2
Jesu uwä bek bämopinin
* Inä ahäk-ahäk kodaki bäyaŋpäŋ tepmaŋpani unita in kädet wakiwaki, täŋpäwak, jop manman, äma täŋyäkŋarani, äma täŋo tuŋumta nadäŋ gärip, ba äma yäŋpäŋ-yabäŋ yäwat, kudän udewani u kudup kaŋ peŋ morewut. * Peŋ moreŋkaŋ nanak pakitä nonoŋta wakiinik yek täkaŋ, in udegän Munapik-ken nanik bänepjin towiwani nonoŋ säkgämän unita nadäk täkot. U naŋpäŋ Ekäni täŋo man terak tägaŋpäŋ Anututa biŋam täkot. * Inä Ekäni täŋo iron uku naŋpäŋ-nadäŋkuŋo unita u pen nakta gäripi pähap nadäk täkot.
* Unita Ekäni Jesu, mobä bek pähap irit ikek u tubeŋ kuk täkot. Bek uwä ämatä kawä wawäpäŋ yäpmäŋ keweŋkuŋo upäŋkaŋ Anututä iwoyäwani unita kawän tägagämän täŋkuk. * In udegän, mobä irit ikek ude irirä Anututä inä inita kudupi äbot säkgämän Munapik täŋo kehäromi terak itta täŋ-kehäromtaŋ tamiŋ itak. Ude täŋirän inä bämop äma, inita iwoyäwani ude itnayäŋ täŋo uwä Jesu Kristo terak Anututa ärawa säkgämän, ini gäripi nadäk täyak ude api täŋ imineŋ. * Täŋpäkaŋ unita Anutu täŋo man ŋode kudän täwani;
 
Ŋo kawut yäk. Näkä Saion pom terak yot täŋo mobä bek päke unitäŋo intäjukunta kubä peŋkuro uwä näkŋa iwoyäwani, bänepna gämäni yäk.
Täŋpäkaŋ äma kubätä unita nadäkinik täŋpayäŋ täko uwä nadäkiniki täŋo bureni yäpmäkta pära nämo api täŋpek. Ais 28:16
 
* Unita ämawebe nadäkiniki uterak kwasikot täkaŋ unitä äma unita nadäwä bänepi gämäni täk täyak. Upäŋkaŋ ämawebe nadäkiniki nämota ŋode yäwani;
 
Mobä bek, yot täŋpanitä kawä waki täŋpäpäŋ yäpmäŋ keweŋkuŋo u mobä bek bämopi pähap, intäjukun ude itak. Sam 118:22
* Täŋkaŋ mobä uterak äma mäyaptä jänani api yäputneŋ ba yewä äreyäwäpäŋ api maŋdäpneŋ. Ais 8:14
 
Äma uwä ini ude täkta yäwani udegän Anutu täŋo man nämo buramik täkaŋ unita yewä äreyäwäpäŋ maŋdäpmäk täkaŋ.
* Täŋpäkaŋ inä ämawebe udewani nämo. In Anututä inita iwoyäŋpäŋ tepmaŋpani äbot, Intäjukun Äma täŋo bämop ämaniye. In kudupi äboriye bureni-inik, Anututä iniken ämawebeniye. Ba in äma bipmäŋ urani gänaŋ nanik tämagutpäŋ peŋyäŋeki säkgämän u gänaŋ tepmaŋkuko unitäŋo wäpi biŋam yäŋpäŋ yäwet täŋirä ahäŋ patta iwoyäŋ tepmaŋkuk. 10  * Täŋkaŋ bian, ämawebe jopi kuŋatkuŋopäŋ apiŋo Anutu täŋo kudupi ämawebeniye ude itkaŋ. Ba bianä Anututä nämo nadäŋ tamiŋirän geŋita biŋam täŋkuŋo upäŋkaŋ apiŋowä nadäŋ tamikinik täŋirän irit kehäromita biŋam täkaŋ.
Anutu täŋo watä epän ämawebe ude kuŋatneŋ
11  * Unita notnaye tägagämän, ŋode täwera nadäwut; Inä kome ŋonitäŋo mähemi nämo itkaŋ, inä äbani itkaŋ unita kehärom taŋpäŋ bänepjin täŋo iwan, gup täŋo kaŋgärip ba nadäŋ gärip waki uterak nämo mäneŋ. 12  * Täŋkaŋ Anututa nämo nadäŋ imani bämopi-ken siwoŋigän kuŋat täkot. Ude kuŋatnayäŋ täŋo uwä äma nadäkinik nämo täŋpani uwä mebärijin kawä tärewäpäŋ waki täŋpani yäŋ täwet täkaŋ, man u peŋpäŋ Kristo äbayäŋ täyak kadäni uken Anutu api iniŋ oretneŋ.
13-14  * Täŋpäkaŋ Ekänita yäŋpäŋ in kädet siwoŋi ŋode kuŋat täkot; Äma kome terak ŋo intäjukun it tamik täkaŋ unitäŋo man buramik täkot. Täŋpäŋ gapman täŋo äma ärowani it täyak u ba unitäŋo epän ämaniye it täkaŋ u imaka, gämori-kengän kuŋat täkot. Äma uwä waki täŋpani komi yämikta ba äma täga oraŋ yämikta epän yäŋ yämani. 15  * Nadäkaŋ? Anutu täŋo nadäk uwä ŋode; Inä kädet siwoŋi ude kuŋarirä äma nadäk-nadäki gwäjiwanitä inta man waki yäk täkaŋ uwä mäyäk nadäŋpäŋ man waki u wari täwetneŋtawä. 16  * Täŋkaŋ inä baga man täŋo topmäk-topmäk terak nämo kuŋarani upäŋkaŋ baga man irepmitpäŋ kädet wakiwaki täga täne yäŋ nämo nadäneŋ. Nämoinik, Anutu täŋo watä epän ämaniye ude kuŋatpäŋ mani buramik täkot. 17  * Ude täŋkaŋ ämawebe kuduptagän oraŋ yämiŋpäŋ äbot täŋpani notjiyeta nadäŋ yämikinik täŋpeŋ kuŋat täkot. Täŋkaŋ Anututa umuntaŋpäŋ u gämori-ken kuŋatpäŋ kome täŋo intäjukun äma u oraŋ imik täkot.
Kristo täŋo kädet kuroŋ iwatneŋ
18  * Äma täŋo epän äma, in intäjukun ämajiye oraŋ yämiŋpäŋ mani buramik täkot. Kome täŋo intäjukun äma bätaki unitagän nämo yäyat. Nämo, komita bok yäyat. 19 Täŋpäkaŋ momijin nämopäŋ jop nadäŋ komi tamiŋirä upäŋkaŋ Anutu nadäŋ imiŋpäŋ bäräpi u kotaŋpäŋ kwikinik kuŋarirä Anututä tabäwän api tägawek. 20  * Täŋ, goret täŋpäkaŋ unita tadäpmäŋirä bäräpi u kotaŋkaŋ kuŋatneŋo uwä netätä butewaki nadäŋ tamek? Nämoinik, upäŋkaŋ kädet siwoŋi täŋpäpäŋ tadäpmäŋirä bäräpi u kotaŋpäŋ kuŋatnayäŋ täŋo uwä Anututä tabäŋirän siwoŋi api täŋpek. 21  * Nadäkaŋ? Inä kädet udegän täkta yäŋ tamani. Imata, Kristo inta yäŋpäŋ komi nadäŋkuk. Ude täŋkuko uwä kädet siwoŋi kubä intä iwatta yäwani u täwoŋäreŋkuk, Anutu täŋo mantä yäyak ude;
 
22  * U momi kubä nämo täŋkuk ba jop manman kubä nämo yäŋkuk. Ais 53:9
 
23  * Täŋkaŋ ibeŋpäŋ man wakiwaki iweräkaŋ kowata udegän nämo täŋkuk. Täŋkaŋ komi imiŋirä kowata man nämo yäwetkuk. Nämo, u man epän siwoŋi täŋpani unitä watä it namiton yäŋ nadäŋpäŋ kwikinik itkuk. 24  * Täŋkaŋ ninä wakita watä epän peŋpäŋ kädet siwoŋi iwatpäŋ tänekta nintäŋo momitä Jesu uterak äroŋirän päya kwakäp terak yäpmäŋ äroŋkuk. Täŋkaŋ unitäŋo jibitä nin yäpän tägaŋkuŋ. 25  * Bureni, inä yawak ägwän taŋpäŋ kuŋarani ude täŋkuŋopäŋ apiŋo mäjojin kaŋiwarani, watä ämajin pähap u iwatneŋta äneŋi tämagutkuk.
* 2:1 Efe 4:22; Jem 1:21 * 2:2 Mat 18:3; 1Ko 3:2 * 2:3 Sam 34:8 * 2:4 Mat 21:42; Ais 28:16 * 2:5 Efe 2:21-22; Kis 19:6; Ais 61:6; Rev 1:6; Rom 12:1 * 2:6 Rom 9:33; Efe 2:20 * 2:7 Mat 21:42 * 2:8 Rom 9:33 * 2:9 Ais 9:2; Ais 40:20-21; 1Pi 2:5; Tai 2:14; Apos 26:18; Efe 5:8 * 2:10 Rom 9:25 * 2:11 Sam 39:12; Gal 5:17,24; Jem 4:1 * 2:12 Mat 5:16; Luk 19:44 * 2:13-14 Tai 3:1 * 2:15 1Pi 3:16 * 2:16 Gal 5:13 * 2:17 Rom 12:10; Snd 24:21; Mat 22:21 * 2:18 Efe 6:5 * 2:20 1Pi 3:14,17; 1Pi 4:14 * 2:21 Mat 16:24; Jon 13:15 * 2:22 Jon 8:46 * 2:23 Ais 53:7; 1Pi 3:9 * 2:24 Hib 9:28; Rom 6:2,11; Ais 53:5 * 2:25 Ais 53:6; Ese 34:5-6; Mat 9:36; Jon 10:14