4
Ndø Comi'is myusu que fariseo va'ṉjajmocuy ñø'ijtupø'is myañaju que masti ñe'c ndø Comi cyøtu'myaju va'cø 'yaṉmayajø y va'cø ñø'yøyajø y Juan masti usyaṉ cyøtu'myaju. Pero mismo ñe'c Jesús ja ñø'yø'yoya, sino Jesusis ñøtuṉdøvø nø'yø'yoyaju. Entonces cuando Jesusis myusu que jetse chamyaju fariseo'is que jete más cyøtu'myaju, entonces tzu'ṉ Jesús Judea nasomo va'cø myaṉ Galilea nasomo. Y tiene que va'cø cyøjtay Samaria cumgu'is ñasomo.
Cuando nømna'ṉ cyøtyaj Samaria cumgu'is ñasomo, nu'cyaj tum cumgu'yomo ñøyipø'is Sicar. Sicar cumguy tome ispa nas co'aṉjajme Jacojbis chi'u 'yune José ya'møc. Jendi ijtu nø'chatøc ñøjmayajpapø Jacojbis ñø'chatøc. Pues como Jesús nitu'yu va'cø tyu'ṉajø, po'cschø'y nø'chatøjcaṉvini tome paṉguc jamase'ṉomo. Mientras jen po'csu, min nø'pøqui tum Samaria nasombø yomo. Jesusis ñøjay yomo:
―Tø va'ctzi' usøc nø'.
Pero mientras jetse tujcu, Jesusis ñøtuṉdøvøta'm maṉyajumna'ṉ cumgu'yomo maṉ jyuyaj ti va'cø cyu'tyajø. Entonces Samaria yomo'is ñøjay Jesús:
―Como mitz Israel pøn, ¿ticøtoya mi ⁿva'cpa øtzcøs nø', como øtz Samaria yomoti chøṉø?
Porque Israel pøn y Samaria pøn de por sí na qui'sayajtøjpa. 10 Jesusis 'yaṉdzoṉu ñøjayu:
―O'ca mi muspana'ṉ ti tø tzi'papø Diosis y o'ca mi muspana'ṉ i'is nø mi nøjayumbø: “Tø va'ctzi usyøc nø'”, mijna'ṉ mi ⁿva'cpa nø' øtzcøsi y øjna'ṉ mi ndzi'pa nø' mumu jamacøtoya va'cø mi ⁿyaj quena.
11 Y yomo'is ñøjay Jesús:
―Señor, ja mi nø'it ni tiyø majcuy y nø' jojmoti ijtu, ¿jut ma mi mbøc nø' mumu jamacøtoya va'cø quena? 12 ¿Será que más mi ⁿmyu'sombya que vi'napø ndø janda Jacobse? Porque je'is tzajcatyam yøṉ nø'chatøc y je'tom ñøput nø' para vyingøtoya y 'yunecøtoya y vyacascøtoya.
13 Jesusis ñøjay yomo:
―O'ca ndø to'ṉba yøcsepø nø', usyaṉ horacøsi tø vøco yo'ctøtzque'tpati. 14 Pero o'ca mi ndo'ṉba nø' øtz ndzi'papø, nunca ji'nam maṉ mi ⁿyo'ctøtz nunca, pero nø' øtz ndzi'papø maṉba vome mi ndzoco'yomo va'cø mi ṉgyen mumu jamacøtoya.
15 Entonces yomo'is ñøjay Jesús:
―Señor, ndø tzi' nø mi ndzamusepø nø' va'cø jana yo'ctøtza'mtzi y va'cø jana min mbøc nø' yø'qui.
16 Entonces Jesusis ñøjayu:
―Mavø, ma vejay mi ⁿjaya y mindam yø'qui.
17 Yomo'is ñøjayu:
―Ja it ø ⁿjaya.
Jesusis ñøjayu:
―Viyuṉsyete nø mi nchamu que ja it mi ⁿjaya. 18 Porque mosayamete pøn oyu mi nø'indi, y pøn mi nø'ijtupø yøti, ji'ndyet mi ⁿjaya. Por eso viyuṉdit nø mi nchamu.
19 Yomo'is ñøjay Jesús:
―Señor, ṉgui'pspøjtzi que mitz ñcha'maṉvajcopapøte. 20 Ø janda tzu'ṉgu'ista'm cyøna'tzøyaj Dios yøṉ lomacøsi, y mitz mi Israel pø'nista'm mi ñømdamba que mumu pøn tiene que va'cø myaṉyaj Jerusalén gumgu'yomo va'cø cyøna'tzøyaj Dios jiṉø.
21 Y Jesusis ñøjayu:
―Tzamyomo, tø va'ṉjam ndøvø; maṉba nu'c 'yora cuando ji'n ma mi min yøṉ lomacøsi, ni ji'n ma mi myaṉ Jerusalén gumgu'yomo va'cø mi ṉgøna'tzøy Dios. 22 Mitz ji'n mi mustam i mi ṉgøna'tzøtyamba, pero øtz musta'mbøjtzi i ṉgøna'tzøtya'mbøjtzi; porque Yajcotzojcopyapø minba Israel pø'nomda'm. 23 Porque maṉba nu'c hora y nu'cu'am yøti cuando lo que viyuṉbø cyøna'tzø'yajpapø'is maṉba cyøna'tzøyaj ndø Janda Dios vøjpø Espirituji'ṉ y viyuṉbø qui'psocuji'ṉ. Porque ndø Janda Diosis syunba jetseta'mbø pøn va'cø cyøna'tzøyajø. 24 Dios espiritupøte, y cyøna'tzøyajpapø'is tiene que va'cø cyøna'tzøyajø vøjpø Espirituji'ṉ y viyuṉbø qui'psocuji'ṉ.
25 Yomo'is ñøjay Jesús:
―Muspøjtzi que maṉba min Diosis cyø'vejupø ñøjayajque'tpapø Cristo. Cuando minba jicø, je'is maṉba tø tzajmatyam aunque tiyø.
26 Jesusis ñøjayu:
―Øjchømøṉø nø mi ⁿvyejvejneyumbøji'ṉ.
27 Jicsye'c vitu'yaj Jesusis ñøtuṉdøvø, y ñømaya'yaju ti'ajcuy yomoji'ṉ nø vyejvejneyu. Pero ni i'is ja ñøjayø: “¿Ti mi sunba?”; y ni jutipø'is ja ñøjayø: “¿Ti'ajcuy nø mi ⁿvyejvejney yomoji'ṉ?” 28 Pero yomo'is chac myajcuy y maṉ cumgu'yomo. Y ñøjayaj cumgu'yomda'mbø:
29 ―Maṉdya'i, maṉ ndø a'mista'i. Jiṉ it pøn nø tzajmayupø'stzi mumu jujche ndzøjcupøse øjtzi. ¿Ji'nacsque't jicøm Cristo?
30 Entonces tzu'ṉyaj cumgu'yomo nu'cyaj jut ijtumø Jesús. 31 Mientras jetse nø tyujcupø, ñøtuṉdøvø'is ñøjayaj Jesús:
―Maestro, vi'c yøṉ vi'jcuy.
32 Pero je'is ñøjayaju:
―Lo que mitz ji'n mi mustamepø, ijtuti ti ⁿvi'cpa øjtzi.
33 Entonces ñøtuṉdøvø'is na ñønøjayajtøju:
―¿I'sacs ñømijnay vi'jcuy?
34 Jesusis ñøjayaju:
―Va'cø ndzøc lo que syunbase cø'vejupø'stzi, y va'cø yac tujcay je'is yoscuy, jetse itpøjtzi contento como si fuera tas øjtzi. 35 Mitz mi ñømdamba: “Faltatøc macscuy poya va'cø cyøṉyaj nipi”. Pero øtz mi nøjañdya'mbøjtzi: Quende'ndamø y cøque'nøtyam pøn como nipise. Como cama tøjtzupø listo va'cø ndø piṉdamø, jetse je pøn listo va'cø cyøma'nøjayaj Diosis 'yote. 36 Yosaṉ Diosise ñe, y it yoscuy va'cø cha'maṉvajcay je'is 'yote. Y yosyajpapø coyojyajtøjpa y piṉyajpa yosaṉ mumu jamapø quengucøtoya. Y como parejo casøyajpa ñipyajpapø'is y piṉyajpapø'is, jetse parejo maṉba casøyaj chamdzo'chajpapø'is Diosis 'yote y lo que isyajpapø'is cuando vøti pø'nis vya'ṉjamyajpa. 37 Y jetse viyuṉete lo que nømyajpase: “Eyapø'is ñijpa, eyapø'is piṉba”. 38 Øtz maṉu mi yaj cosechatzøctame ja mi yostamømø. Eyata'mbø yosyaju, y mitz ndyøjcøtyamu eyata'mbø'is yosa'ṉomo.
39 Y vøti jic Samaria cumgu'yomda'mbø'is vya'ṉjamyaj Jesús cuando myañaju jujche chajmayajuse yomo'is. Porque yomo'is ñøjayaju: “Jic pø'nis tzajmay øjtzi todo lo que ti ndzøjcuse øjtzi”. 40 Entonces cuando Samaria cumgu'yomda'mbø'is cyønu'cyaj Jesús, cyøpena'ajyaju va'cø chø'y jetji'ṉda'm. Y entonces Jesús tzø'y metza jama jic cumgu'yomo. 41 Y vøti eyata'mbø'is vya'ṉjamyajque'tuti porque myañaju lo que ñe'c Jesusis cha'maṉvajcuse. 42 Y ñøjayaj yomo:
―Yøti va'ṉjamdamba'mtzi porque mandamu'mtzi jujche ñe'c ndø Comi'is nø cha'maṉvajcuse, ji'n sólo mitz nø mi ndza'maṉvajcuse. Y yøti ndø mustamba'am que viyuṉete yøṉ pøn Cristote tø yaj cotzoctambapø'is tø nascøsta'mbø tø pønda'møṉø.
Jesusis yac tzoc empleado'is 'yune
43 Cøjtu'cam metza jama Jesús tzu'ṉ jeni y maṉ Galilea nasomo. 44 Porque ñe'c Jesús nømu que tum tza'maṉvajcopyapø ji'n pyøjcøchoṉyaje ñe cyumgutyøvø'is.
45 Entonces cuando Jesús nu'cu Galilea nasomo, jiṉda'mbø'is pyøjcøchoṉyaju, porque oy isyaj mumu lo que jujche Jesusis chøjcuse Jerusalén gumgu'yomo sø'ṉomo, porque oyajque'tu Galilea nasomda'mbø sø'ṉomo.
46 Entonces Jesús mingue'tu Caná cumgu'yomo Galilea nasomo oyumø yac vinu'aj nø' milagrovinipit. Ijtuna'ṉ jen tum gobierno'is pyøn Capernaum gumgu'yomo y ca'ena'ṉ je'is 'yune. 47 Cuando je'is myanu que Jesús tzu'ṉu Judea nasomo y minu Galilea nasomo, entonces maṉ 'yo'nøy Jesús va'cø myaṉ tyøcmø va'cø maṉ yac tzojcay 'yune, que 'yune nømøme cya'to'u. 48 Entonces Jesusis ñøjayu:
―Mientras ji'n mi ndø isay ø milagro'ajcuy y musocuy, pues ji'ndye ma mi ndø va'ṉjamdame.
49 Gobierno'is pyø'nis ñøjay Jesús:
―Señor, min pronto antes que ca'pa ø une.
50 Jesusis ñøjayu:
―Mavø; tzojcu'am mi une.
Y pø'nis vya'ṉjajmu jujche Jesusis chajmayuse y maṉgue'tu tyøcmø. 51 Y cuando nømna'ṉ myaṉ tyøcmø, chøsi'sta'm choṉyaju y ñøjayaju:
―Yøti mi ⁿune tzojcu'am.
52 Entonces 'yaṉgøva'cu tiyø hora vø'ajtzo'tzu. Y ñøjayaju:
―Tø'øc como a la unasye'ṉomo cøt ñutzø.
53 Jetse jyata'is ñi'aṉjajmu que misma hora que Jesusis ñøjayu'øc: “Yøti mi ⁿune tzojcu'am”; jicse'cti cøt ñutzø. Y ñe'c pø'nis vya'ṉjam Jesús y mumu tyøjcomda'mbø'is vya'ṉjamyajque'tuti.
54 Yøṉete mena'combø milagro'ajcuy lo que chøjcupø Jesusis cuando tzu'ṉ Judea nasomo y nu'c Galilea nasomo.
Jesusis yac tzoc pøn Betesda tanque'aṉvini