21
/Kikeetorooch Yēēsu ām Yēērusālēēm kuu Bāytooyiin
(Māārkō 11:1-11; Luuka 19:28-38; Yoowaana 12:12-19)
1 Nto yu kariikta ꞉Yēēsu āk rubiikyii saang'ta ake nyēē /kikēēkuurēē Beetfaaka ām Lekemeetaab *Musēytuuniinēk,
2 kumwoochi rubiikyii āyēēng' kule, “Obe ākoy saang'iin. +Mābōōnyōōru sikiryo nyēē siirwaak nyēē boonto keey kaamet. Otyaach tukwaay ānkōōkwērwoo.
3 Nto yoo kateebeenaak ꞉chii ng'ālyoo, ōlēēnchi māchē ꞉Mokoryoontēēt ānkumākukēt areet akeenke.”
4 Kiityiich ꞉ng'aleechu kiyoo kimwooyē *꞉wōōrkooyoontēēt ake kule,
5 “Ōmwoochi biikaab Yēērusālēēm kule.
Ong'nyoo bāytooyiintēēng'woong'.
Miitē kuchōōnii wōlēē ōmiitē.
Yiboot keey ng'wēny
ānkuchōōnēē sikiryo nyēē siirwaak.”
6 Yooto nanyuun kuba ꞉rubiichoo āyēēnku ankubokuyey kuu yoo kimwoochinē ꞉Yēēsu.
7 Kibokootyaach ānkukwēr siirwaakaanaa bo sikiryo āk kaamet. Yu kayit, kwaalyaktee sikiroochoo tukwaay sirookwaa chēē /kiiliiktēē keey, nto tēē yoo kutēbēē ꞉Yēēsu nyoo ki siirwaak.
8 Yooto kōōyiitoochinoot ꞉biiko chēē chaang' sirookwaa kēēltaab too, nto alak kubutoot sokēēkaab sōōsik kōōkoochinoot kēēlooto kōōboor koonyit.
9 Kityēēnchinootē barak ꞉biiko chēē kimii taay āk chēē kimii lēt kumwooyē kule,
“Kutōrōriit *꞉Mōchōkōrēētaab Tāwuti!
Ibēruuroot ꞉nyi chōōnii ām kaayneetaab Yēyiin!
Kutōrōriit ꞉Yēyiin ām kibkōōnkōy!”
10 Kuyitu Yēērusālēēm, kōōwāywooytōōs ꞉biiko tukul ānkutēēbē kule, “So, ng'oo ꞉nyi?”
11 Kuwāl ꞉bichoo kikwoontooy keey Yēēsu kule, “Wōōrkooyoontēēt Yēēsu ꞉nyi, nyoo bo Nāāsārēēt ām Kalilaaya.”
Nyēbo āyēēng' kukwētēē ꞉Yēēsu biiko biiwuutaab Kōōtaab Yēyiin
(Māārkō 11:15-19; Luuka 19:45-46; Yoowaana 2:13-22)
12 Nto tēē yoo, kōōwut ꞉Yēēsu biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kimii yooto ꞉biiko chēē kiwālāng'tooy beesaanik āk alak chēē kyooltooy chēēbtuukēēnikaab kōrōsēēk āk cheemung'aariisyek alak. Kuwunukto ꞉Yēēsu meesoosyekaab bichoo kiwālāng'tooy beesaanik kōōtyēēlākiis. Kiityeel mbo nkicheek ng'ēchērōōkaab choo kyooltooy chēēbtuukēēnik ankukwet bichoo tukul kuba saang'.
13 Kimwoochinē ꞉Yēēsu bichoo kule, “Mwooyē ꞉siruutēk kule, ‘Bo ꞉Kōōnyuu saayeet,’ nteenee kyooweech ꞉akweek ‘kuyēk kēbēnnyoo nyēbo sāsiik.’”
14 Yooto /kiimutyi Yēēsu cheebkoraatiisyek āk chēē kichunkutootiin. Kōōsoob ꞉Yēēsu bichoo.
15 Kinyēēr ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk kāānēētikaab kiruutēk miisin yu kakas ng'aleek chēbo kwōng'uut chēē kiyey ꞉Yēēsu āk wōlēē kityēēntooy ꞉lēēkōōk ām biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin kōōkoostooy Yēyiin kule, “/Kiikaasta *Mōchōkōrēētaab Tāwuti!”
16 Yooto, kumwoochi ꞉bichoo Yēēsu kule, “Imiitē ikāsē kiyēē mwooyē ꞉lōkōchu ēē?” Kulēēnchi ꞉Yēēsu, “Ēē, ākāsē. Manoosuman ꞉akweek yēēt ake ām siruutēk yoo mwooyē kule, ‘Kiiyey ꞉inyiing' Yēyiin kookaastiing' ꞉lēēkōōy āk chēērērōōk?’”
17 Kung'eetee ꞉Yēēsu Yēērusālēēm ānkuwokurwoowunēē *kiriinkēētaab Beetannyaa.
Mutiiniit nyēē kimaayey āmit
(Māārkō 11:12-14, 20-24)
18 Nto yu kāyyēēkunēē kumiitē ꞉Yēēsu kōōyēēyē Yēērusālēēm, kwaam ꞉kēmēy.
19 Kukas kēētit ake nyēē /kēēkuurēē *mutiiniit nyēē kimii kēēlto komos, kuwo yooto. Kimanaayey ꞉kēētoo lokoyeek nteenee kitinyē sokēēk chēē kituumtuumēn kityō. Kuchub ꞉Yēēsu kēētooto kule, “‑Mataweeyey lokoyeek yēēt ake!” Kumwooyē kuu nyooto kuyoomē ꞉kēētoo bakeenke.
20 Kukāsē ꞉rubiik ng'aleechu kumuuyo ankuteebee keey kule, “So, keeyaam ꞉nee mutiiniini areet akeenke?”
21 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiichoo kule, “!Kāāmwoowook, yoo ōkoosēē keey Yēyiin ām mooyēēt akeenke, ōmuuchē oyey kiyēē kāāyēchi ꞉anii mutiiniini, āmēēbērē nyooto sōō, baateey, nteenee ōmuuchē mbo ōmwoochi lekemeet kule, ‘Ng'eet ānkuwēēwiirchi keey araaray,’ kuyēyē ꞉lekemaanaa kuu nyooto.
22 Yoo ōkoosēēnoo keey, ōnyōōru kiy ake tukul nyoo ōsooyē.”
Kāāntōōyikaab Yuutayeek chēē ki kāwōōt
(Māārkō 11:27-33; Luuka 20:1-8)
23 Nto yu kēēyēēw ꞉Yēēsu biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin, kutoow kōōnēētiis. Yooto kukwa ꞉mbo *kibkōrōs chēē wōōyēch āk booyik ankuteebee kule, “Kāāmuukēy nee chēē iyēyēē ꞉inyiing' ng'aleechu? Ānku ng'oo ꞉nyēē kōōniing' kāāmuukēywēēchooto?”
24 Kuwālchi ꞉Yēēsu bichoo kule, “+Maateebeenaak ꞉nkanii tēēbuutyēēt akeenke. Yoo kōōwālwoo, +māāmwoowook chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.
25 Ātēēbē kule ii, kikwoonēē ānō ꞉kāāmuukēywēēk choo kiibātisāniisyēē ꞉Yoowaana? Ara kikwoonēē wōlēē mii ꞉Yēyiin nto wōlēē mii ꞉biich?” Kulēēnchi keey ꞉bichoo nkityōōniin, “Yoo kakeemwaay kule kikwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē miitē ꞉Yēyiin kutēēbēēnēēch kule, ‘Ntēē simōōyēnchi?’
26 Nteenee kēēnyōkōōrēch keemwaay kule kikwoonēē wōlēē mii ꞉biiko, kuuyu chāmchiintōōs ꞉biiko tukul kule ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yoowaana.”
27 Yooto kuwālchi ꞉bichoo Yēēsu kule, “‑Mākiinkētē.” Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “‑Māāmwoowook ꞉nkanii chiichēē kikōōnoo kāāmuukēywēēk ayey ng'aleechu.”
Tyoonkōōchēētaab wēērin āyēēng'
28 Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Mii yu ꞉ng'ālyoo. Kimii yēēt ake ꞉chiito ake nyēē kiboonto wērikyii āyēēng'. Nto tēē yoo, kumwoochi ꞉kwaan wēēriit nyēē wōō kule, ‘Wēnyoo, iwē ra mbareetaab *musābiibuunēk wēēyēyiisyē.’
29 Kulēēnchi ꞉wēēroo kwaan, ‘‑Māāmāchē.’ Nto nyēē mā tyaa, kuweech kāāsōōtēywēēkyii ānkuwo.
30 Kuwēēchi ꞉boontoonoo wēēriit nyēē mining' ānkumwoochi nkinee kuu yoo kāmwoochinē nyiin. Kumwooy ꞉nyoo kule, ‘Āwēētii ōō, āboonyuu,’ āmāwo.
31 Nkōnō ām wērichoo ꞉nyēē kiyey kiyēē kimāchē ꞉kwaan?”
Yu kateeb ꞉Yēēsu kuu nyooto, kuwālchi ꞉bichoo kule, “Nyoo ki wōō.” Kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “!Kāāmwoowook, imuuchāktōōs kuba Kaab Yēyiin ꞉kāāruruukikaab *syuuruut ākoo chēēmurēniisyēk tōōmiitē ꞉akweek.
32 Āmwooyē kuu nyooto kuuyu kichokōōboorwook ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana kēēlto nyēbo churtaayeet ankootay ꞉akweek ōyēnchi, nteenee kiiyēnchi ꞉kāāruruukikaab syuuruut ākoo chēēmurēniisyēk. Ānkoo mbo yu kabookas kēēyēnchi ꞉bichoo, manooweeksee ng'ōōkiswookikwook ānkōōyēnchi.”
Kiisyoor ꞉Yēēsu miyootyēētaab kāāntōōyikaab Yuutayeek
(Māārkō 12:1-12; Luuka 20:9-19)
33 Kimwoochi subak ꞉Yēēsu bichoo kule, “Ōyēbchi yiit subak tyoonkōōchooni: King'eet ꞉chiito ake kuchaan *musābiibuunēk mbareenyii ankuker. Nto yityo kubal ng'wēēnēēt nyēē sukurōōtyinē ꞉muumēēkaab lokoyeekaab kēētoo yoo /kakiireem. Kiteech mbo kēryēēt nyēē sukuriibēē ꞉chiito mbaraanaa. Nto tēē yoo, kumwoochi biiko alak bokuriibchi mbaraanaa si yoo kāākururyo ꞉musābiibuunēchoo kubchēchiin. Nto kāākuyityo, kuruuto ꞉chiitaab mbareet.
34 Yu kābokururyo ꞉lokoyeechaa, kōōyook ꞉chiitaab mbareet motwoorikyii bokuyibchi inee kereeryaanteet nyeenyii nyēbo musābiibuunēk.
35 Yu kayit, kunam ꞉bichoo kiriibē mbaraanaa motwooriintēēt akeenke ānkubirsēēt. Kibakach ake nto nyiin ake, kuwiiraatee rwoontōōk.
36 Kōōyookto subak ꞉chiichoo motwoorik alak chēē kēēytēē choo kibo taay. Nteenee /kibokēēyēchi nkicheek ng'aleek chēē wuu choo /kikēēyēchinē chuut.
37 Nto nyēbo lēt kutukul kōōyookto ꞉chiichoo wērinyii kuwo mbaraanaa kubērē tōōs makooywey ꞉bichooto.
38 Nteenee kukāsē ꞉bichoo wēritaab chiichoo, kukuurē keey bakeenke kule, ‘Murēchu, ong'nyi lakwataab chiichiito! Okany keebakach sikēēyibchi keey mbaraani.’
39 Kunam ꞉bichoo wēēroo ānkukwēryoot kuwo tuuyta saang' ankubakach!
40 Kunyoo, yoo chōōnii ꞉chiitaab mbareet ii, chokuyēyēē nee bichooto kiriibē mbareenyii?”
41 Kuwāl ꞉biiko kule, “Bākāchē kibng'ōōkisiisyēchoo ānkōōkoochi mbaraanaa biiko alak chēē imuuchē kuriibchi sukōōkoochinē inee kereeryaanteet nyeenyii.”
42 Yooto kumwoochi ꞉Yēēsu bichoo kule, “Kyoosuman oob ām siruutēkaab Yēyiin yoo mwooyē kule,
‘Rwaanteet nyoo kitāyē ꞉biiko kuteekta
꞉nyēē kōōkuyēk tiiyēywoontēētaab kōōto.
Kōkōōnu ꞉Yēyiin tiiyēywoontooni
ānkubo kwōng'uut sōō nyēē tyaa yoo kēēkāsē!’
43 Kunyoo āmwoowook kule +/mākiinēmunēēnook bāytooyiisyēētaab Yēyiin /ānkiikoochi biiko choo makuyey ng'aleek chēē chāmē ꞉Yēyiin.
44 Chii ake tukul nyēē karyaach rwaantaanaa, makutirtir. Nto nyoo kēēsuuchi ꞉rwaantaanaata, kuruurumē.”
45 Nto yu kakas ꞉mbo kibkōrōs chēē wōōyēch ākoo *Farisaayeek tyoonkōōchoonoo, kōōnkēt kule king'āloolēē ꞉Yēēsu icheek.
46 Yooto kucheeng' kēēlto nyēē kanamee Yēēsu, nteenee kinyōkōriitu biiko chēē ki chaang' ām yooto kuuyu kiiyēnchiintōōs ꞉bichooto kule *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Yēēsu.