45
Isifu ɔsɔŋɛ awɛnc aŋa kənɛpəl kɔ
Isifu ɛnatam fɛ sɔ kəmɛŋk mɛncər nnɔ afum akɔ ŋanayi kɔ kəsək mɔ dacɔ, k'oŋkulɛ: «Nəwurɛnɛ afum fəp!» Ali wəkin ɛnayi fɛ sɔ Isifu kəsək ntɛ encmentərnɛ awɛnc aŋa mɔ. K'ɛyɛfɛ kəbok, aMisira kɔ aka kəlɔ ka Firawona ŋane kɔ dim kəbok. Kɔ Isifu oloku awɛnc aŋa: «In'ɔfɔ Isifu! papa kem ɔsɔrɔyi doru ba?» Mba awɛnc aŋa ŋanatam fɛ kəluksɛ kɔ moloku ntɛ pənciyanɛ ŋa kənəŋk kɔ sɔ mɔ. Kɔ Isifu oloku awɛnc aŋa: «Ilɛtsɛnɛ nu, nəlɔtərn'em.» Kɔ ŋalɔtərnɛ kɔ. K'oloku ŋa sɔ: «In'ɔfɔ Isifu wɛnc konu nwɛ nənacaməs a kɔ aŋkɛrɛ kɔ Misira mɔ. Ndɛkəl oŋ, ta nəwakəsnɛ. Ta pətɛlɛ nu kəcaməs kem pakɛr'em nnɔ, bawo kəbum konu, nəyi doru kɔ Kanu kənabɛlkər'em kəkɛrɛ nnɔ, iyi nu kiriŋ. Teren ta mɛrəŋ ta dor tɔ tantɛ dɔtɔf. Pəncəmɛ meren kəcamət afɔde pacbifti, afɔde pactɛl. Kanu kəkɛr'em iyi nu kiriŋ, ntɛ tɔŋsɔŋɛ nu kəsɔtɔ ka nnɔ atɔf ŋaŋɛ yuruya mɔ, imar nu ta nəfi, icbum nu pəyeŋki pampɛ ayi kəcepərɛnɛ mɔ. Ndɛkəl oŋ, bafɔ nən'ɛkɛr'em nnɔ, mba Kanu kɔ. Kanu kəncəmbər im iyɔnɛ papa ka Firawona, mariki ma kəlɔ kɔn disrɛ, wəkiriŋ ka sədare sa Misira fəp. Nəroknɛ nəpɛ nde papa kem eyi mɔ. Nəkɔ nəloku kɔ: ‹Ntɛ tɔ wan kam Isifu ɛnaloku su: Kanu kəncəmbər im mariki ma atɔf ŋa Misira fəp. Ta məwon kəder nnɔ iyi mɔ! 10 Nde atɔf ŋa Kosɛŋ ŋɔ məŋkɔyi, məfɔdebɔl'em, kəyɛfɛ məna papa kəbəp awut am, awut-sɔ am, yɔcɔl yam yɔpɔŋ kɔ yɛfɛt haŋ ca nyɛ məyɔ mɔ fəp. 11 Nnɔ taŋ indetam kəcsɔŋ əm ca fəp bawo pəsɔrɔcəmɛ meren kəcamət a dor declip. Ti disrɛ dor dɔfɔdesumpər yɔkɔ məyɔ mɔ.›»
12 «Fɔtɔ nəŋgbətnɛ ti fɔr yonu, kɔ wəfɛt kem Beŋyamin ɛŋgbətən'em fɔr yɔn yati a in'oŋlok-lokər nu. 13 Nəkɔ nəloku papa kem kɔ pəlel mpɛ isɔtɔ Misira mɔ fəp. Nəlɔmər kɔ ntɛ nənəŋk dɛ mɔ fəp. Nəroknɛ nətorɛnɛ papa kem nnɔ iyi mɔ.» 14 Kɔ Isifu ɛnapsərnɛ sɔ wəfɛt kɔn Beŋyamin dəkilim, kɔ ŋayɛfɛ kəbok. 15 Kɔ Isifu oncupəs awɛnc aŋa fəp. Kɔ ŋandeləpsər kəndɛ tofo tin kɔ ŋalok-loku.
Firawona kəwe ka Yakuba Misira
16 Kɔ moloku mamɔkɔ mɛsam kəlɔ ka Firawona fəp disrɛ, a awɛnc a Isifu ŋanderna mɔkɔ. Kɔ toloku tatɔkɔ tɔmbɔt Firawona kɔ amarəs ɔn. 17 Kɔ Firawona oloku Isifu: «Məloku awɛnc əm aŋa: ‹Nəyɔ ntɛ: Nəlɛk yɔcɔl yonu, nəkɔ atɔf ŋa Kanaŋ. 18 Nəlɛk papa konu kɔ afum ɔn, nəder nnɔ iyi mɔ. Indeyɔnɛ nu ntɛ o ntɛ tentesɛ atɔf ŋa Misira mɔ. Nənde nəcdi yeri yoboŋu ya Misira.› 19 Iwos'am kəloku awɛnc əm aŋa: ‹Nəyɔ ntɛ: Nəlɛk cibil atɔf ŋa Misira, nəkɔ nəlɛk awut kɔ aran anu kɔ papa konu nəder.› 20 Ta nəŋaŋnɛ mɛlər teta ca yonu yɔkɔ nəndekɔsak di mɔ, bawo mpɛ o mpɛ peyi atɔf ŋa Misira pɔyɔnɛ pɔtɔt mɔ, pendeyɔnɛ ponu.»
21 Kɔ awut a Yakuba ŋayɔ tatɔkɔ. Kɔ Isifu ɔsɔŋ awɛnc aŋa cibil pəmɔ tɔkɔ Firawona ɛnasom kɔ ti mɔ. K'ɔsɔŋ ŋa sɔ yeri yɔkɔ ŋanakɔ kəcdi dɔpɔ mɔ. 22 Kɔ Isifu ompocɛ awɛnc aŋa fəp yamos yɛsəkpərɛ k'ɔsɔŋ Beŋyamin gbeti mɛncəmbəl masar maas (300) kɔ yamos kəcamət yɛsəkpərɛ. 23 Ca nyɛ yɔ Isifu ɛnasɔŋ pakenɛ kas kəŋan: Sɔfale surkun wəco səsarɛ ca yɔtɔt ya Misira, kɔ sɔfale səran wəco səsarɛ malɔ, cəcom kɔ yeri ta ntɛ ɔŋkɔsumpər dɔpɔ kəder Misira mɔ. 24 Kɔ Isifu ɛsak awɛnc aŋa kɔ ŋalukus. K'oloku ŋa: «Ta nəkɔcɔp dɔpɔ de!» 25 Kɔ awɛnc a Isifu ŋayɛfɛ Misira kɔ ŋampɛ Kanaŋ ndena papa kəŋan Yakuba. 26 Kɔ awɛnc a Isifu ŋaloku kas kəŋan teta Isifu kiyi kɔn doru sɔ. Kɔ ŋaloku kas kəŋan a Isifu ɔyɔnɛ wəbɛ wəka atɔf ŋa Misira fəp. Mba abəkəc ŋɛnapɛ fɛ Yakuba bawo ɛnalaŋ fɛ ŋa. 27 Kɔ ŋalɔmər kɔ moloku mɔkɔ Isifu ɛnasom ŋa mɔ fəp. Ntɛ Yakuba ɛnanəŋk cibil cəkɔ Isifu ɛnasak kədelɛk kɔ mɔ, ti tɛnasɔŋɛ kɔ oŋ abəkəc kəpɛ. 28 Kɔ Yakuba oloku: «Ilaŋ ti oŋ! Wan kem Isifu ɔsɔrɔyi doru! Indekɔnəŋk kɔ a icfi.»