3
Nai Jesus kura ema liman sorin mate iha loron Sabadu
(Mateus 12:9-14; Lucas 6:6-11)
Iha loron Sabadu ida, Jesus baa tama fali iha uma kreda. Iha nebaa iha mane ida nia liman sorin mate. Ema Farizeu balu buka hela dalan atu foo sala ba Jesus. Entaun sira haree tu-tuir Nia atu kura ema nee iha loron sabadu ka lae.
Jesus bolu ema liman sorin mate nee hodi dehan, “Mai hamriik iha nee.”
Depois Nia husu ba ema sira nee, “Tuir ita nia lei relijiaun, ita bele halo saida iha loron Sabadu? Ita bele halo buat diak ka, aat? Ita bele salva ema ka, oho ema?” Maibee sira hotu nonook deit.
Jesus hateke ba sira ida-ida ho hirus. Nia mos laran susar teb-tebes tanba sira ulun toos. Depois Nia dehan ba ema liman sorin mate nee, “Lolo o nia liman mate nee mai!” Ema nee lolo ba, i nia liman diak kedas.
Haree nunee, ema Farizeu sira sai tiha husi uma kreda. I sira komesa kombina malu ho partidu Herodes nia membru sira, oinsaa mak bele oho Jesus.
Nai Jesus kura ema barak iha tasi ibun
Hotu tiha Jesus ho Nia eskolante sira husik tiha fatin nee hodi baa fali tasi Galileia, i ema barak lao tuir sira. Ema sira nee mai husi provinsia Galileia ho Judeia. Iha balu mai husi sidade Jerusalém, husi Idumeia, husi mota Jordaun nia sorin ba, ho mos husi sidade Tiru ho Sidon. Ema sira nee mai tanba sira rona kona ba buat hotu nebee Jesus halo. Tanba ema barak tebes, entaun Jesus haruka Nia eskolante sira prepara roo ida atu Nia bele tuur iha laran para ema lubun boot nee la bele sena malu ho nia. 10 Nia kura tiha ona ema moras barak, nee mak ema moras sira seluk mai hadau malu atu kona Nia. 11 Iha ema balu espiritu aat tama iha sira nia laran. Bainhira sira haree Jesus, ema sira nee monu ba rai hodi hakilar dehan, “O nee Maromak nia Oan!” 12 Maibee Jesus bandu makaas atu la bele foo sai katak Nia nee see.
Nai Jesus hili Nia apostolu sanulu resin rua
(Mateus 10:1-4; Lucas 6:12-16)
13 Iha loron ida Jesus sae ba foho ida. Iha nebaa Nia bolu ema balu hakbesik ba Nia, i sira mos baa. 14 Depois Nia hili nain sanulu resin rua sai Nia apostolu.* Nia foti sira atu sira akompanha Nia, i atu haruka sira baa foo sai Liafuan Diak. 15 Nia mos foo kbiit ba sira atu bele duni sai diabu husi ema.
16 Sira nain sanulu resin rua nebee Nia hili nee, sira nia naran mak hanesan tuir mai nee:
Simão (Jesus mos bolu nia Pedro),
17 Tiago ho João (sira nain rua Zebedeu nia oan. Jesus bolu sira ‘Boanerjes’, nee katak “hanesan rai tarutu”),
18 André,
Filipe,
Bartolomeu,
Mateus,
Tomé,
Tiago (Alfeu nia oan),
Tadeu,
Simão (nia ema Patriota),
19 ho Judas Iscariotes (ikus mai nia mak faan Jesus).
Nai Jesus nunka uza Satanás nia kbiit
(Mateus 12:22-32; Lucas 11:14-23, 12:10)
20 Hotu tiha Jesus tuun fali husi foho hodi baa tama iha uma ida. Ema barak mai hobur hamutuk iha fatin nee, too Jesus ho Nia eskolante sira atu haan mos la bele. 21 Bainhira Nia familia sira rona nunee, sira mai atu lori Nia sai tiha, tanba ema dehan, “Nia bulak tiha ona!”
22 Iha mestri relijiaun balu mai husi Jerusalém, sira dehan, “Diabu nia xefi Belzebu tama ona Nia laran. Belzebu nee mak foo kbiit ba Nia hodi duni sai diabu.”
23 Rona nunee, Jesus bolu ema sira nee mai hodi hatete ba sira uza komparasaun dehan, “Oinsaa mak Satanás bele duni sai Satanás? 24 Se iha nasaun ida, nia povu haan malu hela deit, nasaun nee sei monu. 25 Se iha uma kain ida, nia ema sira istori malu hela deit, sira sei naksobu. 26 Se Satanás kontra nia aan rasik, i diabu sira haan malu hela deit, entaun Satanás la bele hamriik metin, i nia ukun sei la dura.
27 Hau foo ezemplu tan. Se ema ida hakarak tama baa foti sasaan husi ema forti ida nia uma, nia tenki futu metin tiha ema forti nee uluk mak foin bele lalin sasaan sai husi nia uma.§
28 Hau hatete lo-loos ba imi, sala saida deit mak ema halo, Maromak foo perdaun, too ema hatete aat Maromak mos Maromak sei foo perdaun. 29 Maibee see mak hatete aat Espiritu Santu, Maromak sei la foo perdaun ba nia. Ema nee sei lori nia sala nee too tinan ba tinan.”
30 Jesus hatete nunee tanba sira dehan, “Ema nee, espiritu aat tama tiha ona Nia laran.”
See mak Nai Jesus nia familia lo-loos
(Mateus 12:46-50; Lucas 8:19-21)
31 Depois Jesus nia inan ho Nia alin mane sira too mai. Sira hamriik iha liur hodi haruka ema tama baa bolu Nia. 32 Iha uma laran, ema barak tuur haleu hela Jesus, sira dehan ba Nia, “Ita Boot nia inan ho alin sira iha liur hela, sira husu atu hasoru malu ho Ita Boot.”
33 Jesus hataan, “Hau nia inan mak see? I Hau nia alin sira mak see?”
34 Depois Nia hateke ba ema nebee tuur haleu Nia nee hodi dehan, “Imi sira nee mak Hau nia inan ho Hau nia alin sira. 35 See mak halo tuir Maromak nia hakarak, sira nee mak Hau nia inan, Hau nia feton ho Hau nia alin mane sira.”
3:10 Marcos 4:1; Lucas 5:1-3 * 3:14 Kopia evanjelhu Marcos husi tempu antigu barak. Balu hakerek “sai Nia apostolu”, balu lae. 3:17 Iha nee Marcos hakerek dehan, “rai tarutu nia oan”. Nee katak, sira nia hahalok hanesan rai tarutu. Matenek nain Biblia nian balu hanoin dehan, Tiago ho João sira nia lian makaas hanesan rai tarutu, bele mos sira gosta koalia ho hirus. 3:18 Patriota sira buka dalan para ema Judeu sira bele sai husi estadu Roma nia okos hodi ukun aan. Ema mos bolu sira Zelote. 3:22 Mateus 9:34, 10:25 § 3:27 Nunee Jesus dehan katak, Nia mak forsa liu diabu nia xefi, ida nebee sira bolu “Belzebu”. 3:29 Lucas 12:10