Apostolu sira nia
Istoria
1
Nai Maromak promete atu haruka Espiritu Santu mai
Senhor Teófilo* Naran Teófilo iha lian Gregu katak “ema nebee hadomi Maromak”. Nee Lucas nia livru segundu nebee nia hakerek ba Teófilo. Haree Evanjelhu Lucas 1:1-4. mak hau respeita.
Iha hau nia livru ida uluk, hau hakerek kona ba buat hotu-hotu nebee Jesus halo, ho buat hotu-hotu nebee Nia hanorin, 2-3 too loron nebee mak Nia sae fali ba lalehan. Jesus hetan terus too mate tiha, depois Nia moris fila fali hodi hatudu Nia Aan ba Nia apostolu sira fila-fila durante loron haat-nulu. Nunee Nia hatudu katak Nia moris fali duni husi mate. Nia mos koalia ho sira kona ba Maromak ukun nudar Liurai. Molok Nia sae ba lalehan, Nia foo tan lia menon hodi kbiit Espiritu Santu nian ba Nia apostolu sira nebee Nia hili tiha ona.
Iha loron ida, Jesus hamutuk ho Nia apostolu sira, Nia foo orden ba sira dehan, “Keta husik lai Jerusalém. Maibee hein iha nee too Hau nia Aman foo Espiritu Santu ba imi, tuir Nia promete ona, i tuir imi mos rona ona husi Hau. Uluk João foo sarani ema hodi bee, maibee la kleur tan, Maromak sei foo sarani imi hodi Espiritu Santu.” Lucas 24:49; Mateus 3:11; Marcos 1:8; Lucas 3:16; João 1:33
Nai Jesus sae ba lalehan
Dala ida Jesus hasoru malu ho Nia apostolu sira, sira husu, “Nai, agora Ita Boot atu hasai Israel husi okupasaun Roma hodi halo ita ukun aan fali ka seidauk?”
Jesus hataan, “Kona ba tempu ho loron nee, so Hau nia Aman mak iha direitu hodi desidi, imi lalika buka hatene. Maibee bainhira Espiritu Santu tuun iha imi, Nia sei foo kbiit ba imi. Depois mak imi baa foo sasin kona ba Hau iha sidade Jerusalém, iha provinsia Judeia ho Samaria tomak, too mundu tomak.” Mateus 28:19; Marcos 16:15; Lucas 24:47-48
Jesus koalia tiha hotu, Maromak halo Nia sae ba lalehan iha apostolu sira nia oin. Depois kalohan taka tiha Nia, i sira la haree tan Nia ona. Marcos 16:19; Lucas 24:50-51
10 Sira sei hateke nafatin ba lalehan, derepenti ema nain rua hatais hena mutin hamriik iha sira nia sorin 11 hodi dehan, “Galileia oan sira, nusaa mak imi hateke nafatin ba lalehan? Ohin imi haree Jesus sae ba lalehan. Nia sae oinsaa, aban-bainrua Nia fila fali mai husi lalehan mos hanesan nee.”
Sarani sira hili Matias hodi troka Judas
12 Depois apostolu sira tuun husi foho Oliveira hodi fila fali ba sidade Jerusalém, lao maizoumenus kilometru ida. Iha tempu nebaa mestri relijiaun Judeu sira bandu, iha loron Sabadu ema Judeu sira la bele lao dook liu kilometru ida, tanba iha loron nee la bele kaer servisu. Iha versikulu nee Lucas hakerek “loron Sabadu nia dook”, nee dehan katak kilometru ida.
13 Too iha sidade, sira baa tama iha uma ida hodi sae liu ba andar leten, fatin nee mak durante nee sira hela. Apostolu sira nia naran mak tuir mai nee: Pedro ho João, Tiago ho André, Filipe ho Tomé, Bartolomeu ho Mateus, Tiago (Alfeu nia oan) ho Simão (nia ema Patriota), Patriota sira luta para ema Judeu sira bele sai husi estadu Roma nia okos hodi ukun rasik aan. Ema mos bolu sira Zelote. ho mos Judas (Tiago nia oan). Mateus 10:2-4; Marcos 3:16-19; Lucas 6:14-16 14 Apostolu sira nee halibur malu beibeik hodi halo orasaun ho neon ida laran ida, hamutuk ho Jesus nia inan Maria, ho feto balu tan, ho mos Jesus nia alin sira.
15 Iha loron ida, sarani sira maizoumenus atus ida rua-nulu halibur hamutuk. Pedro hamriik iha sira nia klaran 16 hodi hatete, “Maun-alin sira, uluk kedas Espiritu Santu foo hatene liu husi liurai David kona ba Judas, i Nia liafuan hakerek iha Livru Sagradu. Buat nebee Nia foo sai nee tenki akontese duni. Judas mak lori ema baa kaer Jesus. 17 Afinal nia nee ita nia ema ida, i nia mos servisu hamutuk ho ita.”
18 Bainhira Judas faan Jesus, nia uza osan nebee nia hetan husi nia hahalok aat nee hodi sosa rai pedasuk ida. Iha fatin nee nia monu riba ba rai too nia kabun nakfera, i nia tee oan fakar sai tiha. 19 Ema hotu iha sidade Jerusalém rona kona ba nia mate. Tanba nee mak sira bolu fatin nee hodi sira nia lian dehan Akeldama, nee katak “rai raan nian”. Mateus 27:3-8
20 Pedro hatutan tan, “Iha livru Salmus hakerek nanis ona kona ba Judas dehan,
‘Nia hela fatin sei sai fuik;
la iha ema ida hela tan iha nebaa.’
I hakerek mos dehan,
‘Nia knaar nee sei foo ba ema seluk.’ Salmus (Mazmur) 69:25, 109:8
21 Nee duni ita tenki hili fali ema seluk hodi troka Judas. Ita tenki hili ema ida nebee sempre hamutuk ho ita hodi akompanha Nai Jesus ba nebee-nebee 22 komesa husi João foo sarani Nia too Nia sae ba lalehan. Ema nee sei hamutuk ho ita hodi foo sasin kona ba Jesus moris fali husi mate.” Mateus 3:16; Marcos 1:9, 16:19; Lucas 3:21, 24:51
23 Pedro koalia hotu tiha, sarani sira hatudu ema nain rua. Ida naran José, baibain ema bolu Barsabás, nia naran ida tan mak Justo. Ema ida seluk naran Matias. 24 Tuir mai sira halo orasaun hamutuk nunee: “Nai Maromak, Ita Boot hatene ema hotu-hotu nia laran. Nee duni, hatudu mai ami husi ema nain rua nee, Ita Boot hili ida nebee 25 hodi troka Judas, para halao knaar nudar Jesus nia apostolu. Tanba Judas mate tiha ona husik nia knaar hodi baa iha fatin nebee mak nia merese atu hela.” 26 Harohan hotu tiha, sira dada rifa, i rifa monu kona Matias. Nunee sira foti nia sai apostolu hamutuk ho sira nain sanulu resin ida.

*1:1 Naran Teófilo iha lian Gregu katak “ema nebee hadomi Maromak”. Nee Lucas nia livru segundu nebee nia hakerek ba Teófilo. Haree Evanjelhu Lucas 1:1-4.

1:5 Lucas 24:49; Mateus 3:11; Marcos 1:8; Lucas 3:16; João 1:33

1:8 Mateus 28:19; Marcos 16:15; Lucas 24:47-48

1:9 Marcos 16:19; Lucas 24:50-51

1:12 Iha tempu nebaa mestri relijiaun Judeu sira bandu, iha loron Sabadu ema Judeu sira la bele lao dook liu kilometru ida, tanba iha loron nee la bele kaer servisu. Iha versikulu nee Lucas hakerek “loron Sabadu nia dook”, nee dehan katak kilometru ida.

1:13 Patriota sira luta para ema Judeu sira bele sai husi estadu Roma nia okos hodi ukun rasik aan. Ema mos bolu sira Zelote.

1:13 Mateus 10:2-4; Marcos 3:16-19; Lucas 6:14-16

1:19 Mateus 27:3-8

1:20 Salmus (Mazmur) 69:25, 109:8

1:22 Mateus 3:16; Marcos 1:9, 16:19; Lucas 3:21, 24:51