27
Tetek toloŋnɛ
1 «Məlompsɛ tetek toloŋnɛ Kanu kətɔk ka kasiya, dobolu da pi dɔyɔ cururu kəcamət, kɔ dowokulu da pi sɔ cururu kəcamət. Tetek pɛtəŋnɛnɛ cəsək fəp, mba deŋeci da pi dɔyɔ cururu maas.
2 Məlompəs lɛn ya tetek nde moŋkubut mamɔkɔ makəroŋ maŋkəlɛ. Məde məsɛlərɛnɛ lɛn yayɔkɔ kɔ tetek toloŋnɛ ntɛ tɔŋsɔŋɛ yɔyɔnɛ paka pin mɔ, məsop pi kɔpər.
3 Məlompsɛ tetek toloŋnɛ dap dɛbɛrɛ kəbof, pel, mapan, bak yosortɛ sɛm kɔ map mɛkayɛ meken. Məlompsɛ yosumpər-sumpər yayɛ fəp kɔpər.
4 Məlompsɛ tetek toloŋnɛ manta ma kɔpər, məbɛr mi cəsora maŋkəlɛ ca kɔpər dəmoŋkubut. Məcəmbər mi kəbər ka tetek toloŋnɛ tantɔf, deŋeci da manta mamɔkɔ mɛcbəp dacɔ da tetek.
5 Pacəmbər manta mamɔkɔ kəbər ka tetek toloŋnɛ tantɔf, deŋeci da manta mamɔkɔ mɛcbəp deŋeci dacɔ da tetek.
6 Məpatɛ tetek toloŋnɛ cəgbo kətɔk ka kasiya, məsop ci kɔpər.
7 Pasor cəgbo cacɔkɔ dəcəsora cacɔkɔ cəyi cəsək ca tetek papɔkɔ mɔ, ntɛ tɔŋsɔŋɛ pactam kəkekərɛ tetek toloŋnɛ papɔkɔ mɔ.
8 Tetek toloŋnɛ papɔkɔ məŋkɔlompsɛ cəbam mɔ, pede pɔyɔ fos disrɛ. Ŋayɔ pi pəmɔ tɔkɔ anamentər əm nnɔ tɔrɔ kəroŋ mɔ.»
Kəlompəs k'abaŋka
9 «Məlompəs abaŋka ŋa dəkiyi dosoku. Ntende kəca kətɔt ka nde dec dɛmpɛ mɔ, pəmar dobolu da saŋka dɔyɔ cururu tasar tin (100), mədɛt di cəloto ca səbeŋa sa kentəler.
10 Mogbu wəco mɛrəŋ ma kəpər (20) kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi ya kɔpər wəco mɛrəŋ (20), ŋkora ya mogbu kɔ gbat-gbata ya mi pəmar yɔyɔnɛ ya gbeti.
11 Kəca kəmeriya ka ntende dec dɛmpɛ mɔ, pəmar ki kəyɔ sɔ cəloto pəmɔ kəcɔkɔ-cɔkɔ dobolu da ki dɔyɔ cururu tasar tin (100), kəca kaŋkɔ kəyɔ mogbu wəco mɛrəŋ (20) kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi wəco mɛrəŋ (20) ya kɔpər. Ŋkora ya mogbu kɔ gbat-gbata ya mi fəp, pəmar palompsɛ yi gbeti.
12 Dowokulu d'abaŋka kəca nkɛ dec dɛŋkalɛ mɔ, cəloto ca saŋka sa ŋi cəbɔl cururu wəco kəcamət (50), mogbu ma ci wəco kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi wəco.
13 Dowokulu d'abaŋka kəca nkɛ dec dɛmpɛ mɔ, pəmar dɔbɔl cururu wəco kəcamət (50).
14 Pəmar cəloto ca kəsək kin cəde cəyɔ dobolu da cururu wəco kɔ kəcamət (15), mogbu maas kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi maas.
15 Padɛt sɔ cəloto cururu wəco kɔ kəcamət (15) cəlɔma kəca ka mɛrəŋ, mogbu maas kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi maas.
16 Pəmar paŋɛrɛ kusuŋka ka saŋka cəloto ca səbeŋa sa kentəler ca cururu wəco mɛrəŋ (20), yɛbəc yayɔkɔ yede yɔyɔnɛ ya wəcərɛ kədu pəlompsɛ ci səbeŋa sa alom ŋa məntambɛnc, sa alom ŋa bulu, sa alom ŋeyim, pəcəmbərɛ cəloto cəŋɛrɛ caŋkɔ mogbu maŋkəlɛ kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi maŋkəlɛ.
17 Mogbu mmɛ andecəmbərɛ saŋka mɔ fəp gbat-gbata ya mi yɔyɔnɛ gbeti. Ŋkora sɔ yɔyɔnɛ ya gbeti, kɔ yɛcəmɛnɛ ya mi yɔyɔnɛ ya kɔpər.
18 Saŋka sasɔkɔ səbɔl cururu tasar tin (100), kɔ dowokulu da si cururu wəco kəcamət (50), kɔ deŋeci da si cururu kəcamət. Pəmar cəloto cacɔkɔ fəp cəyɔnɛ ca səbeŋa sa kentəler, kɔ yɛcəmɛnɛ ya kɔpər.
19 Kəyɛfɛ ka yosumpər-sumpər ya yɛbəc ya dəndo dəkiyi dosoku kəbəp ka cəgbo cədɔf ca saŋka fəp, pəmar palompsɛ yi fəp kɔpər.»
Moro ma səlamp
20 «Kɔ məna Musa, məsom aka Yisrayel ŋakɛr'am moro mɔtɔt ma olif mɔfɔc, ntɛ tɔŋsɔŋɛ səlamp səctam kəmar dɔfɔy o dɔfɔy mɔ.
21 Aruna kɔ awut ɔn arkun ŋandekɔcəmbər pɛdɛtɛ səlamp nde aŋgbancan ŋɛbəpɛnɛ kɔ Kanu nde todoru ta kəloto kəŋkɔ kəkəŋk kaŋkəra nkɛ kəmentər danapa dem k'aka Yisrayel mɔ. Pəmar səlamp sədekɔ səcmar MARIKI fɔr kiriŋ kəyɛfɛ dɔfɔy haŋ bətbət. Sariyɛ sa tɛm o tɛm sɔ, pəmar aka Yisrayel ŋade ŋacleləs si dɛtɛmp kɔ dɛtɛmp.»