25
Tyoonkōōchēētaab tiibiik taman
1 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Okany āmwoowook wōlēē wuu ꞉chōōnēētaab bāytooyiisyēētaab Yēyiin nyēē lēēl. King'eet ꞉tiibiik alake tamanu kunam taariinekwaa bokutorooch saanteet nyēē mākiisyē.
2 Kibērbērēch ꞉muutu kung'oomēch ꞉chuut muutu.
3 Kinam ꞉choo kibērbērēch taariinek cheekwaa amanaanamtaat keey mwaaniinek.
4 Nteenee kinamtaat keey ꞉choo king'oomēch mwaaniinek.
5 Yooto wokooliiny ꞉saanteetkēy. Kukās ꞉tibichoo kut kōōnuukiis ānkuruuyo.
6 Nto miitē kwēēmooy kwēēn, /kēēkuur kule, ‘Kaakuyit ꞉saanteet! Nyoo, okwaa baa, otorooch!’
7 Kung'ēētyo ꞉tibichoo tukul ankuyeyta taariinekwaa.
8 Yooto kumwoochi ꞉chu kibērbērēch chu king'oomēch kule, ‘Ntēē miitē kumistōōs ꞉taariinekyoo acheek, ōroong'wēēch mwaaniinek.’
9 Kukētyi ꞉choo king'oomēch kule, ‘Acha. Nto nyuun kurārchēēch acheek. Boo-al chēēkwook.’
10 Kung'ēētyo bokwooliis. Nto kumiitē kēēltaab too kubēētii, kuyitu ꞉saanteet. Yooto kōōwutē ꞉choo kichōbootiin kōōtaab saakweet āk saanteet /ānkēēkērē kurkeet.
11 Nto tēē yoo kuyit ꞉nkicheek chu kibēētii mwaanik ānkōōng'ēētiis kule, ‘Iyootwēēch! Iyootwēēch! Yootwēēch kurkeet!’
12 Nteenee kuwālchi ꞉chiichoo kule, ‘‑Māānkētook ꞉anii.’ ”
13 Kiiwoong' ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo kule, “Kunyoo, ōriib keey naas, kuuyu ‑mōōnkētē bēsyēēt nto ku āsiiswēk chēē āyēēwunēē anii.”
Ikaaman kiyēē /kākēēkōōning'
(Luuka 19:11-27)
14 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy tyoonkōōchēēt ake kurubta keey bāytooyiisyēētaab Yēyiin kule, “Kimii ꞉chii nyēē kimāchē kuwo ruutooy, kukuur motwoorikyii ānkōōtōōrchi chii tukuuk chēē kiimuuchē kuriib.
15 Kiitōōrchi nyēbo taay beesaanik kisyēērōōk konom, kōōtōōrchi ake kisyēērōōk tibtēm nto ake kōōtōōrchi nyoo kisyēērōōk taman. Nto kāākuyityo, kuruuto.
16 Kiwokuyēyiisyēē ꞉nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk konom beesaanichaa areet akeenke kubāsunēē alak kisyēērōōk konom.
17 Kunyōōr ꞉nkinee nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk tibtēm kisyēērōōk alak tibtēm.
18 Nteenee kiwokubal ꞉nyoo /kikiitōōrchinē kisyēērōōk taman ng'wēēnēēt ankukonor beesaanikaab mokoryoontēēnyii.
19 Nto kaakukeeyta bēsyōōsyēk chēē chaang', kōōyēēwunēē ꞉mokoryoontoonoo ruutooy. Kikuur ake tukul ām motwoorichoo chokumwooy wōlēē kibeeta ꞉ng'aleekaab beesaanichaa.
20 Kuchō ꞉nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk konom ānkumwooy kule, ‘Mokoryoontēēt, 'kikiitōōrwoo beesaanik kisyēērōōk konom, kunyi kas, baa, mii ꞉kisyēērōōk alake konomu barak.’
21 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēnyii motwooriintoonoo kule, ‘Kweeyey nyēē karaam /ānkiikoosēēniing' keey! Kuu yoo 'kweemuuch ikaaman tukuuk chēē ng'ēri kut kubās keey, +māākōōniing' ibāwu tukuuk chēē choong'ēch. Chōōnchi keey keetankas ꞉tukwaay!’
22 Nto tēē yoo kuchō ꞉nkinee nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk tibtēm, ānkumwooy kule, ‘Mokoryoontēēt, 'kikiitōōrwoo beesaanik kisyēērōōk tibtēm, kunyi kas, baa, kōōkutāsyi keey ꞉kisyēērōōk tibtēmu.’
23 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēt kule, ‘Kweeyey nyēē karaam, /ānkiikoosēēniing' keey! Kuu yoo 'kweemuuch ikaaman tukuuk chēē ng'ēri kut kubās keey, +māākōōniing' ibāwu tukuuk chēē choong'ēch. Chōōnchi keey keetankas ꞉tukwaay!’
24 Nto mii yoo, kuchō ꞉nyoo /kikiikoochinē kisyēērōōk taman, ānkumwoochi mokoryoontēēt kule, ‘Mokoryoontēēt, kwāānkētē kule iyēku chii nyēē kōrōōm nyēē 'kiicham ikēsē kiyēē kimēēchoonē ānkiiruruuchēē wōlēē mānēēyis kēbus.
25 Kwaanyokoriitu, kunyoo kiwāābālchi beesaanikuuk ng'wēny akonor. Neennyi, onkyu beesaanikuuk.’
26 Kuwālchi ꞉mokoryoontēēt kule, ‘Imiyaat ānkiiburēn! Ākoo kiinkētē ꞉inyiing' kule ākēsēē ꞉anii āmiik wōlēē manaachaan ānkāāruruuchēē wōlēē mānāāyis ee?
27 Karaam, nto kiikonoree lēnkuunēk wōloo bāsu keey, nto kāchāānyōōru kōōkutāsyi keey.
28 Ōnēmunēē nyi beesaanichaa ānkōōkoochi chiito nyoo kāboonto beesaanik kisyēērōōk bokol.
29 Chiito nyoo kāyēyiisyē kiyēē /kākiikoochi, +/mākēētāsyi. Nto nyoo kāmāyēyiisyē /kiinēmunēē mbo nyooto /kākiikoochinē.
30 Nto motwooriintooni kēwēyiin, ōwiirchi saang' wōliin bo mēēnānēēt wokung'woonchi ꞉soboon ankuriirunee ng'wēny.’ ”
Mākōōtiilchi ꞉Yēēsu biiko ng'aleek
31 Kitas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Yoo chōōnii *꞉Wēritaab Chii ām wōōyinnyii kuu bāytooyiin kuboontoonu keey malayikaanik tukul, mākōōbuurēē ng'echereenyii bo bāytooyiisyēēt.
32 +/Mākiiruruukyi biiko tukul taayeenyii. Yooto, mākōōbēēsyo biiko kuu yoo ibēēstōōs ꞉ākiintēēt kēēchiirēk ākoo ng'oroorik.
33 Mākutēbunēē ꞉kēēchiirēk āwutaab taay kutēbunēē ꞉ng'oroorik āwutaab kaataam.
34 Mākumwoochi yooto choo miitē āwutaab taay kule, ‘Okwaa ꞉choo kiikōōbēruurook ꞉Baaba. Onam bārooyinng'woong' ām Kaab Yēyiin nyoo /kisimkēēchōbwook kuchakee /kakeeyey kōōrēēt.
35 Ki yoo kaama ꞉kēmēy, ōbāyoo, nto yoo kaama ꞉melel, ōkōōnoo bēy chēē kaayyee nto yoo kāāruutoochook, ōtoochoo.
36 Ki yoo māātinyē sira, ōloochoo, nto yoo kaamnyaan, ōrwoomoo, nto yoo /kikēērātoo, bookasaa.’
37 Yooto mākukētyi ꞉choo churtootiin kule, ‘Āyu yēē kyoomiing' inyiing' ꞉kēmēy ankeebayiing' ꞉acheek ōō, Mokoryoontēēt, ku āyu yēē kyoomiing' ꞉melel ānkēēkōōniing' bēy chēē 'keeyyee?
38 Ki āyu yēē 'kiiruutoochēēch ankeetaachiing' ꞉acheek, ku āyu yēē kimēētinyē sira ankiilaachiing'?
39 Āyu yēē 'kiimnyoonē ꞉inyiing' ku āyu yēē 'kiirataat ankubokiirwaamiing' ꞉acheek?’
40 Mākukēt yooto kule, ‘Kāāmwoowook, kiyēē kyōōyēchi ake tukul ām mbo ng'eetaabiya choo kuskus, kyōōyēwoo anii.’
41 Nto tēē yoo kumwoochi choo miitē āwutaab kaataam kule, ‘Ōng'ēētyēē yu ꞉chu ōruustooyootiin bōōkārbusyi wōlēē bo maataab kibchuulyo nyoo /kikēēyēytoochi Kibrōkōsyoontēēt ākoo tāmirmirookyii bo rōkōs.
42 Kyaama ꞉kēmēy, ‑amoobayaa, kwaama ꞉melel, ‑āmōōkōōnoo bēy.
43 Āruutoochook, ‑amootaachaa. Āwē āmā sira, amanoolaachaa, amnyaan, amaboorwaamaa /ankeerata amabookasaa.’
44 Mākumwoochi yooto ꞉nkicheek bichooto kule, ‘Āyu yēē kyaaming' ꞉kēmēy, melel, nto iruutoochēēch, nto yēē kimēētinyē sira, nto yēē kiimnyoonē, nto kiirataat, āmākēēyēētyēēchiing' ōō, Mokoryoontēēt?’
45 Nto yooto mākukēt kule, ‘Kāāmwoowook, yoo mānōōyēchi kiy biikyuu choo kuskus, mēēbērē kyōōyēwoo anii kiy.’
46 Yooto nanyuun +/makiimut bichooto wōlēē wokung'woonchinē ꞉soboon ākookoy /ankiimut choo churtootiin kuba wōlēē bo *soboontaab kibchuulyo.”