24
Amboncɛ Pol mes
Ntɛ mata kəcamət mencepər mɔ, kɔ wəloŋnɛ wəpɔŋ Ananiyas ontor kɔ abeki a dɔtɔf alɔma kɔ wəgbɛkəlɛnɛ wəkin pacwe kɔ Tɛrtulu. Kɔ ŋaŋkɔ ŋabokɛnɛ nnɔ wəbɛ wəka dɔtɔf eyi mɔ teta Pol. Kɔ wəbɛ ka dɔtɔf osom k'awe Pol, kɔ Tɛrtulu oncop moloku mɔn ntɛ: «Wəbɛ, mən'ɔsɔŋɛ ntɛ səyinɛ bəkəc yoforu mɔ. Kəkɔtɛnɛ dɛbɛ kam kətɔt, kɔ kəsəkpər ka mes mɔlɔma teta atɔf ŋosu ŋaŋɛ, bawo mənayay ŋi ntɛ tender mɔ. Wəbɛ Felikəs wəleləs kosu, səŋsɔtɔ pətɔt papɔkɔ tɛm fəp kɔ mofo fəp. Səŋyek-yekəs'am ti. Mba ntɛ intɔfaŋ kəlɛkər əm tɛm tɛlarəm mɔ, it'intolan'am kəcəŋkəl su abəkəc ŋɔtɔt disrɛ tɛm tepic.
Səŋkɔkcɛ a fum wəkawɛ wəbɛrəs afum dacɔ ɔyɔnɛ, nkɔn ɔŋsɔŋɛ aSuyif fəp kəgbɛkəlɛnɛ doru mofo fəp. Wəkiriŋ wəka kəgba ka afum a Nasarɛt ɔyɔnɛ. 6-7 Ɛnafaŋ yati kəyik-yikəs kəlɔ kəpɔŋ ka Kanu, itɔ sənasumpərɛ kɔ. Məna Wəbɛ məntam kəyifət kɔ, mətɛn kəcərɛ kɔ pəyɔnɛ a tɔkɔ səmboncɛ kɔ mɔ kance kɔ-ɛ.»
Kɔ aSuyif aŋɛ ŋanayi di mɔ, ŋambaŋɛ Tɛrtulu, kəcloku: «Itɔ teyi yati!»
Pol fɔr ya Felikəs kiriŋ
10 Ntɛ wəbɛ ka dɔtɔf ɛfɛk Pol kəca a pəlok-loku mɔ, kɔ Pol oloku ntɛ: «Wəbɛ, incərɛ a meren mɛlarəm mɔ məyi atɔf ŋaŋɛ məckiti. Kəlaŋ kaŋkɔ disrɛ k'indelokɛn'am kəyac kem. 11 Tɛntacepər fɛ mata wəco kɔ mɛrəŋ ntɛ impɛ dare da Yerusalɛm kəkɔkor-koru Kanu, məntam ti kəyifət. 12 Ambəp f'em kəlɔ kəpɔŋ ka Kanu, ambəp f'em dəkətola Kanu da aSuyif, ambəp f'em dare disrɛ səcgbɛkəlɛnɛ kɔ afum, kɔ pəyɔnɛ fɛ ti-ɛ, icgbiŋər afum kəyɛfərɛnɛ. 13 Ŋafɔtam sɔ kəcmentər əm kance ka tes tɔkɔ ŋambonc em mɔ. 14 Kance intam kəwosɛ nnɔ fɔr yam kiriŋ a Kanu ka atem em k'iŋkor-koru, k'incəmɛ dɔpɔ da Kanu darəŋ ndɛ ŋa ŋancɛm-cɛmnɛ a yem yɔ mɔ. Mba ina ilaŋ ntɛ o ntɛ ancic dəYecicəs Yosoku Tawureta Musa kɔ Sayibɛ mɔ. 15 Iŋgbɛkər teta Kanu tɔlɔma amera, ntɛ ŋa abonc'em mes ŋa sɔ ŋaŋgbɛkər mera mɔ: It'ɔyɔnɛ a Kanu kəndeyekti afi, alompu kɔ atɔlomp. 16 It'ɔsɔŋɛ ntɛ ina sɔ iŋsɛp tɛm fəp kəkɔtɛnɛ amera ŋɔtɔt fɔr ya Kanu kɔ afum kiriŋ mɔ.
17 Ntɛ meren mɛlarəm mencepər mɔ, k'inder nnɔ Yerusalɛm kədemar afum em, k'iloŋnɛ sɔ Kanu. 18 Kɔ ŋaŋkɔ ŋabəp im icsɔkəsnɛ kəlɔ kəpɔŋ ka Kanu disrɛ, bafɔ afum ŋaloŋkanɛ di, bafɔ pacgbɛkəlɛnɛ de. 19 Mɛnɛ aSuyif a atɔf ŋa Asi alɔma akɔ ŋanayi di mɔ, ŋa ŋɔ pəmar kəder nnɔ məyi mɔ ŋacbonc'em mes, kɔ pəyɔnɛ a ŋantɔmpər em mi-ɛ. 20 Kɔ pəyɔnɛ fɛ ti-ɛ, afum akaŋɛ ŋaloku tes tɛlɛc ntɛ aboc kiti aSuyif ŋananəŋk im ntɛ ŋanakit'im mɔ. 21 Mɛnɛ pəyɔnɛ toloku tɔkɔ inalokɛ dim dɔpɔŋ, icəmɛ ŋa dacɔ mɔ de: ‹Teta kədeyɛfɛ defi nkɛ ilaŋ mɔ, it'ancəmbər'em mɔkɔ kiti nnɔ fɔr yam kiriŋ!›»
22 Tɛnabəp paloku Felikəs belbel mes ma dɔpɔ da Mariki Yesu, k'olukəsɛ kiti dɔsɔk dɔlɔma, pəcloku: «Kɔ wəbɛ wəsɔdar wəRom Lisiyas endeder-ɛ, indemɔmən tes tonu.» 23 Kɔ wəbɛ ka dɔtɔf oloku wəsɔdar a pəcaŋər kɔ, mba ta pəkot kɔ, ta pəmɔnɛ sɔ afum ɔn kəmar kɔ mes mɔlɔma.
Pol fɔr ya Felikəs kɔ Durusil kiriŋ
24 Ntɛ mataka mɔlɔma mencepər mɔ, Felikəs ŋasol kɔ wəran kɔn, Durusil, wəSuyif ɛnayi, kɔ ŋander, kɔ ŋasom pakɔwenɛ ŋa Pol. Kɔ ŋancəŋkəl kɔ kəloku ka kəlaŋ kɔn Yesu Krist. 25 Mba ntɛ Pol ɛnatɛfərnɛnɛ moloku mɔn teta pəlompu, teta kəsumpərnɛ, kɔ kiti nkɛ kəndeder mɔ, kɔ kənesɛ kəyi Felikəs. K'oloku Pol: «Pəntəŋnɛ mɔkɔ tantɛ. Məkɔ kərɛsna. K'indesɔtɔ tɛm-ɛ, indesɔw'am.» 26 Felikəs ɛnafɔtɔma a Pol ɔŋkɔsɔŋ kɔ pəsam. It'oncsoməsɛ tɛm fəp, pakɔwenɛ kɔ Pol ŋaloku-loku.
27 Kɔ ŋayi ti disrɛ haŋ kɔ meren mɛrəŋ mencepər, k'asəkpər Felikəs dɛbɛ, k'andəs Pɔrsiyus Fɛstus. Mba ntɛ Felikəs ɛnafaŋ kəbɔtəs abɛ aSuyif mera mɔ, k'ɛsak Pol dəbili.