ām kitiintiri.” Kumwoochi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Imāchē āchōō anii kang'uung' chāāsoob?” 8-9 Kuwālchi ꞉kāāntōōyiintoonoo Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ānkētē anii kule māyēmāktōōs iwut ꞉inyiing' kōōng'waanii. Āmiitē ꞉anii ng'wēnyuutaab kāāmuukēywēēk ānkāābāytooy biikaab lukēēt. Yoo kāāmwoochi chii nyēē mii ng'wēnyuunyuu kule, ‘Wē’ kuwēētii, nto yoo kāāmwoochi ake kule, ‘Chōō’ kuchōōnii. Yoo kāāmwoochi motwooriintēēnyuu kule, ‘Yey kiy’ kuyēyē. Kunyoo, imwaay baateey ng'ālyoo, yooto mākusob ꞉motwooriintēēng'waanii.”
10 Yu kakas ꞉Yēēsu ng'aleekaab chiichoo, koolat ānkumwoochi bichoo kirubootē inee kule, “!Kāāmwoowook, kubooyiit man manaakas yēēt ake *Isrāyēēliin nyēē ikoosēēnoo keey kuu chiichi. 11 Kāālēēnchook makukwaanee ꞉biiko chēē chaang' koong'asiis āk tinkeey ānkubokwoomchiin ākoo *Abraam, Isaka ākoo Yāākōbō ām Kaab Yēyiin.Tyēēn. 107:3; Isa. 49:12; Luuka 13:29 12 Nteenee +/mākēētōōrchi mēēnān ꞉biiko choo bērē nyeeng'waa ꞉Yēyiin bokuriirunee ng'wēny.”Mat. 13:42, 50; 22:13; 24:51; 25:30; Luuka 13:28
13 Yu keewaany ꞉Yēēsu kumwooy kuu nyooto, kumwoochi kāāntōōyiintoonoo kibo lukēēt kule, “Iyeey kaa. Kaakuyeyakay kuu wōloo 'kēēmāktooy kuuyu 'kēēkoosēēnoo keey.” Nto yooto bakeenke kusob ꞉motwooriintēētaab kāāntōōyiintoonoo.Mat. 9:22, 29; 15:28; Luuka 7:50
Kiisoob ꞉Yēēsu biiko chēē chaang'
(Māārkō 1:29-34; Luuka 4:38-41)
14 Nto yu kāwo ꞉Yēēsu kaytaab Bētērō, kukas cheebyoosyeetaab biikooy nyēbo Bētērō kukāru ānkumnyoonē. 15 Yu kātiiny ꞉Yēēsu āwutaab cheebyoosyaanaa, kusob ānkubāyiis.
16 Nto miitē bēsyoonooto kosolēny kukararakta ꞉asiista, /kiimutyi Yēēsu biiko chēē chaang' chēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch. Kyaankung'alaal ꞉Yēēsu, kung'ēētyēē ꞉tāmirmiroochoo biiko. Kiisoob mbo biiko tukul chēē kimnyoontōōs. 17 Kuyityiin ꞉yooto ākoo kiyoo kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin *Isaaya kule,
“Kikālābwēēch nyāliluutēkyoo
ānkōōmuuktoowēēch tānkuusyēēnyoo.”Isaaya 53:4
Wuuy ꞉kēēltaab Yēēsu
(Luuka 9:57-62)
18 Nto mii bēsyēēt ake, yu kēēruruukyi keey ꞉biiko Yēēsu, kumwoochi rubiikyii kule, “Okany kyaay tōōliilēēt keebe biitooniin.” 19 Nteenee kuchō ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk ānkumwoochi Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, ārubiing' ꞉anii ānkoo 'kēēwē ānō.” 20 Kukētyi ꞉Yēēsu kule, “Boonto ꞉kimōkōyiinēk ng'wēēnoonik chēē minyē, kuboonto ꞉tāriitēk kooriikwaa, nteenee māboonto *꞉Wēritaab Chii wōlēē imuunyēē.”2Kōōr. 8:9
21 Kumwoochi subak ꞉chiito ake Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, kany kut amuy baaba, nto ārubiing'.” 22 Nteenee kukētyi ꞉Yēēsu chiichoo kule, “Ikany kumuy keey ꞉muuswēk, ankiirubwaa.”Mat. 4:20, 22; 9:9; 19:21; Luuka 5:11; Yoowa. 1:43; 21:19-22
Kiyey ꞉Yēēsu kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko
(Māārkō 4:35-41; Luuka 8:22-25)
23 Yooto nanyuun, kulaany ꞉Yēēsu mwēēnkēēt āk rubiikyii ankuba. 24 Kumii tōōliil kwēēn, kuchō ꞉wusōōnēēt ānkōōsoonkiiy mwēēnkēēt. Yooto tukul kumii ꞉Yēēsu kāruchi keey. 25 Koong'eet ꞉rubiik Yēēsu kule, “Mokoryoontēēt, ntēē kākēēbēku, sārwēēch!” 26 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Ntēē kōōmuuyē nyēē tēē nyi? Ākoo ‑mōōkoosēēnoo keey kuyem?” Kung'eet ānkōōburyoong'to wusōōnēēt ākoo bēēko. Yooto, kuteeman ꞉wusōōnēēt āk bēēko.Tyēēn. 65:7; 89:9; 107:29; Mat. 14:30-32 27 Koolat ꞉rubiichoo ankuteebee keey kule, “Chii nee ꞉chiito nyi kāsyinē mbo ꞉wusōōnēēt āk bēy?”
Kiisoob ꞉Yēēsu chii nyēē kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch
(Māārkō 5:1-20; Luuka 8:26-39)
28 Nto yu kāwokuyit ꞉Yēēsu biitēēt nyiin ake nyēbo tōōliilēēt ām rōōrōōkēētaab Kataara,*Mwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘Kerkeesa’ nto ‘Keraasa’. kuchuwunee ꞉biiko alake āyēēnku kochonkoosyek chēē /kēēmuchinē biiko ānkutākyi keey Yēēsu. Kiboonto ꞉bichoo tāmirmirook chēē miyootēch ānkikōrkōrēch miisin nyēē kimāmii ꞉chii nyēē kiimuuchē kumur yooto. 29 Kubōlchi ꞉tāmirmiroochoo miyootēch Yēēsu kule, “Imāchēēnēēch nee ōō, Lakwataab Yēyiin? Kēēchōō cheenyaliileech acheek kutoombo kuyitu ꞉bēsyēēt nyoo /kiikeekwey?”Māārkō 3:11; 1Kōōr. 15:24 30 Kilēēkitēē yooto ꞉ākwootiitaab tōōrōōk chēē kyookēētē. 31 Kusoom ꞉tāmirmiroochoo miyootēch Yēēsu kule, “Yoo 'keekweteech, ikōōnēēch bokiiwut tōōrōōchuut.” 32 Kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Obe.” Kuchuwu ꞉tāmirmiroochoo miyootēch bakeenke ānkubokōōwutē tōōrōōchoo. Kōōwutē kuu nyooto, kōōtuultēē keey ꞉tōōrōōchoo tukul lekem kusoor tōōliil ānkubokutōōrchi keey āriit ānkubēk!
33 Kukāsē ꞉biiko chēē kyookooy tōōrōōchoo ng'aleechaa, kumwēyē ākoy kiriing' ānkwoomchinē biiko ng'aleekaab tōōrōōk āk chēbo bichoo kiboonto tāmirmirook chēē miyootēch. 34 Kukāsē ꞉biikaab kiriinkoonoo ng'aleechaa, kung'ēētōōs ꞉tukul bokukas Yēēsu. Kunyōōru, kusaaysaay kule kung'eetee saang'waa.

8:4 Laawi. 14:2-32; Māārkō 5:43; Luuka 17:14

8:11 Tyēēn. 107:3; Isa. 49:12; Luuka 13:29

8:12 Mat. 13:42, 50; 22:13; 24:51; 25:30; Luuka 13:28

8:13 Mat. 9:22, 29; 15:28; Luuka 7:50

8:17 Isaaya 53:4

8:20 2Kōōr. 8:9

8:22 Mat. 4:20, 22; 9:9; 19:21; Luuka 5:11; Yoowa. 1:43; 21:19-22

8:26 Tyēēn. 65:7; 89:9; 107:29; Mat. 14:30-32

*8:28 Mwooyē ꞉siruutēk alake kule ‘Kerkeesa’ nto ‘Keraasa’.

8:29 Māārkō 3:11; 1Kōōr. 15:24