8
Ixoki' ri xeto'on richin ri Jesús
Ca'i-oxi' k'ij c'unük ronojel ri', ri Jesús xutz'om c'a nbe pa tak nimak' y cocoj tinamit, y ye doce rachibila' ye benük chirij. Y rija' nutzijoj ri utzilüj rutzij ri Dios ri nch'o pari' tok ri vinük nye'oc pa ruk'a' ri Dios. Y yec'o chuka' ca'i-oxi' ixoki' ri ye tzekel-e chirij. Ri ixoki' ri', jari' ri ye ruc'achojrisan ri Jesús y relesalon itzel tak espíritu chiquij. Chiquicojol c'a ri ixoki' ri' benük ri María, ri nbix Magdalena chin chuka'. Y ja riq'uin ri ixok ri' xe'elesüs-e ye siete itzel tak espíritu, roma ri Jesús. Chiquicojol ri ixoki' ri ye tzekel chirij ri Jesús, benük ri jun ixok ri rubini'an Juana, rixjayil ri jun achi rubini'an Chuza. Y ri achi ri' jun rusamajel ri Herodes. Chuka' benük ri jun ixok rubini'an Susana. Y yec'o chuka' ch'aka chic ixoki' ri ye benük ri nyeto'on chuka' richin ri Jesús. Ri ixoki' ri' xequilij ri Jesús y ri rachibila'.
Ri ejemplo pari' ri ija'
Y riq'uin ri Jesús juis q'uiy vinük xquimol-qui', vinük ri nyepu'u pa ch'aka chic tinamit. Romari' ri jun k'ij ri', tok juis chic ye q'uiy vinük quimolon-qui' riq'uin, rija' xbij jun ejemplo cheque: C'o c'a jun achi ri xbejopin ija'. Y tok ri achi njopin chic ija', juba' c'a chin ri ija' xtzak pa bey, romari' ri vinük yec'o pari'. Y riq'uin chic xepu'u ri ch'ipa' ri nyebe chicaj, xquic'ux-e ri ija' ri'. Y ch'aka chic ija' xtzak chucojol tak abüj. Ri ija' ri' richin xel-pe, xel-pe. Jac'a tok xpu'u ruvüch ri k'ij, xechaki'j-ka, roma man rüx tüj ri ulef ape' xtzak-ka-vi ri ija'. Y ba' chic ija' xtzak chucojol k'ayis c'o quiq'uixal. Y tok xe'el-pe, junan xeq'uiy quiq'uin ri q'uix. Pero roma ri q'uix juis xeq'uiy, ri tico'n xek'ayisüs pa quik'a'. Y ri ch'aka chic c'a ija' xka-ka pa jun utzilüj ulef, y jabel xeq'uiy. Y xquiyala' jujun ciento quivüch jujun ija', xbij.
Y tok rubin chic ka ri' ri Jesús, riq'uin c'a ruchuk'a' xch'o, y xbij: Ri c'o c'a ruxiquin, trac'axaj c'a ri xinbij, xbij cheque.
Ri nc'atzin-vi jun ejemplo
Y ri rachibila' ri Jesús xquic'utuj c'a chin que achique c'a ri nrajo' nuk'alajrisaj chiquivüch riq'uin ri jun ejemplo ri'. 10 Y ri Jesús xbij cheque: Man jun bey bin ta can jabel pari' tok ri vinük nye'oc pa ruk'a' ri Dios, pero chive rix yo'on c'a k'ij que nivetamaj. Jac'a cheque ri vinük ri man nyetaken tüj vichin, riq'uin ejemplos nquich'o-vi quiq'uin, richin quiri' choj nquitz'eta' y man nquitz'et tüj jabel ri nquitz'et, y richin que choj ncac'axaj y man nk'ax ta cheque ri ncac'axaj.
Ri Jesús nbij achique ntel-vi chi tzij ri ejemplo pari' ri ija'
11 Y quere' c'a ri nbij ri ejemplo ri': Ri ija' junan nbün riq'uin ri rutzij ri Dios. 12 Ri ba' ija' ri xtzak-ka pa bey, junan riq'uin ri rutzij ri Dios tok nac'axüx coma ri vinük. Ri itzel-vinük junanin npu'u, y nrelesaj-e ri rutzij ri Dios pa tak cánima ri vinük ri', richin quiri' ri vinük ri' man tiquitakej ri Dios, y man quecolotüj chuka'. 13 Y ri ija' ri xtzak can chucojol tak abüj, nch'o-vi c'a pari' ri rutzij ri Dios ri nac'axüx coma ri vinük. Ri vinük ri' juis c'a nyequicot tok nquic'ul ri rutzij ri Dios pa tak cánima. Pero roma c'a ri man nuc'ün tüj ka ruxe' jabel ri rutzij ri Dios pa tak cánima, man nlayuj tüj c'a ri quicot quiq'uin, xa jun ca'i-oxi' oc k'ij nquiya' cánima riq'uin ri Dios. Y tok nyetijox c'a, man c'ayuf tüj richin nquiya' can ri Dios. 14 Ri ija' ri xtzak chucojol tak k'ayis ri c'o quiq'uixal nch'o-vi c'a pari' ri rutzij ri Dios ri nac'axüx coma ri vinük. Pero ri vinük ri' xa nyejik' roma ja ri nc'atzin chin ri quic'aslen chere' chuvüch ri ruch'ulef ri nquinuc, nyejik' chupan ri quibeyomal y chuka' chupan ri nyequirayila'. Y man nquic'uan tüj jun utzilüj c'aslen, y man nyeq'uiy tüj chupan ri rutzij ri Dios. Y romari' man q'uiy tüj ch'aka chic nyetaken ri rutzij ri Dios 15 Y ri ija' ri xtzak pa jun utzilüj ulef, nch'o-vi c'a pari' ri rutzij ri Dios ri nac'axüx coma ri vinük. Rije' riq'uin ronojel cánima ncac'axaj y nquibün ri nbij. Chi jumul quiyo'on cánima riq'uin ri Dios, y nquic'uan jun utzilüj c'aslen y nyeq'uiy chupan ri rutzij ri Dios. Y romari' ye q'uiy ch'aka chic nyetaken ri rutzij ri Dios.
Ri ejemplo pari' jun k'ak' richin sük
16 Y man jun vinük chuka' ri nutzij jun k'ak' y c'ateri' nrajo' nutz'apij o nuya' ta apu chuxe' ri ruch'at. Man quiri' tüj nbün. Ri k'ak' ri' nc'atzin richin ncanox jun c'ojlibül ape' ntz'uyubüs-vi, richin quiri' ri nye'oc-apu pa jay nyetzu'un jabel. 17 Y man jun ri evan can, ri man ta nbek'alajin-pe. Y chuka' man jun ri tz'apin can rij, ri xa man ta nbek'alajin-pe y ntel-pe chuvüch-sük.
18 Y quiri', si rix nivac'axaj ri rutzij ri Dios, tiyaca' c'a ka pa tak ivánima. Roma ri c'o c'a ruyacon pa ránima, nuc'ul c'a más. Jac'a ri nrac'axan ri rutzij ri Dios y xa man nuyüc tüj ka pa ránima, ri jaru' ri nunuc que ruchajin, hasta ri' ntelesüs pa ruk'a', xbij ri Jesús.
Ri rute' y ri ye ruchak' ri Jesús
19 Y ri rute' y ri ye ruchak' ri Jesús xepu'u c'a ape' c'o-vi rija'. Pero man xetiquer tüj c'a xe'apon-apu riq'uin rija', roma juis ye q'uiy vinük quimolon-qui' riq'uin ri Jesús. 20 Y xbix c'a apu chin ri Jesús: Ri ate' y ri ye achak' rat coyoben chuvüch-jay, ye petenük chin ncatquitz'eta'.
21 Pero rija' xbij: Ja ri vinük ri nye'ac'axan y nquibün ri nbij ri rutzij ri Dios, jari' ri nte' y ri ye nchak', xbij ri Jesús.
Xk'alajin ri ruchuk'a' ri Jesús tok xuk'üt ruchuk'a' ri cakik' y ri ya'
22 Y jun k'ij, ri Jesús rachibilan ri rachibila', xoc-e pa jun canoa. Y c'ateri' xbij cheque: Jo' la lojc'an chic ruchi-ya'. Y xebe.
23 Y ri Jesús xvür-e, tok quitz'amon-e bey pari' ri ya'. Quitz'amon c'a bey tok xpu'u jun cakik' juis nim chiri' pari' ri ya'. Romari' ri canoa ape' ye benük-vi, xutz'om nnoj-pe ya' chupan, y riq'uin ri' man c'ayuf tüj nbe chuxe' ya' ri canoa. Pa c'ayuf c'a yec'o-vi. 24 Xepu'u c'a ri rachibila' xquic'asoj ri Jesús, y xquibij chin: ¡Ajaf! ¡Ajaf! Vocomi nkucom, xquibij chin.
Y ri Jesús xcatüj c'a pe, y xbij: Tiq'uis-e ri cakik' y titane-ka ri nbolko't ri ya'.
Y quiri' xbanatüj. Ri cakik' xq'uis-e, y ri nbolko't ri ya' xtane-ka. 25 C'ateri' ri Jesús xbij cheque ri rachibila': ¿Achique roma tok man xiya' tüj ivánima viq'uin?
Pero ri achibila' quixbin-qui'. Xe' xquica'yej tok xquitz'et ri xbanatüj y xquic'utula' chiquivüch: ¿Achique c'a chi achi re'? Roma nch'o cheque ri cakik' y ri ya', y nquitakej rutzij.
Ri Jesús nyerelesaj itzel tak espíritu riq'uin jun aj-Gadara
26 Y ri Jesús y ri rachibila' xe'apon c'a ri lojc'an-apu ruchi-ya', chiri' pa jun lugar rubini'an Gadara, ri c'o-apu chuvüch ri ruch'ulef Galilea. 27 Y tok ri Jesús xka-ka can chupan ri canoa, xapon jun achi aj pa tinamit riq'uin. Y ri achi ri' c'o chic c'a q'uiy tiempo ri yec'o-pe itzel tak espíritu riq'uin. Manak rutziek nucusaj, nixta man nc'uje' tüj pa racho. Xa ja ri camposanto richin ri tinamit ri', ri c'unük racho. 28 Y ri achi ri', xe xutz'et ri Jesús, jari' xbexuque' chuvüch. Y riq'uin c'a ruchuk'a' nch'o-apu chin ri Jesús, y nbij c'a: Rat Jesús ri Ruc'ajol ri nimalüj Dios, ¿achique roma tok nquinanük? Tabana' jun favor man quinaya' pa k'oxomül.
29 Ri achi xbij quere' roma ri Jesús xbij chin ri itzel espíritu c'o riq'uin, que tel-e chiri'. Roma q'uiy tiempo c'o-pe ri itzel espíritu ri' riq'uin. Y roma chuka' ri' ri vinük quitz'amon ye quiximilon ruk'a-rakün ri achi ri' riq'uin ch'ich' y cadenas, pero man ye tiquernük tüj chirij. Roma ri achi ri' nyeruk'üj ri cadenas ri ye ximiyon richin, y ri itzel espíritu c'o riq'uin nbün c'a chin que nbe pa tz'iran ruch'ulef. 30 Y ri Jesús xuc'utuj c'a chin ri achi: ¿Achique abi'?
Y ri achi xbij: Legión nubi', xbij.
Quiri' xbij ri achi roma ye juis ri itzel tak espíritu ri yec'o riq'uin, y ri tzij Legión ntel chi tzij que ye q'uiy. 31 Y ri itzel tak espíritu ri' juis xquic'utuj favor chin ri Jesús, que si nyerelesaj-e riq'uin ri achi, man querutük-e c'a chupan ri qui-lugar conojel ri itzel tak espíritu, xquibij. 32 Y roma chunakaj apu ri lugar ri', pari' jun juyu', juis ye q'uiy ak nyeva', romari' ri itzel tak espíritu xquic'utuj favor chin ri Jesús que tuya' k'ij cheque richin nye'oc quiq'uin ri ak ri'. Y ri Jesús xbij cheque que utz. 33 Y ri itzel tak espíritu jari' xe'el-e riq'uin ri achi, y xebe'oc quiq'uin ri ak. Conojel c'a ri ak ri' xquitz'om canin chuvüch jun juyu' pa'ül-pa'ül, y jic' xebetzak-ka pa ya'. Y chiri' xejik'-vi conojel ri ak ri'.
34 Y ri nyeyuk'un quichin ri ak ri', tok xquitz'et ri xc'ulachitüj, xe'anmüj. Y rije' xbequiyala' rutzijol pa tinamit y pa k'ayis chuka'. 35 Y ri vinük ri xe'ac'axan-pe ri xc'ulachitüj, xepu'u richin xquitz'eta'. Tok ri vinük ri' xeka-pe riq'uin ri Jesús, xquitz'et c'a que ri achi ri xe'elesüs ri itzel tak espíritu chirij, tz'uyul c'a apu riq'uin ri Jesús. Rucusan rutziek, y man nbün tüj chic c'a ri cachi'el ri rubanun-pe. Pero ri vinük ri' xa nquixbij-qui' tok xquitz'et ri achi ri'. 36 Y xtzijos chuka' cheque ri ketzij ri xc'ulachitüj. Ronojel ri' xtzijos cheque coma ri vinük ri xetz'eton tok xe'elesüs ri itzel tak espíritu chirij ri achi, roma ri Jesús. 37 Riq'uin c'a ri xc'ulachitüj ronojel ri', ri vinük ri aj chiri' pa Gadara xquic'utuj c'a favor chin ri Jesús que man tic'uje-ka chiri'. Ri vinük ri aj chiri' xquibij quiri' roma ri juis quixbin-qui'. Roma c'a ri' ri Jesús ye rachibilan ri rachibila' xoc-e pa canoa, richin nbe. 38 Y ri achi ri xe'elesüs ri itzel tak espíritu chirij, nuc'utuj c'a favor chin ri Jesús que tuya' k'ij chin richin nbe chirij. Pero richin que ntzolij ri achi, ri Jesús xbij c'a chin: 39 Catzolij chi'avacho, y te'atzijoj ri xbün ri Dios chave rat, xbij.
Y ri achi xberutzijoj na vi chiracho, y cheque conojel ri vinük pa rutinamit xutzijoj ri xbün ri Jesús chin rija'.
Ri Jesús xbün jun milagro riq'uin jun ixok y riq'uin ri jun vit xtün ri xa camnük chic
40 Y tok ri Jesús ye rachibilan ri rachibila' xtzolij c'a lojc'an chic ruchi' ri ya', ri vinük yec'o chiri', riq'uin juis quicot xquic'ul-apu, roma ri vinük ri' ja rija' ri coyoben. 41 Xapon c'a chuka' jun achi rubini'an Jairo. Ri achi c'a ri' c'o jun rusamaj chupan ri jay ape' ntzijos-vi ri rutzij ri Dios y ja rija' ri cachi'el tata'aj chiri'. Ri achi rubini'an Jairo xbexuque' chuvüch ri Jesús, y xuc'utuj favor chin que tibe c'a chirij pa racho, 42 roma xaxe ri jun vit rumi'al c'o, ri c'o la'ük doce rujuna' y ncom yan ka. Y tok ri Jesús y ri ye benük chirij xquitz'om-e bey richin nyebe pa racho ri Jairo, juis ye q'uiy vinük xetzeke-e chirij. Y roma juis ye q'uiy ri vinük ri ye benük, man utz tüj nyebiyin
43 Chiquicojol c'a ri vinük, benük jun ixok yava'. Ri ixok re' c'o yan doce juna' yava' riq'uin ntel ruquiq'uel. Xuq'uis yan c'a ronojel rutumin, roma benük chic quiq'uin q'uiy ak'omanela', y man jun cheque ri ak'omanela' rubanun ta rak'oman ri ruyabil. 44 Ri ixok ri' xjel-apu c'a riq'uin ri Jesús, pero ja ri chirij, y xberutz'ama' c'a can ba' ri ruchi-rutziek ri Jesús. Y jari' xc'achoj can ri ruyabil ri ruchajin.
45 Y jari' tok ri Jesús xuc'utuj: ¿Achique ri xintz'amon?
Y roma ri conojel rije' nquibij que man jun quitz'amon, ri Pedro y ri ch'aka chic achibila' xquibij chin ri Jesús: Ajaf, rat najo' navetamaj achique xatz'amon. Pero chere' c'ayuf richin navetamaj, roma juis ye q'uiy vinük nquipitz'-qui' y nquinimila-qui' chavij, y rat nac'utuj: ¿Achique xintz'amon?
46 Y jari' tok ri Jesús xbij: C'o jun ri xintz'amon, roma xinna' que c'o jun ri xinc'achojrisaj riq'uin ri vuchuk'a' c'o viq'uin, xbij.
47 Y ri ixok tok xutz'et que xa xnabex, nbarbot xxuque-pe chuvüch ri Jesús. Y chiquivüch conojel ri vinük xbij-apu chin ri Jesús ri achique roma tok xutz'om ruchi-rutziek. Y xbij chuka' tok xe xutz'om ruchi-rutziek ri Jesús, jari' xc'achoj xuna' rija'. 48 Ri Jesús xbij chin: Numi'al, xacolotüj, roma xaya' avánima viq'uin. Vocomi c'a, catzolij. Ri avánima xril yan uxlanen, xbij.
49 Y tok ntajin c'a ntzijon ri Jesús riq'uin ri ixok, tok c'o jun xka-pe petenük chiracho ri Jairo, ri achi ri cachi'el tata'aj chiri' pa jay ape' ntzijos-vi ri rutzij ri Dios. Ri jun ri xpu'u, xbij-pe c'a chin ri Jairo: Man tac'uaj chic e ri Maestro Jesús, roma ri vit ami'al xa xcom yan.
50 Jac'a tok ri Jesús xrac'axaj-pe, xbij chin ri Jairo: Man tuxbij-ri' ri avánima roma ri xbix-pe chave. Taya' c'a avánima viq'uin, y ri vit ami'al nc'astüj, xbij.
51 Y tok xe'apon c'a chiracho ri Jairo, ri Jesús xaxe c'a cheque ri Pedro, ri Jacobo y ri Juan ri ye rachibila', y cheque ri rute-rutata' ri ac'ual xuya' k'ij richin xe'oc riq'uin ri vit camnük. 52 Conojel juis nquibisoj y ncok'ej ri vit xtün ri'. Pero ri Jesús xbij cheque: Man tivok'ej chic c'a ri vit xtün, roma rija' xa man camnük tüj, rija' xa nuxlan, xbij.
53 Pero rije' xa xetze'en chirij ri Jesús, roma quetaman que xa camnük chic ri vit xtün ri'.
54 Y ri Jesús xutz'om ruk'a' ri vit xtün camnük, y xbij c'a: Vit xtün, cacatüj.
55 Y ri vit xtün xtzolij na vi pe ri ránima riq'uin, y jari' xcatüj-pe. Y ri Jesús xbij que tisuj ruvay. 56 Y ri te'ej-tata'aj xe' xquica'yej tok xquitz'et ri xbanatüj riq'uin ri calc'ual. Y ri Jesús xbij cheque que man tiquitzijoj ri xbanatüj chiri'.