5
Yesu kəwe acɛpsɛ ɔn darəŋ acɔkɔ-cɔkɔ
Mat 4.18-22; Mark 1.16-20
1 Dɔsɔk dɔlɔma, Yesu pəcəmɛ agbɛp ŋa kəba ka Kenesarɛt, afum ŋamɛpnɛ kɔ ŋaccəŋkəl toloku ta Kanu.
2 K'ɛnəŋk dəndo kəba kəsək cibil mɛrəŋ, ncɛ awɛnt ŋanawur disrɛ, ŋacyak manta maŋan mɔ.
3 Kɔ Yesu ɛmbɛkɛ abil ŋin disrɛ, nŋɛ ŋɛnayɔnɛ ŋa Simɔŋ mɔ, k'oloku kɔ a pəbɔlɛnɛ agbɛp pipic. K'ɛndɛ debil pəctəksɛ kənay kəŋkɔ kənacəmɛ dəntɔf mɔ.
4 Ntɛ ɛsak kəlok-loku mɔ, k'oloku Simɔŋ: «Məcɔŋnɛ nde pəntukmɛ mɔ, nəgbal manta monu nəsumpər lop.»
5 Kɔ Simɔŋ oloku kɔ: «Wəkiriŋ, pibi pampɛ fəp səcgbal manta, mba ali paka səsɔtɔ fɛ. Mba ntɛ məloku ti mɔ, kəgbal k'inder manta.»
6 Ntɛ ɛŋgbal manta mɔ, k'osumpər lop yɛlarəm haŋ kɔ manta moncop kəwalɛ.
7 Kɔ ŋawe anapa aŋan akɔ ŋanayi abil ŋa mɛrəŋ ŋɔkɔ disrɛ mɔ, kədemar ŋa. Kɔ akakɔ ŋander, kɔ ŋalas cibil cacɔkɔ mɛrəŋ haŋ cəcfaŋ kəkalɛ.
8 Ntɛ ɛnəŋk tatɔkɔ mɔ, kɔ Simɔŋ Piyɛr ɛntɛmpɛnɛ Yesu wɛcək dəntɔf, k'oloku: «Wəbɛ, məbɔl'em! Fum wəciya iyɔnɛ.»
9 Kɔ kusu kəwos kɔ, nkɔn kɔ akɔ ŋanayi mɔ fəp, teta lop yɔkɔ ŋanasumpər mɔ.
10 Itɔ pənayi sɔ asol a Simɔŋ, Sak kɔ Isaŋ, awut a Sebede. Kɔ Yesu oloku Simɔŋ: «Ta mənesɛ! Kəyɛfɛ mɔkɔ, afum ŋɔ mənde məcfɛkəs oŋ.»
11 K'asumpər lop akakɔ ŋampɛnɛ cibil dɛgbɛp, kɔ ŋasak ca fəp, kɔ ŋancəmɛ Yesu darəŋ.
Yesu ɔsɔkəs wətɔtamnɛ
Mat 8.1-4; Mark 1.40-45
12 Dare dɔlɔma dɔ Yesu ɛnayi. Kɔ wərkun wəlɔma nwɛ sen sənasumpər dis fəp mɔ, ender. Ntɛ ɛnəŋk Yesu mɔ, k'ɛntɛmpɛnɛ dəntɔf, k'ɛncəpɛ Yesu tobu, k'ɛlɛtsɛnɛ kɔ: «Mariki, kɔ məfaŋ ti-ɛ, məntam kəsɔkəs im.»
13 Kɔ Yesu ɛntɛnc kəca, k'oŋgbuŋɛnɛ kɔ, k'oloku: «Ifaŋ ti, məsɔk!» Gbəncana babɔkɔ kɔ sen səsak fum wəkakɔ.
14 Kɔ Yesu oloku kɔ: «Ta məloku ti fum o fum, mba məkɔ məmentərnɛ wəloŋnɛ. Məkenɛ kɔ poloŋnɛ teta kəsɔkəs kam pəmɔ tɔkɔ Musa encic ti mɔ, tendeyɔnɛ afum fəp kəcərɛ a məntamnɛ.»
15 Tewe tɔn tɛncsam kəsam dəm, afum alarəm ŋacloŋkanɛ kəcəŋkəl kɔ, kətɛn ka kətaməs ka docu daŋan.
16 Mba kɔ Yesu owur afum dacɔ, k'ɔŋkɔ nde dətɛgbərɛ dəkəlok-lokər Kanu.
Yesu kətaməs kɔn fum nwɛ ɛnatɔtam kəkɔt mɔ
Mat 9.1-8; Mark 2.1-12
17 Dɔsɔk dɔlɔma Yesu pəctəksɛ. AFarisi kɔ atəksɛ a sariyɛ ŋandɛ. Ŋayɛfɛ-yɛfɛ sədare sa tɔf ya Kalile kɔ Yude, kɔ dare da Yerusalɛm. Kɔ fənɔntər fa Kanu Kəpɔŋ fəyi kɔ Yesu, ntɛ tɔŋsɔŋɛ pəctaməs acuy mɔ.
18 Kɔ afum ŋander, ŋagbaŋnɛ fum nwɛ efi wɛcək mɔ dəpoko, ŋacsɛp kəbɛrɛ kəkɔboc kɔ fɔr ya Yesu kiriŋ.
19 Ntɛ dɛlay da afum dɔsɔŋɛ ŋa kətɔsɔtɔ dəkəbɛrɛ mɔ, kɔ ŋampɛsɛ kəlɔ kəroŋ, kɔ ŋaŋkɔ ŋafeni kəlɔ darenc kəfo kəlɔma, kɔ ŋantorɛ wətɔkɔt nwɛ pəyi dəyala yɔn afum dacɔ, Yesu fɔr kiriŋ.
20 Ntɛ Yesu ɛnəŋk kəlaŋ kəŋan mɔ, kɔ Yesu oloku fum nwɛ: «Wərkun, aŋaŋnɛn'am kiciya kam!»
21 Atəksɛ sariyɛ kɔ aFarisi ŋayɛfɛ kəcɛm-cɛmnɛ, ŋacyifnɛ: «Fum wəre ɔfɔ wəkawɛ ɔŋlɔməs Mariki mɔ? An'ɛntam kəŋaŋnɛnɛ kiciya, kɔ pəntɔyɔnɛ Kanu sona-ɛ?»
22 Kɔ Yesu ɛncərɛ pɛcɛm-cɛmnɛ paŋan, k'eyif ŋa: «T'ake tɔ mɛcɛm-cɛmnɛ mamɛ meyinɛ nu-ɛ?
23 Mosom mɛrəŋ mɔ mamɛ, tosom tere tɔtɔcuca kəloku: ‹Aŋaŋnɛn'am kiciya kam,› kɔ kəloku: ‹Məyɛfɛ, məkɔt›-ɛ?
24 Awa indeyɔ nu tantɛ ntɛ tɔŋsɔŋɛ nəcərɛ a ina, Wan ka Wərkun, intɔmpər kətam nnɔ doru dandɛ kəŋaŋnɛnɛ ka kiciya: Kɔ Yesu oloku wəfi wɛcək, ‹Ilok'əm: Məyɛfɛ! Məlɛk poko pam, məlukus nde ndaram!›»
25 Gbəncana babɔkɔ kɔ wərkun nwɛ ɛyɛfɛ fɔr yaŋan kiriŋ, k'ɛlɛk poko pɔn, k'osumpər dɔpɔ kəkɔ nde ndɔrɔn pəckor-koru Kanu.
26 Kɔ cusu cəwos afum fəp, kɔ ŋa sɔ ŋayɛfɛ kəkor-koru Kanu. Kɔ kənesɛ kəyi ŋa, ŋacloku: «Sənəŋk mɔkɔ ntɛ səntatɔnəŋk mɔ.»
Yesu kəwe kɔn Lewy
Mat 9.9-13; Mark 2.13-17
27 Ntɛ tatɔkɔ tencepər mɔ, kɔ Yesu owur k'ɛnəŋk wəbaŋəs dut wəlɔma, nwɛ ancwe Lewy mɔ, pəndɛ nde aŋgbancan ŋa abaŋəs dut. Kɔ Yesu oloku kɔ: «Məcɛps'em darəŋ.»
28 Kɔ Lewy ɛsak mes fəp, k'ɛyɛfɛ k'ɛncɛpsɛ Yesu darəŋ.
29 Kɔ Lewy ɔŋkɔ pəbocɛ Yesu kəsata kəpɔŋ nde ndɔrɔn. Abaŋəs dut alarəm ŋanayi di, ŋandɛs-ndɛs dəmɛsa kɔ afum alɔma kɔ Yesu.
30 AFarisi kɔ atəksɛ sariyɛ s'aSuyif ŋaccɔpɛnɛ, ŋacyif acɛpsɛ a Yesu darəŋ: «T'ake tɔ nəndinɛ yeri, nəcmunəs kəfo kin kɔ abaŋəs dut kɔ aciya-ɛ?»
31 Mba Yesu oloku ŋa: «Bafɔ atamnɛ ŋafaŋ wətɛn cɔl de, mba acuy ŋafaŋ kɔ.
32 Bafɔ alompu ŋɔ inder kəwe, mba aciya, ntɛ tɔŋsɔŋɛ ŋasəkpər bəkəc, ŋacəmɛ pəlompu darəŋ.»
Yesu kɔ kəsuŋ
Mat 9.14-17; Mark 2.18-22
33 Kɔ ŋaloku Yesu: «Acɛpsɛ a Saŋ darəŋ kɔ aFarisi, ŋaŋsuŋ tɛm fəp ŋaccəpəs, mba kɔ aka məna ŋandi yeri ŋacmun.»
34 Mba kɔ Yesu eyif ŋa: «Nəntam kəsɔŋɛ afum aŋɛ awe kəgbaŋnɛ mɔ kəsuŋ, ŋasɔrɔyi wəfura kəsək ba?
35 Dɔsɔk dendebəp ndɛ ŋandegbɛyɛnɛ kɔ wəfura mɔ, awa ŋandesuŋ dɔsɔk dadɔkɔ.»
36 Kɔ Yesu oloku ŋa sɔ capafɔ ncɛ: «Ali fum ɔfɔwali kəpol dəkəloto kəfu kəkɔfapərɛ yamos yɛməcɛ-məcɛ. Bawo tɔŋsɔŋɛ kəpol ka kəloto kəfu kaŋkɔ ɛwali mɔ, kətɔmar yamos yɛməcɛ-məcɛ yayɔkɔ ɛfaŋ kəlompəs mɔ.
37 Fum o fum ɔfɔbɛr wɛn wofu dətɔlɔba pa akata pokur. Kɔ məyɔ ti-ɛ, wɛn wɛŋwesəli tɔlɔba, wɛn woloŋɛ. Məyi oŋ məsɔtɔ fɛ tɔlɔba, məsɔtɔ fɛ sɔ wɛn.
38 Məbɛr wɛn wofu dətɔlɔba pofu!
39 Fum o fum omun wɛn wokur ɔfɔsɔfaŋ wofu, bawo oloku: ‹Wokur wɛntəŋnɛ.›»